Kā nopirkt zāles, samaksājot iespējami mazāk?

Vispirms noskaidrosim, kas ir kas?

* Zāles ir jebkura viela vai to salikums, kam ir tādas pierādītas īpašības, kas var ārstēt vai noder slimību profilaksei. Gan recepšu, gan bezrecepšu zāles Latvijā nopērkamas tikai aptiekās.

* Uztura bagātinātāji. Tiem nav zinātniski pierādītu un apstiprinātu ārstniecisko īpašību, tādēļ uztura bagātinātāji nav uzskatāmi par zālēm, bet gan par pārtikas produktu. Tos var nopirkt bez ārsta receptes ne tikai aptiekās, bet arī citās tirdzniecības vietās.

Kā veidojas zāļu cena?

To, kā Latvijā veidojas zāļu cena, nosaka īpaši Ministru kabineta noteikumi, paredzot uzcenojuma griestus aptiekās un lieltirgotavās, kurus neviens tirgotājs nedrīkst pārsniegt. Cenas noteikšanas gaita ir šāda: vispirms zāļu ražotājs nosaka zāļu cenu, kurā ražotājs ietvēris gan pašizmaksu, gan peļņu, ko plāno gūt no zāļu pārdošanas. Pirms laist savu produkciju Latvijas tirgū, ražotāji paziņo savu zāļu cenu Zāļu valsts aģentūrai, savukārt tā, izmantojot īpašas formulas ar specifiskiem koeficientiem un uzcenojumiem, nosaka zāļu maksimālo aptiekas cenu. Neatkarīgi no tā, cik liels skaits aptieku grasās šīs zāles tirgot, tām visām jāievēro šī cena: dārgāk zāles pārdot nedrīkst.

Citi lasa

Santa.lv

Spēlmaņu nakts

Aktrise Ilze Vazdika: Līdz mammiņas un papiņa mūža galam nodzīvoju kopā ar viņiem

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Santa.lv

Slavenības

Roberto Meloni: Latvijā ir trīs vietas, kas man atgādina Sardīniju

Noskaidro, cik maksā zāles!

Lai jau pirms došanās uz aptieku noskaidrotu, kāda varētu būt vajadzīgo zāļu maksimālā cena, vērts ieskatīties Zāļu valsts aģentūras mājaslapas www.zva.gov.lv sadaļā Latvijas zāļu reģistrs. Ierakstot meklētājā zāļu vai aktīvās vielas nosaukumu, te var noskaidrot ne vien maksimāli pieļaujamo zāļu cenu aptiekā, bet arī uzzināt par citām – lētākām – zālēm ar tādu pašu aktīvo ārstniecisko vielu un iedarbību. Tāpat te var iegūt informāciju arī par iepakojuma lielumu, zāļu formu (piemēram, tabletes, kapsulas), stiprumu utt. Sadaļā Informācija par zālēm pieejamas lietošanas instrukcijas pacientiem, kā arī zāļu apraksti – informācija ārstiem un farmaceitiem.

Savukārt uztura bagātinātāju cenas valsts neregulē, jo uztura bagātinātāji nav zāles – tie nav paredzēti slimību ārstēšanai vai profilaksei, bet, kā jau liecina nosaukums, vienīgi uztura bagātināšanai.

Par kompensējamām zālēm jārunā ar ārstu

Zāļu iegādes kompensācijas sistēma dod iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti Kompensējamo zāļu sarakstā. Zāles un medicīniskās ierīces, kas tajā iekļautas, tiek apmaksātas 100%, 75% vai 50% apmērā – atkarībā no pacientam noteiktās diagnozes. Sarakstu veido vairākas daļas:

* A sarakstā iekļauti līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti;

* B sarakstā iekļauti medikamenti, kam sarakstā nav līdzvērtīgas efektivitātes zāļu;

* C sarakstā iekļautas zāles, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai gadā pārsniedz 4268,62 eiro, un ražotājs zāļu kompensācijas izdevumus noteiktam pacientu skaitam apņemas segt no saviem līdzekļiem.

* Ir arī M saraksts, no kura ārsts var izvēlēties zāles grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā (līdz 42 dienām) un bērniem līdz 24 mēnešu vecumam.

