Turklāt šāda situācija ir vērojama ne vien Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, kur 30% aptaujāto tīra zobus tikai vienu reizi dienā. Vērtējot zobu tīrīšanas paradumus Baltijā, jāatzīst, ka latvieši grēko visvairāk – 10% tīra zobus neregulāri, kad sanāk laiks, Lietuvā tādu ir 8% iedzīvotāju un Igaunijā 6%, liecina pētījuma dati. Īpaši jāatzīmē, ka tieši Baltijas valstu vīrieši ir tie, kas pētījumā izceļas ar sliktākajiem mutes un zobu higiēnas paradumiem, proti vismazāk rūpējās par savu zobu veselību.
Savukārt priekšzīmīgākie zobu tīrītāji ir igauņi, 30% tīra zobus, kā tas būtu pareizi – katru dienu divas reizes un vismaz pa divām minūtēm. Latvijā un Lietuvā attiecīgi par priekšzīmīgiem mutes un zobu veselības uzturētājiem var saukt 24% iedzīvotāju.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste Darja Ķīse atzīst, ka šī statistika ir satraucoša, kādai nevajadzētu būt attīstītā valstī. Mūsdienu sabiedrībā ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai mutes dobuma kopšanai. Diemžēl cilvēki nepievērš savai veselībai pienācīgi daudz uzmanības, paļaujoties uz neregulāro mutes dobuma kopšanu. Bet pamatnosacījums veselam mutes dobumam ir paša pacienta rūpes, ievērojot visas zobārsta un higiēnista rekomendācijas.
“Tam būtu jābūt kā reizrēķinam – katru dienu, divas reizes, vismaz 2 minūtes. Protams, neaizmirstot par zobu diegošanu vai starpzobu spraugu tīrīšanu,” uzsver Darja Ķīse. Tagad regulāri tiek rīkoti izglītojošie pasākumi visu vecuma grupu pacientiem – grūtniecēm, jaunajiem vecākiem, sociāli aktīviem iedzīvotājiem. Zobārstiem un higiēnistiem arvien biežāk atkārtoti jāapmāca pacienti, jāiesaka mutes dobuma kopšanas līdzekļi, kuri būs efektīvi viņu gadījumā.
Vīrieši krietni vien biežāk ir tie, kas apmeklē zobārstu tikai tad, kad patiešām sāp.
Ir labi zināms fakts, ka regulāras rūpes par zobu veselību arī palīdz uzturēt zobu un mutes veselību. Tas ietver ne vien zobu un mutes dobuma kopšanu, bet arī profilaktisku zobārstu apmeklēšanu divas reizes gadā. Taču pētījuma dati rāda citu ainu, Latvijā 47% cilvēku zobārstu apmeklē tikai tad, kad jau ir parādījušās sāpes. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, tur zobārstu, kad jau ir jūtamas sūdzības, apmeklē 45% iedzīvotāju, bet Igaunijā 41%. Un arī šajā rādītājā klišējiski, tomēr ar pētījuma datiem pierādīts, vīrieši krietni vien vairāk ir tie, kas apmeklē zobārstu tikai tad, kad patiešām sāp.
Šie skaitļi ir bēdīgi un atspoguļo zobārsta ikdienu un augstu kariesa izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū. Negatīvā iepriekšējā pieredze, bailes un fobijas, vieglprātīga attieksme pret veselību veicina vizītes atlikšanu. Tad, kad pie zobārsta ierodas pacients ar sāpēm, bieži vien ārstēšana ir saistīta ar manipulācijām, kas prasa krietni lielākas finansiālās izmaksas nekā profilakses pasākumi un regulāra zobārsta apmeklēšana, kā arī sāpošā zoba ārstēšanas prognoze dažos gadījumos pasliktinās vai kļūst apšaubāma, skaidro Darja Ķīse.
Neārstēts zobs vai zobu infekcija var veicināt citu slimību attīstību, tāpēc vizītēm pie zobārsta un higiēnista jābūt regulārām
Tāpēc, kad aptaujā Baltijas valstu iedzīvotājiem tika vaicāts, kādi ir galvenie zobu tīrīšanas iemesli, atbilžu variants “Lai rūpētos par savu vispārējo veselību” nebija viens no populārākajiem Latvijā un Lietuvā. Latvijā tas bija tikai septītais, Lietuvā ceturtais, toties Igaunijā — otrais populārākais atbilžu variants. Baltijas valstu iedzīvotāji gan bija vienisprātis, ka galvenais iemesls zobu tīrīšanai ir aizsardzība pret kariesu. Pētījums ļauj secināt, ka ir svarīga ne tikai cīņa pret kariesu, bet arī svaiga elpa, kas visās valstīs bija trešais svarīgākais iemesls zobu tīrīšanai, kā arī smaganu veselība, kas bija viens no TOP5 atbilžu variantiem.
Pētījumā iegūtie dati apliecina – cilvēki apzinās, ka rūpes par mutes un zobu veselību palīdz novērst kariesu, rūpēties par smaganu veselību un nodrošināt svaigu elpu. Taču būtu vēlams, lai īpaši Latvijā arvien vairāk sāktu saprast, ka viss cilvēka ķermenī ir saistīts un ka mutes un zobu veselība ir viens no labākas vispārējās veselības stūrakmeņiem.
“Noteikti ir jāatceras, ka neārstēts zobs vai zobu infekcija var veicināt citu slimību attīstību, tāpēc vizītēm pie zobārsta un higiēnista jābūt regulārām,” atgādina Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste.
*Philips Starptautiskās mutes veselības dienas aptauja tika veikta šā gada martā, un tajā piedalījās 1000 Latvijas, 1000 Lietuvas un 1000 Igaunijas iedzīvotāju.