Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs norāda: «Rudzu ziedā tāpat kā ievu ziedā, laika apstākļi līdzīgi. Ja ievzieds lietains, arī rudzu zieds lietains.»
Latviešu ticēumi vēsta, ka, ja rudzu ziedā migla, miglains būs arī rudzu pļaujas laiks. Izsenis uzskatīja, ka šī ir laba diena vēlajai griķu sējai un pēdējā diena pupu stādīšanai. Ja rudzi iet vārpās, uzskatīja, ka sācies vasaras sēņu laiks.
Ar rudziem saistās arī daudzi citi ticējumi:
- Pa apsētiem rudziem pirmam jāejot vīrietim, tad resnas vārpas. /A. Aizsils, Lubāna./
- Ja pavasarī pa rudziem staigā, tad Dievs sviež ar akmeni, ja rudenī staigā – ar maizes gabalu. /E. Laime, Tirza./
- Bērniem stāsta, ka rudzos dzīvojot meitas ar gaŗiem matiem (krievu valodā – rusalki), kuras varot arī noķert. /V. Pilipjonoks, Asūne./
- Ja rudzi noliekušies uz ceļa pusi, tad tanīs mājās meita šogad apprecēsies. /M. Driņķe, Ranka./
- Kad vējš lauž rudzus, tad pēc trim dienām būs krusa jeb stiprs lietus. /A. Dragone, Palsmane./
- Ja rudzu vārpas robainas, tad vasara un rudens būs auksts. Rudens būs agrs. /A. Bērziņa, Aloja./
- Ja rudzos daudz melno graudu, tā saukto kuiļa zobu, tad tai gadā esot balta maize. /Atpūta, 1932, 404, 21./
- Lai nākošā gadā būtu laba labība, tad rudenī vajaga apcirknī ielikt rudzu vārpu vaiņagu. /O. Eglīte, Glūda./
- Ja rudenī rudzos daudz peļu, tad nākošā gadā slikti rudzi. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./
- Rudzu tīrumā krusteniski jāizaŗ birzes, lai velns nevarētu uzkāpt un nezāles iesēt. /L. Latkovskis, Varakļāni./
- Kad starp veciem un jauniem Jāņiem atrod rudzus salauzītus jeb sagrieztus, tad tās vietas nevajaga pļaut, jo citādi izceļas kāda nelaime. /J. Lazdāns, Kalupe./
- Kāds puika blēņodamies bija rudzu tīrumā trīs saujiņas rudzu sasējis kopā. Graudinieks, domādams, ka rudzu lauks apburts, griezies pie pūšļotājas pēc padoma. Pūšļotāja teikusi, ka tos salmus vajagot sadedzināt, jo ci tādi cilvēkiem vai lopiem izcelšo ties kāda nelaime. /Mājas Viesis, 1882, 47 (372) Augšzeme./
- Skauģi dažreiz salauž un sasien otram rudzus, kas notiek visvairāk Pēteŗa dienā. Šādi salau zīti rudzi nav jāpļauj, lai nelauztu rokas. /P.Š., Preiļi./
- Ja burvis nobur (noliec) rudzus, tad noliektie rudzi jāizrauj, jāsasien kūlītī un jāpakaŗ rijā dūmos. Līdz ar rudziem rijas dūmos kaltējas arī burvja dvēsele-viņam ļoti gribas dzert. Burvis prasa saimniekam dzert; tā var dabūt zināt, kas rudzus nobūris. /A. Zālīte, Bērzpils./
Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem “Latviešu tautas ticējumi” un Latvijas fokloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas “Latviešu svinamās dienas”.