Saņemot kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces ar 100% kompensāciju, aptiekā pacientam jāpiemaksā 0,71 eiro par katru recepti. Par receptēm nav jāmaksā trūcīgajiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam, ja zāļu aptiekas cena ir līdz 4,27 eiro.

100% kompensāciju medikamentiem piešķir, ja diagnoze liecina, ka cilvēks bez šīm zālēm nevar dzīvot (piemēram, diabēts); 75% – ja ir visai nopietna diagnoze (piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai bronhiālā astma); 50% – mazāk bīstamas diagnozes. Kompensāciju aprēķina no lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenas, ko sauc par references cenu. Ja cilvēkam, kuram pienākas 100% kompensācija, ārsts izraksta nevis lētāko, bet kādu dārgāku līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu, tad starpība starp lētāko un dārgāko medikamentu jāpiemaksā pašam pacientam.

Daudzām zālēm Latvijā ir zāles ar tādu pašu sastāvu un terapeitisko iedarbību par zemāku cenu, un par to noteikti jājautā ārstam, saņemot recepti, un farmaceitam, pērkot zāles. Līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu sastāvā ir tā pati aktīvā jeb ārstējošā viela, kas ir oriģinālajos preparātos, tāpēc to terapeitiskā efektivitāte, piemērojot tādas pašas devas, ir līdzvērtīga. Pērn pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus, ir pārmaksājuši 25 miljonus eiro, lai gan lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt.

Svarīga nevis cena, bet aktīvā viela

Dažkārt cilvēki samulst, kad aptiekā, vaicājot pēc zālēm, farmaceits piedāvā vairākus atšķirīgus zāļu iepakojumus par dažādām cenām, sakot, ka patiesībā tās ir vienādas. Kāpēc vienādas zāles maksā tik atšķirīgi? Sāksim ar to, ka ārstniecisko efektu dos nevis paciņas izskats vai zāļu nosaukums, bet gan aktīvā viela, ko satur zāles. Pamēģiniet kādreiz aptiekā pajautāt, lai farmaceite uz letes izliek visas zāles, kas satur to pašu aktīvo vielu un līdzvērtīgu terapeitisko iedarbību. Rezultāts būs ļoti interesants – būs gan dārgākas, gan lētākas zāles. Visticamāk, lētākās ir ģenēriskās, bet dārgākās – oriģinālās zāles. Vai tas nozīmē, ka vienas ir labākas, bet otras – sliktākas? Nē, ģenēriskās zāles ir tieši tādas pašas zāles kā oriģinālās: abām ir vienāds aktīvās vielas daudzums un deva, tādēļ to ārstnieciskā iedarbība ir precīzi tāda pati. Kāpēc ģenēriskās zāles ir lētākas? Ikviena jauna jeb oriģinālā medikamenta izstrāde ir ļoti ilga un dārga. Tāpēc ikvienam jaunam medikamentam – oriģinālajām zālēm – sākotnēji piešķir patenta aizsardzību, kas nozīmē, ka neviens cits tādas zāles ražot nevar – monopolstāvoklis pieder jauno zāļu saimniekam. Eiropā šādu patentu parasti piešķir uz 10–15 gadiem, lai šajā laikā kompānija, kas zāles izgudrojusi, varētu atgūt jaunā medikamenta izpētē ieguldīto naudu. Kad patenta aizsardzība beidzas, tādas pašas zāles var sākt ražot arī citi zāļu ražotāji. Līdz ar to vienādām zālēm var būt dažādi ražotāji, nosaukums, izskats un iepakojums, bet ir viena un tā pati aktīvā jeb darbīgā viela – tā, kas ārstē. Ģenēriskās zāles ir tikpat kvalitatīvas, drošas un efektīvas kā oriģinālās zāles, tāpēc šos medikamentus var savstarpēji aizvietot. Kā apgalvo speciālisti, nav nekāda – pat ne mazākā – pamata domāt, ka lētākās zāles būs sliktākas nekā dārgākās, jo visām gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā reģistrētajām zālēm ir vienādas kvalitātes un drošuma prasības. Pirms zāles nonāk aptiekās un kļūst pieejamas pacientiem, arī ģenērisko zāļu ražotājam jāpierāda, ka to efektivitāte ir līdzvērtīga oriģinālajām. Aplami ir domāt, ka ģenēriskajām zālēm ir vairāk blakņu. Atbildīgās iestādes vienlīdz uzrauga gan oriģinālo, gan ģenērisko zāļu nekaitīgumu, rūpīgi analizē visus ziņojumus par novērotajām blaknēm, lai būtu pilnīga pārliecība, ka nekādas būtiskas atšķirības starp oriģinālo un ģenērisko zāļu blaknēm nav novērotas.

