Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
12
-
0
-
1
-
1
-
0
-
1
-
1
-
– Kā uz šo situāciju raugāties jūs ar savām zināšanām un loģiku?
– Situācija ir jāvērtē kā nopietna. Kāpēc? No visiem mikroorganismiem – baktērijām, sēnītēm, vienšūņiem, helmintiem un citiem – tieši vīrusiem piemīt vislielākā struktūras mainība. Līdz ar to cilvēkiem ir vismazākā iespēja izveidoties specifiskajai imunitātei pret tiem. Tas attiecas arī uz jauno Ķīnas vīrusu.
– No kurienes tāds vispār uzradās?
Citi lasa
– Būtībā koronavīruss nav nekas jauns. Arī Latvijā katru gadu no 40. nedēļas līdz nākamā gada 12. nedēļai cilvēkiem, kas vēršas pie ģimenes ārsta ar iesnām, klepu, kakla sāpēm vai ar plaušu karsoni nokļūst stacionārā, tiek ņemta uztriepe no rīkles gala un deguna gļotādas, lai konstatētu, kādi augšējo elpceļu vīrusi konkrētajā brīdī cirkulē.
Šajā algoritmā ir iekļauts gan rinovīruss, gan paragripas un gripas vīruss, adenovīruss, bokavīruss un arī koronavīruss. Bet – lieta tāda, ka šis koronavīruss ir izmainījies. Proti, savi koronavīrusi ir dzīvniekiem, un savi – cilvēkiem. Ārējā vidē tie arī satiekas un viens otram nodod ģenētisko informāciju. Tā top jauns vīruss, kas ir pārvarējis sugas barjeru un tālāk izplatās no cilvēka uz cilvēku.
Dabā koronavīrusiem un gripas vīrusiem ir vienāds izplatīšanās mehānisms – gaisa pilienu veidā, jo tie vairojas augšējo elpceļu epitēlijā.
Augšējie elpceļi ir līdz bronhiem, tos ieskaitot. Loģiski, ka cilvēks, kurš saslimis, elpojot, klepojot un šķaudot izdala šo vīrusu, un cits cilvēks, kurš atrodas tuvumā, to ieelpo. Tieši tādēļ tik strauji izplatās gripa un arī jaunais koronavīruss.
– Kuriem datiem par Ķīnas vīrusu ticēt, kas nav viltus ziņas?
– Visobjektīvākā operatīvā informācija ir CNN – Pasaules Veselības organizācija to dod ar vienas dienas novēlošanos… Lūk, CNN ziņo, ka 29. janvārī, pēc oficiālajiem datiem ir 6000 laboratoriski apstiprinātu jaunā koronavīrusa izraisītu saslimšanas gadījumu. Infekcija norit gan viegli, gan vidēji smagi, gan smagi. Mirušo skaits ir 132 cilvēki.
Sanāk, ka letalitāte jeb mirstība ir 2,2 procenti no inficētajiem. Nav augsta.
Turklāt mirušie ir vecāka gadagājuma cilvēki ar citām nopietnām blakuskaitēm – ar sirds asinsvadu slimībām, cukura diabētu, nieru un aknu slimībām, onkoloģiskām slimībām. Domā, ka reāli ir inficējies daudz vairāk cilvēku, un te jau sākas varbūtības teorija – daži saka, tie ir vairāki desmiti tūkstoši, citi, ka simti tūkstoši…
No infektologa viedokļa raugoties, tas būtu loģiski – ne jau visi cilvēki, kas inficējas ar šo vīrusu, arī saslimst. Jo infekcijas slimības principā ir mijiedarbība starp makroorganismu, tātad cilvēku, un mikroorganismu – šinī gadījumā koronavīrusu, un daudz ko šajā sadursmē nosaka mūsu imunitātes šūnas un vīrusa inficējošā daļa.
Ja vīrusu ir maz un mūsu aizsargšūnas – leikocīti, monocīti, makrofāgi – ir aktīvas, tad šos dažus vīrusus, kurus cilvēks ieelpojis, tās fagocitē – ievelk sevī un iznīcina, tāpēc slimība neattīstās.
Otrkārt, ļoti pretrunīgi dati ir par to, cik dienas slims cilvēks elpojot, klepojot un šķaudot izdala koronavīrusu un var inficēt citus. Piemēram, mans kolēģis Jurijs Perevoščikovs, kas Slimību profilakses kontroles centrā ir Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs, minēja, ka slimība nav ļoti lipīga – viens slims cilvēks varot inficēt divus citus cilvēkus. Es esmu lasījusi, ka inficēts cilvēks, kuram izpaužas slimības pazīmes (tas nozīmē, ka vīruss viņā vairojas), var inficēt līdz 15 cilvēkiem. Pati vairāk sliecos domāt par lielāko skaitli. Jo infekcija Ķīnā turpina strauji izplatīties.
