Piri piri (jeb peri peri vai pili pili, kā tos sauc citviet) – šajā mīlīgajā dubultvārdiņā tiek sauktas divas gluži negantas lietas: viena ir mazi, asi pipariņi, bet otra – no šiem pipariem pagatavota mērce.
Drosmīgie portugāļi
Ar pikantiem ēdieniem un garšvielām pie mums attiecības lielākoties ir visai atturīgas – sak, kāpēc gan jādedzina mēle, ja var paēst tāpat? Cik labi, ka 15. gadsimta portugāļu jūrasbraucēji nebija tik bailīgi un neatmeta ar roku Brazīlijas biezokņos uzietajiem malagetas pipariem un citiem to brāļiem. Tā sākās vesels eposs!
Vispirms Brazīlijas pipari tika aizvesti uz Eiropu, kur tie tika piesardzīgi iepazīti un iecienīti. Tālāk pipari mēroja tālu ceļu uz Portugāles kolonijām Āzijā un Āfrikā. Te, saulē un karstumā, tie tika sagaidīti gandrīz vai ar urravām un ātri vien atrada savu vietu vietējos ēdienos. Taču tādu mantu nevarēja tā vienkārši noēst – tāpēc ļaudis Angolā, Mozambikā, Gvinejā Bisavā sāka tos audzēt un kultivēt. Un tā pasaulē nāca piri piri – mazie, gandrīz ovālie un dedzinoši asie pipari, kas svahili valodā nozīmē gluži vienkārši – pipari.
Citi lasa
Nevis mokām, bet baudai
Mozambikā vietējie piri piri piparus pievieno kā grilētai vistai, tā zivīm un jūras veltēm. Asi? Protams, taču šis asums nav tāds, lai ciestu vai ķertu asas izjūtas, bet gan – lai gūtu garšas baudu.
Pat neskatoties uz to, ka pirmais kumoss var šķist dedzinošs, arī nepieradušas garšas kārpiņas kumosu pa kumosam sāk atklāt neparastas nianses.
Pirmkārt, Mozambikas virtuvē asie pipari nebūt nenogalina pārējās garšas, bet gan veido līdzsvarotus garšu salikumus. Otrkārt – dažādu šķirņu un pat vienas šķirnes, bet dažādu gatavības pakāpju asie pipari smaržo un garšo dažādi.
Pilnīgi visur
Mozambikā ārkārtīgi populāras ir dažādas konsistences un asuma mērces, kuras izmanto arī kā marinādes un piedevas. Tās gatavo no piestā saberztiem, sagrieztiem vai sakapātiem piri piri pipariem kopā ar citām garšvielām. Tā kā asie pipari labi sader ar tropiskajiem augļiem, piemēram, mango, kā arī tomātiem, baltajām zivīm, jūras veltēm un vistu, tad to visu Mozambikā sasaista ar piri piri.
No negataviem mango kopā ar pipariem gatavo ačaru, no gataviem mango ar pipariem vāra mērci, tradicionālo portugāļu tomātu ievārījumu papildina ar šķipsnu piri piri piparu, bet dažādās piri piri mērces pasniedz pie vistas, zivs un jūras velšu ēdieniem. Vienvārdsakot, piri piri ir visur, bet tas nekad negaršo vienādi.
No maigas līdz labi asai
Īsā sarunā Maputu viesnīcu ķēdes Southern Sun restorāna Evolve šefpavārs Silvio Mindrea pastāsta, ka restorānā vienlaicīgi ir vismaz desmit atšķirīgu piri piri mērču.
Maigas ir saldā želejveida un ar kokospienu gatavotā piri piri mērce. Zaļi piri piri pipari ir vēl negatavi, tie ir garšā maigāki un citrusīgāki, ar izteiktu svaigu zālīšu un negatavu augļu notīm. Tos labi papildina ķiploks un citronu miziņa. Šāda mērce piederas grilētām baltajām zivīm, garnelēm, kalmāriem un astoņkājiem.
Gatavie sarkanie piri piri pipari ir maksimāli koncentrējuši asumu, augļainums ir nobriedis, un tam piemīt viegli sildoša un saldena nots. Sarkanos piri piri piparus biežāk saberž piestā, tiem pievieno ne tikai ķiplokus, bet arī sīpolus, košākai krāsai un asākai garšai arī kaltētus piri piri piparus. Šāda mērce labi sader ar grilētu gaļu, īpaši, ja tās āda nedaudz apdegusi.
Silvio mērcēs lieto maigu etiķi, jo tā funkcija ir izvilkt un stabilizēt garšas, ļaujot tām savstarpēji savilktos, tāpēc mērcē, kas kādu laiku nostāvējusies, etiķi vispār nejūt.