Kā tikt pie zobiem, ja savu vairs nav?

Ar tukšu muti dzīvot nav labi ne tikai tāpēc, ka tas neizskatās pārāk smuki, bet arī tāpēc, ka no tā cieš veselība. Zobi ir vajadzīgi, lai mēs pilnvērtīgi spētu sakošļāt ēdienu. Ja pārtika netiek pietiekami labi sakošļāta, organisms nespēj uzņemt tam nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus.

Agrāk bija uzskats, ka valstī ar ierobežotiem sociālekonomiskajiem resursiem un augstu kariesa izplatību pieļaujams, ka cilvēkam tiek saglabāti desmit funkcionējoši zobu pāri. Proti, varēja nebūt lielo aizmugurējo zobu, bet noteikti jābūt vismaz pieciem zobiem, skaitot no žokļa vidus uz malām, turklāt – gan augšā, gan apakšā pretim viens otram. Arī mūsdienās neviens neuzskata, ka pieaugušam cilvēkam mutē jābūt akurāt visiem 32 zobiem, bet ir nepieciešams izvērtēt katru situāciju individuāli, ņemot vērā sakodienu, cik labi saglabātas košļāšanas funkcijas, kāds ir vizuālais defekts utt.

Patiesībā – kolīdz kāds zobs tiek zaudēts, uzreiz būtu vēlams jautāt ārstam: ko man iesākt?

Citi lasa

Lauma Lapsa

Skandāls

Eksprezidents Vējonis par Timmas nodevību: Ir žēl, bet…

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Pat ja doma par protezēšanu tiek atlikta, jo «neviens taču neredz, ka man mutes dziļumā nav viena zoba», tomēr ir labi uzzināt, kādas ir zoba aizvietošanas iespējas un kas jāņem vērā, domājot par nākotni. Tad arī var izlemt, kā rīkoties.

Lai arī dažkārt šķiet, ka trūkstošie zobi tāds nieks vien ir, dzīves laikā, piemēram, var iekaist smaganas, kā dēļ tiek zaudēts žokļa kaula apjoms, sāk iekaist mutē esošie zobi, ko nākas izraut, un beigās palikušie vairs nespēs turēt tādu slodzi, lai uz tiem varētu balstīt kādu zobu atjaunojošu sistēmu.

Turklāt zobārsti novērojuši, ka cilvēki visbiežāk uztraucas par priekšējiem zobiem. Tos arī tīra rūpīgāk, bet sānu zobus – paviršāk. Un tad no maza caurumiņa veidojas arvien lielāks, līdz zobs tiek pazaudēts. Taču tieši lielie sānu zobi mums ir paredzēti ēdiena košļāšanai. Priekšējie domāti tikai nokošanai. Ja trūkst lielo košļājamo zobu, priekšējie pamazām pārņem to funkciju un no spēcīgiem zobiem ar asām šķautnēm kļūst tādi kā nodiluši. Līdz ar to – lai atjaunotu priekšējos zobus, zobārsts vispirms tomēr ieteiks savest kārtībā sānu zobus.

Zobu saglabāšanai svarīga profilakse

• Regulāras vizītes pie zobārsta un zobu tīrīšana mājās, izmantojot floru saturošu zobu pastu, mīkstu zobu birsti un zobu diegu. 
• Floru satur gandrīz visas zobu pastas, izņemot dabiskās pastas.
• Mīksta zobu birste labāk noņem aplikumu gar smaganām un ir saudzīgāka gan pašam zobam, gan smaganām.
• Nepareizi tīrot zobus ar cietu zobu birsti, drīzāk var nodarīt saviem zobiem sliktu – var izberzt zoba kronītī rieviņas, satraumēt smaganas, aplikumu aizvirzīt nevis prom no smaganām, bet – tieši pretēji – sastumt pie smaganām. Smaganām iekaistot, tās atkāpjas, atsedzas zoba saknīte, un zobs ātrāk bojājas.

Kādas ir iespējas zobu atjaunot?

Ļoti izplatīts ir uzskats – tagad jau zobārsti var visu! No zoba teju nekas vairs nav palicis, bet var to saglabāt. Kā ir patiesībā?

Ja zoba kronīti vairs nav iespējams sablombēt, jo tas ir pilnībā nolūzis vai ļoti bojāts, taču sakne joprojām ir vesela, ārsts ieteiks izgatavot inleju, ko ievietos zoba saknē un uz kuras uzliks kroni. Ja zobs ir daļēji bojāts, palicis tā fragments, tad tiks noņemts nospiedums un laboratorijā tā atjaunošanai izgatavos izturīgu viengabalainu plombu – onleju. Parastā ceļā plombējot zobu, tiktu zaudēti vērtīgie zoba audi. Bet, ja būs nepieciešams uzlikt kroni, zobu vajadzēs vēl noslīpēt.

Ja zobu nepieciešams aizvietot:

• Implants.

Ja nav iespējams zobu atjaunot, trūkstošā zoba vietā vislabāk likt implantu, jo tad netiek aizskarti blakus esošie zobi. Tā ir viena skrūve žokļa kaulā, kas aizvieto zoba sakni, uz kuras pēc tam liek virsū kroni. Vidēji implanta cena ir 700 eiro, un vēl tikpat būs jāsamaksā par zoba kroni. Implanta mūžs ir līdz pat 20 gadiem.

• Izņemamā protēze – platīte.

Uz smaganu gļotādas pāri aukslējām ar āķīšiem pie esošajiem zobiem tiek piekabināta individuāli izgatavota izņemama konstrukcija. Svarīgi, lai platīte, kas aizvieto trūkstošos zobus, tiek fiksēta no abām pusēm, jo tikai tad tā būs stabila. Platīte ir arī vislētākais zobu aizvietošanas variants – tās cena ir ap 150 eiro. Platīti arī visai bieži izmanto kā pagaidu variantu, ja cilvēks ir zaudējis zobu, piemēram, priekšā, un nevēlas iziet sabiedrībā bez tā.

Jāņem vērā, ka platīte, tāpat kā īstie zobi, katru dienu jātīra. Kalpošanas ilgums ir atkarīgs no katra cilvēka individuālās situācijas. Izņemamā protēze var būt izgatavota no plastmasas, bet pamats tai var būt arī no metāla un plastmasa ir tikai pa virsu. Tad tā ir stingrāka, cietāka, izturīgāka un ilgāk kalpo. Platītē trūkstošais zobs visbiežāk tiek veidots no plastmasas, bet, tā kā pretim tam ir īstais zobs, kas ir daudz cietāks, jārēķinās, ka šis tomēr nevar kalpot ilgstoši – plastmasas zobam veidojas nodilums, plastmasas platītē var rasties plaisiņas.

Jebkura izņemamā protēze uz nakti jāņem ārā, lai atpūtinātu smaganas. Tāpat zem tās var paiet ēdiens, tāpēc pat pēc ēšanas ir jāizņem un jāizskalo.  

• Neizņemama protēzes – tiltiņš.

Parasti ar tiltiņu aizvieto vienu vai divus zobus. Blakus zobi tiek noslīpēti un uz tiem tiek uzcementēti kronīši, kas satur pa vidu trūkstošo zobu vai zobus. Blakus esošos zobus slīpē tāpēc, lai kronis piegultu precīzi. Un te parasti rodas jautājums – vai slīpēt divus veselus zobus, lai aizpildītu vienu tukšumu? Varbūt labāk tomēr ielikt vienu implantu? Ja skatās 10–15 gadu perspektīvā, implantam noteikti ir lielāka dzīvotspēja nekā tiltiņam. It īpaši, ja cilvēks nav radis zobus rūpīgi kopt, var gadīties, ka zobi zem tiltiņa sāk bojāties.  Tiltiņš jātīra ar speciāliem diegiem un birstītēm gan zem tā, gan starp tā daļām, lai ap to nekrātos ēdiena paliekas. 

Taču tiltiņš ir labs variants situācijā, kad zobiem, kas atrodas blakus trūkstošā zoba vietai, jau ir lielas plombas, varbūt tiem ārstēti zobu kanāli, jo tad ar tiltiņu vienlaikus var atjaunot arī šo zobu kronīšus. Ja rindā blakus nav 3–4 zobi, labāk izveidot divus implantus un tiltiņu balstīt uz tiem.