– Cik ilgi inficētais cilvēks ir lipīgs?
– Neviens īsti nezina jaunā koronavīrusa inkubācijas perioda ilgumu – tas ir laiks no brīža, kad vīruss nonāk cilvēka organismā, līdz brīdim, kad vīruss savairojies pietiekamā daudzumā, lai parādītos infekcijas pirmās izpausmes. Uzskata, ka vidēji inkubācijas periods ilgst vienu nedēļu, bet var būt arī no 2 līdz 14 dienām. Es teiktu, ka 2–5 dienas. Bet piekrītu, ka drošības apsvērumu dēļ pareizāk noteikt ilgāku inkubācijas periodu.
– Kāpēc?
– Pasaules Veselības organizācija ir stingri nodefinējusi, kuros gadījumos cilvēks jāizmeklē, lai pārbaudītu, vai viņš ir vai nav inficējies ar koronavīrusu, un kuri cilvēki, arī nebūdami slimi, inkubācijas periodā ir jāizolē no sabiedrības. Tie ir visi, kas uzturējušies koronavīrusa izplatības epicentrā Uhaņā vai arī kādā citā vietā bijuši tiešā kontaktā ar pacientu, kam koronavīrusa infekcija ir apstiprināta laboratoriski. Lūk, šāds cilvēks pat tad, ja viņam nav koronavīrusa infekcijas klīnisko simptomu, uz 14 dienām būtu izolējams.
– Kas notiek ar izolēto?
– Dzīvo nošķirti no sabiedrības slimnīcā un 14 dienas tiek provizoriski novērots. Varbūt cilvēks šajā inkubācijas periodā saslims, un tad viņu ārstēs, bet, iespējams, ka cilvēks nesaslims, un tad viņu pēc maksimālā inkubācijas perioda beigām, pēc šīm 14 dienām, atbrīvos kā veselu, un viņš turpinās savu ierasto dzīvi.
Šajā brīdī CNN ziņo, ka vairāk nekā 70 no apstiprinātajiem 6000 saslimšanas gadījumiem, ir ārpus Ķīnas – 17 dažādās pasaules vietās. Ir valstis, kur ir vairāki gadījumi dažādās vietās – Vācijā, Francijā (saruna notika janvāra beigās – red.). Pasaules Veselības organizācija ir paziņojusi, ka ceļotājiem uz Ķīnu inficēšanās risks ir ļoti augsts. Tāpēc Latvijas Ārlietu ministrija brīdina, ka cilvēkiem, kuri plāno doties uz Ķīnu, ļoti jāapdomā sava ceļojuma mērķis un nepieciešamība.
Gan ASV, gan Japāna, gan Francija savus pilsoņus tagad izved no koronavīrusa infekcijas skartās teritorijas Uhaņā. Daļa no viņiem nav inficējušies, daļa varbūt ir inficējušies, lai gan nav nekādu klīnisko pazīmju, un tāpēc viņi visi 14 dienas atradīsies karantīnas režīmā. Varbūt kāds pa to laiku arī saslims.
Viss tiek kontrolēts. Bet – kur slēpjas risks?
Virusologi ziņo, ka jaunais Ķīnas vīruss jeb koronavīruss, sākot no pirmajiem paraugiem, kas tika izdalīti gada sākumā, līdz šim brīdim jau ir vairākas reizes mainījies.
Struktūra ir cita! Vīrusam ir jāmainās, lai cilvēka organisms nevarētu to tik viegli atpazīt un izveidot specifisku imunitāti. Proti, mainoties vīruss var kļūt patogēnāks, bargāks, jo tam ir jāizdzīvo. Tur slēpjas infektologu bažas.
– Cik ilgi koronavīruss spēj dzīvot ārējā vidē?
– Uz virsmām – galdiem, rokturiem, iepirkuma ratiņiem – vīruss var saglabāties ļoti īslaicīgi, arī koronavīrusi ir jutīgi pret parastajiem dezinfekcijas līdzekļiem. Visi vīrusi vairojas tikai šūnā, tātad vispirms tam jānokļūst cilvēkā.
– Kā sevi pasargāt?
– Gaisa pilienu infekcijas gadījumā nepieciešama sejas maska. Ja mediķis strādā ar slimnieku, tie, protams, jau ir paaugstināta riska apstākļi, un viņam jābūt īpašā aizsargtērpā ar īpašu sejas masku, kuras filtrā vīrusi aizķeras un nenokļūst cilvēka elpceļos. Sejas masku var uzlikt arī inficētajam slimniekam, lai tobrīd mazinātu vīrusa izdali telpā.
