Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš norādīja, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadība pat neapjauš, ka darbinieki cieš no stresa vai emocionālās vardarbības.
Īstenojot kampaņu par psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, VDI ir aptaujājusi gandrīz 4000 respondentu – lielākoties valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus – un noskaidrojusi, ka aptuveni 60% no viņiem pēdējā laikā ir palielinājies darba apjoms un nākas biežāk strādāt pēc darba laika.
Savukārt divas trešdaļas aptaujāto ir norādījušas, ka darbavietā piedzīvotās psihoemocionālās slodzes dēļ, viņuprāt, ir pasliktinājusies viņu veselība, pastāstīja Lūsis. VDI direktors gan piebilda, ka anketēšanas gaitā iegūtie dati vēl tiek apkopoti un analizēti. No pirmdienas, 14.oktobra, VDI pārstāvji dosies uz aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm, lai pārrunātu un sniegtu informāciju par veicamajiem pasākumiem, kas darba devējam būtu jāveic psihoemocionālās darba vides uzlabošanā.
Kā ziņots, VDI sākusi tematisko informatīvo kampaņu darba aizsardzībā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, tostarp stresam darba vietās, informē inspekcijas pārstāve Megija Ekkerte.
Kampaņas laikā galvenokārt tiks uzrunātas valsts un pašvaldību iestādes, īpaši tās, kur darbinieki intensīvi strādā ar klientiem.
Ekkerte skaidro, ka mūsdienās katrs savā darba vietā saskaras ar stresu jeb psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Šie jēdzieni raksturojot ļoti plašu dažādu situāciju un faktoru kopumu, kas spēj nodarbinātajiem radīt psiholoģisku, sociālu un fizisku kaitējumu, piemēram, darba laika deficīts, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība, vardarbība un citi.
Īstenojot šo kampaņu, VDI cer, ka tiks veicināta darbinieku un darba devēju abpusēja ieinteresētība risināt problēmas, kas saistītas ar psihoemocionālo darba vidi.