Bieži vien cilvēki, pērkot, piemēram, bezrecepšu medikamentus, nosauc jau kādu konkrētu zāļu nosaukumu, un farmaceits to arī iedod, bet šo ieradumu vērts mainīt un pārbaudīt – varbūt zāles ar to pašu aktīvo vielu var nopirkt lētāk.

! Tādēļ, pērkot aptiekā gan recepšu, gan bezrecepšu medikamentus, vērts pajautāt: vai šīs ir lētākās zāles? Vai jums ir citas zāles ar šo pašu aktīvo vielu?

3 aktuāli jautājumi un atbildes

1. Ik pa laikam dzirdam apgalvojumus, ka Latvijā esot visdārgākās zāles. Dažreiz cilvēki nofotografē pilnīgi vienādas zāļu paciņas, kas pirktas, piemēram, Latvijā un Lietuvā, un ar čekiem pierāda: redz, kāda atšķirība cenās! Kā to varētu izskaidrot?
– Zāļu cenas valstī regulē brīvais tirgus, un tāpat ir arī citās valstīs. Ir zāles, kas ir dārgākas Latvijā, taču ir arī zāles, kuras Latvijā ir lētākas. Jāvērtē būtu katrs konkrētais gadījums. Zāļu cenu atšķirības Baltijas valstīs nosaka arī atšķirīgās PVN likmes, kas Latvijā zālēm ir augstākas nekā Igaunijā vai Lietuvā.
 

2. Kāpēc vienas un tās pašas zāles vienā valstī ir recepšu, bet citā – bezrecepšu medikaments?
– Zāļu valsts aģentūra, pieņemot lēmumu par zāļu reģistrāciju, vienlaikus nosaka to piederību recepšu vai bezrecepšu zāļu grupai. Tas dažādās valstīs var atšķirties, ņemot vērā daudzus aspektus – piemēram, valsts veselības aprūpes sistēmu, speciālista pieejamību, kā arī zāļu lietošanas paradumus, arī nepareizu vai ļaunprātīgu zāļu lietošanu. Jāņem arī vērā, ka vienu un to pašu aktīvo vielu saturošas zāles var būt klasificētas kā recepšu vai bezrecepšu zāles atkarībā no iepakojuma lieluma vai no apstiprinātajām indikācijām. Statuss var laika gaitā mainīties no recepšu uz bezrecepšu vai otrādi, ja ir pamatoti medicīniskie un zinātniskie dati par zāļu drošumu un efektivitāti.

3. Oktobrī samazināta cena vairākiem kompensējamajiem medikamentiem. Ko tas nozīmē?
– Iepriekš zāļu kompensācijas sistēmā cena līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem varēja atšķirties daudzkārt – pat līdz 800%. Ja pacients iegādājas dārgāku medikamentu (citu, nevis lētāko līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu), pacientam par zālēm ir krietni jāpārmaksā. Lai paplašinātu iespēju izvēlēties un mazinātu līdzmaksājumus, šogad tika noteikts: ja medikamenta cena pārsniedz 100% virs references cenas, zāļu cena šogad un nākamajā gadā tiek samazināta par 20% katru gadu. Savstarpēji aizvietojamu kompensējamo zāļu cenu medikamentiem, kuri neietilpst cenu koridorā, bāzes cena medikamentiem šogad samazinājusies, lūk, šādi:

Kā ātri un vienkārši paziņot par zāļu blaknēm

Pirms zāļu lietošanas vienmēr noteikti jāizlasa to lietošanas instrukcija, jo tur sniegta informācija par jau zināmām iespējamām medikamenta blaknēm. Ja rodas aizdomas, ka lietotās zāles izraisa blaknes, jāsazinās ar savu ārstu vai farmaceitu, lai saņemtu padomu par turpmāko ārstēšanu, kā arī jāziņo par konstatēto blakni Zāļu valsts aģentūrai. Viegli, ērti un ātri to var izdarīt aģentūras mājaslapā www.zva.gov.lv.