Izplatītākais materiāls kronīšiem un tiltiem ir metāla keramika.  Pamats visbiežāk tiek veidots no kobalta – hroma sakausējuma. Tas ir apklāts ar augstvērtīgu keramiku, kas mākslīgajam zobam ļauj izskatīties kā īstajam. Metāla keramikas konstrukciju zobu protēžu  kalpošanas laiks ir no 10 līdz 15 gadiem. Viens metālkeramikas kronis maksā 200 eiro.

Ko darīt, ja zobu nav vispār?

Ja nav neviena zoba un implantiem naudas nav, tad var izgatavot tā sauktās totālās protēzes, kas aizvieto 12–14 zobus augšā un apakšā. Ja zobu kaut cik var saglabāt, saknes ārā nerauj, bet atstāj, lai žokļa kauls zem protēzes saglabātos ilgāk. Jo, ja nav neviena zoba, kauls ar laiku nosēžas un protēze sāk staigāt. Tad pēc kāda laika jātaisa jauna vai jāveic tā sauktā pārbāzēšana – protēzei no iekšpuses pieliek klāt materiālu, lai likvidētu spraudziņu, kas izveidojusies starp protēzi un smaganu.

Tikko izgatavotai protēzei ir nepieciešams laiks, lai tā ieņemtu savu īsto vietu – dziļāk iesēstos. Jo smaganas ir elastīgas, tās padodas. Vienam tas notiek dažu dienu laikā, citam vajadzīgas vairākas nedēļas.

Ja cilvēkam pirms tam vispār nav bijušas protēzes, no sākuma drošības sajūtai, lai pie tām pierastu, ieteicams lietot protēžu līmi. Nevajag daudz – pietiek ar divām trim maza zirņa lieluma līmes piciņām uz visu protēzi.

Pasūtot šādas protēzes, cilvēks var izvēlēties zobiem krāsu. Zobu forma tiek piemeklēta anatomiski atbilstoši sejas un žokļa formai. Totālās protēzes tiek izgatavotas no plastmasa, lai tās nav tik smagas. Vienam žoklim to cena ir 450–500 eiro. Gatavas ir četru nedēļu laikā.

Lai ieekonomētu naudu par protēžu izgatavošanu, labs variants ir uzticēt šo darbu studentiem. Tagad tuvākais laiks, kad par šādu iespēju interesēties Stomatoloģijas institūtā, ir 2020. gada februāris.

3 jautājumi zobārstam

1. Vai sliktus zobus pārmanto?
   Nereti cilvēki tiešām tā arī saka – maniem vecākiem bija slikti zobi, un man arī tas ir iedzimts. Tomēr gēni nav noteicošie, pamatā ir rūpēšanās par saviem zobiem un higiēnista apmeklējums divas reizes gadā.
2. Vai saldumi visvairāk bojā zobus?
   Saldumi paši par sevi zobiem nav ne slikti, ne labi. Slikti ir tad, ja cilvēks visu dienu ēd saldumus, dzer kafiju un tēju. Pat ja tiek dzerta kafija vai tēja bez cukura, jārēķinās, ka tā ir diezgan skāba un mīkstina zobus, kā rezultātā tie kļūst trauslāki. Zobus vājina pat ūdens ar citronu, ko togad modē dzert, nerunājot nemaz par spiestajām sulām un saldinātiem dzērieniem. Ja ko tādu dzer, vienmēr pēc tam būtu vēlams izskalot muti ar ūdeni. Arī tad, ja apēd ābolu, izdzer smūtiju utt.  Starp citu, arī zaļā tēja ir skāba.
3. Vai pēc ēšanas vienmēr ir jātīra zobi?
   Uzreiz pēc ēšanas nevajadzētu tīrīt zobus ne no rīta, ne vakarā. Tas noteikti ir jāatceras un vienmēr jāievēro. Daudzi grēko ar to, ka paēd brokastis un tūliņ steidz tīrīt zobus. Vajag vismaz divdesmit minūtes pagaidīt, lai mutē atgriežas normālais skābes līmenis un mazliet nostiprinās zobu emalja.