Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laidenē jaunieši mēdza gan “ierunāt”, gan solīties un saderēt. Daudzi ticējumi un tautasdziesmas vēsta, ka Laidenes diena piešķir meitām brūtgānus: «Nāc, bagāta Laidenīte, atlaid man brūtgāniņu! Ja laid jaunu, tad laid skaistu, ja laid vecu, tad bagātu.»
Jāņos gāju puišus pirkt,
Pēteros izmainīt,
Jāņos gāju rādīties,
Laidenē solīties.
Laidene meitām bijusi svarīga zīlēšanas diena, kad jāpin kroņi jeb vainagi un jāsviež liepā. Ja trīs reizes sviežot, kāds vainags pakaras zaros, tad meita tanī gadā apprecēsies; bet ja ne, tad paliks to gadu vēl neprecējusies.
Laidene ir diena, kad beidzas ziedu laiks un līgošana. Vecāki ļaudis atminas, ka šajā dienā, līdzīgi kā Līgo, dedzināts ugunskurs – prieka un līksmības ugunis –, dziedāts un dejots tāpat kā Jāņos un Pēteros. Šī diena iezīmē laiku, kad Saule sāk nolaisties zemāk, dienas sāk palikt īsākas un labībai sākas lielais augšanas un briešanas laiks.
Latviešiem šī ir arī svarīga laika vērošanas diena:
- Ja Laidenē spīd saule un mākoņi iet pret vēju, tad vējš un laiks mainīsies.
- Ja šajā dienā ir gubu mākoņi, tad gaidāms labs gads.
- Ja Laidene lietaina, arī gada otrā puse būs slapja.
Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem “Latviešu tautas ticējumi” un Latvijas fokloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas “Latviešu svinamās dienas”.