SVARĪGI!

Mājas aptieciņas uzkrājumi regulāri jāizšķiro. Ja nezini, kas tie par medikamentiem vai ja tiem beidzies derīguma termiņš, neizmet atkritumos, bet atrodi tuvāko aptieku, kas pieņem vecās zāles, un bez maksas nodod tās tur. 

SPECIĀLISTU VIEDOKLIS

«Cilvēki ir gatavi paši par sevi parūpēties»

PAULS PRINCIS, Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidents:

«Kāpēc cilvēki ir gatavi atstāt naudu aptiekā, pat nepakonsultējoties ar ārstu? Diemžēl veselības aprūpes sistēma ir tāda, ka ārsts pacientam var atvēlēt ļoti maz laika – deviņās desmit minūtēs dažkārt cilvēks pat īsti nepaspēj novilkt mēteli un pateikt visu, ko vēlas, kad vizītes laiks jau ir beidzies un aiz durvīm gaida pacientu rinda. Būtiska nozīme ir sabiedrības kopējam uzticēšanās līmenim ārstam, valstij, valdībai – jo tā zemāka, jo vairāk cilvēks uzticas saviem tuvākajiem: radiem, draugiem, kaimiņiem. Nesaņēmis atbildes no ārsta uz visiem saviem jautājumiem, cilvēks tās meklē citur – klausās, ko iesaka kaimiņiene, ko raksta žurnāli, ko stāsta televīzijā, un galu galā pats pieņem lēmumus par to, kas būtu labs viņa veselībai. Tas nozīmē: jo lielākas problēmas veselības aprūpes sistēmā, jo vairāk cilvēks ir gatavs sevi aprūpēt pats. Bet nav tā, ka šāda situācija ir tikai Latvijā – mūsu valsts nebūt neizceļas ar to, ka te cilvēki vairāk pirktu bezrecepšu zāles vai uztura bagātinātājus. Tā tas notiek arī citur.

Nevar teikt, ka pirkt un lietot uztura bagātinātājus ir bezjēdzīgi – tos visus noteikti nevar mest pār vienu kārti. Ļoti daudzi uztura bagātinātāji nav butaforijas – tie patiešām var palīdzēt. Tomēr prātīgākais, ko var darīt pacients: pirms atvērt maku, noteikti vajadzētu pajautāt ģimenes ārstam, ko savas veselības uzlabošanai vai profilaksei tiešām būtu vērts pirkt. Ja ārstam nav laika atbildēt – jāmeklē cits.»

«Vecākā paaudze paļaujas uz reklāmām»

DACE ĶIKUTE, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente:

«Izvēloties aptiekā recepšu zāles, pacienti galvenokārt respektē to, kādus medikamentus parakstījis ārsts. Aptiekas apmeklētāju teiktais liecina, ka ne visos gadījumos ārstam ir bijis laiks informēt par zāļu cenām, bet farmaceitam savukārt ir pienākums piedāvāt pacientam lētāku medikamentu. Tas tiek darīts, izvērtējot katru individuālo gadījumu. Piemēram, ja ārsts receptē norādījis, ka zāles aizvietot nedrīkst, farmaceitam jāpilda ārsta norādījums, bet, ja valsts kompensējamā receptē izrakstīta aktīvā viela, farmaceitam jāizsniedz lētākais jeb references medikaments.

Iegādājoties bezrecepšu zāles, farmaceits parasti vēlas zināt, kādi simptomi un sūdzības ir cilvēkam, lai saprastu, vai viņš skaidri zina, kādu konkrētu medikamentu vēlas iegādāties, vai arī labprāt saņemtu farmaceita ieteikumu. Esam secinājuši, ka uztura bagātinātāju iegādes paradumi ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, pensionāri un vecāka gadagājuma cilvēki izteikti respektē reklāmas. Cita grupa ir tā sauktie izglītotie pacienti, kuri ļoti konkrēti zina, kādam nolūkam viņam vajadzīgs konkrēts uztura bagātinātājs. Vēl ir arī svārstīgie: tie, kas vēlas uzzināt farmaceita vērtējumu par kāda uztura bagātinātāja saturu, par iespējamo iedarbību, bet iegādāties to nesteidzas. Tomēr bieži vien galīgo lēmumu cilvēks tomēr pieņem, uzklausot farmaceita teikto.»