Nākamais ieteikums: vienalga, kur – ofisā, slimnīcā, pastā vai veikalā, ejam kaut kur ēst vai iepirkties –, pēc iespējas biežāk mazgājam rokas! Ienākot mājās, arī – novelkam mēteli un tūlīt pie tuvākās izlietnes mazgājam rokas! Sākam gatavot ēst, mazgājam rokas. Tā mēs izvairīsimies gan no koronavīrusa, gan no citām gaisa pilienu infekcijām.
– Kā Latviju pasargāt no koronavīrusa?
– Skaidrs, ka jebkura gaisa pilienu infekcija var nonākt arī šeit, jo tā pārvietojas ar cilvēka pārvietošanās ātrumu. Vai mums vajag krist panikā? Nekādā gadījumā. Ja saslimušie būs, tad tie būs burtiski daži ievestie gadījumi.
Man patīk Francijas aizsardzības ministra sacītais, ka – jābūt divām lietām, lai valsti pasargātu no šī jaunā vīrusa. Pirmkārt, rūpīgai epidemioloģiskajai anamnēzei atbilstoši jaunā koronavīrusa gadījuma definīcijai. Proti, ir jāprasa cilvēkam, kur, kad, cik ilgi bija, ar ko kontaktējās. Otrkārt, laboratoriskā diagnostika, Latvijā tā ir līmenī, pateicoties Nacionālajai references laboratorijai, tā atbilst visiem kritērijiem. Tāpēc panikai nav pamata. Infektoloģijas centrā ir iespēja aizdomīgu pacientu ievietot izolatorā.
– Kādi ir slimības pirmie simptomi?
– Tipisks augšējo elpceļu vīruss – infekcija sākās absolūti nespecifiski. Var būt kakla sāpes, galvas sāpes kā pie gripas, paaugstinās temperatūra. Pēc tam parādās klepus, var būt iesnas. Tautā to kādreiz sauc arī par saaukstēšanos slimību. Smagas infekcijas gadījumos cilvēks nomirst no smagas pneimonijas jeb plaušu karsoņa uz citu slimību fona.
– Kā ārstē?
– Pretvīrusa zāļu nav. Ārstē atkarībā no slimības dienas un gaitas. Vēnā ar sistēmu ievada šķidrumu. Ja ir doma, ka pneimonijai ir pievienojies bakteriāls aģents, nozīmē antibiotikas. Ja vajag, veic plaušu mākslīgo ventilāciju. Tā ir sindromoloģiska ārstēšana – dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšana.
– Visiem, kam parādās saaukstēšanās slimība, tagad jāmeklē koronavīruss?
– Nekādā gadījumā. Tāpēc jau ir epidemioloģiskā anamnēze! Tur ir divi kritēriji… Pirmais, vai cilvēks ir bijis vīrusa skartajā zonā Uhaņā. Otrais – vai ir bijis tiešs kontakts ar kādu no tiem 6000 cilvēkiem, kuriem šobrīd ir laboratoriski apstiprināta saslimšana ar koronavīrusu.
– Kolēģei vīrs tikko atgriezies no Francijas, kad tur atklāja pirmo saslimšanas gadījumu? Vai viņam par sevi jāsatraucas?
– Nē, tas cilvēks ir izolēts, un viņam nebija nekādu iespēju ar citiem cilvēkiem kontaktēt.
– Kā ar saņemtajām precēm, kas sūtītas no Ķīnas?
– Vīruss ārējā vidē ir ļoti neizturīgs, un to nevar atvest ar Ķīnas precēm. Turklāt Ķīna tagad ieviesusi ļoti stingru karantīnu un transportēšanas aizliegumus.
Vajag ļoti mierīgi izturēties pret ziņām ar skaļajiem virsrakstiem par koronavīrusu.
Situācija tiek kontrolēta. Visgrūtāk, protams, gan no ekonomiskā, gan no cilvēkresursu viedokļu, tagad klājas tieši vīrusa skartajam Ķīnas reģionam. Bet pārējiem jādara tas, ko dara jebkuras infekcijas gadījumā. Vai to var neņemt galvā un tagad vienkārši dusēt uz lauriem? Arī ne! Epidemioloģiskā anamnēze vienmēr ir jāvāc, jāveic laboratoriskie izmeklējumi, inficētie jāizolē no apkārtējiem. Visi šie pasākumi ir jādara, ja valstī iebrauc kāds aizdomīgais gadījums, lai neļautu infekcijai izplatīties. Tāpēc tās sauc par lipīgām slimībām, jo pāriet no cilvēka uz cilvēku. Bet – mēs varam pārtraukt šo infekcijas izplatīšanās ceļu.
Zināšanai! Kas ir aizdomīgs gadījums?
- Cilvēks, kurš pēdējā laikā uzturējies Uhaņā.
- Cilvēks, kuram bijis ciešs kontakts ar inficēto.
Lasi šīs nedēļas žurnālā Ievas Veselība:
