Rūdīšanās sakarā divi svarīgi jautājumi:
- Vai tiešām vasarā vislabāk?
Patiesībā, lai sāktu rūdīties, piemērots ir jebkurš gadalaiks un jebkurš vecums. Tikai vasarā tam vieglāk saņemties, jo pati daba nāk mums pretim ar silto un gaišo laiku, saule veicina mūsu imunitātei svarīgā D vitamīna veidošanos organismā.
Mājās veikto norīvēšanos, kontrastdušu vai citu imunitāti stiprinošu procedūru efektu papildina peldēšanās upēs, ezeros, jūrā un pastaigas vai cita rosīšanās, fiziskās nodarbības svaigā gaisā. Vasarā mūsu organisms kļūst stiprāks. Norūdīšanās ar ūdeni un gaisu viena otru ļoti labi papildina un lieliski stiprina organismu, tikai pirmā tam rada lielāku slodzi, bet otrā ir maigāka metode. - Ko darīt, ja ir kādas hroniskas kaites?
Lai sāktu rūdīties, jābūt diezgan stabilam pamatam jeb sakārtotām organisma pamatfunkcijām (piemēram, normalizētam arteriālajam asinsspiedienam, stabilizētam cukura līmenim), jo rūdīšanās mūsu ķermenim ir papildu slodze, kas saasina blakusslimības.
Piemēram, lielai daļai sēdoša darba darītāju 40–50 gadu vecumā ir mugurkaulāja spondiloze, mugurkaulājs kļūst sausāks, starpskriemeļu spraugas šaurākas, saites īsākas, un veidojas kalcināti saišu piestiprināšanās vietās. Jebkurā gadījumā ir jābūt pārliecībai, ka norūdīšanās veselības stāvokli nepasliktinās. Jāpievērš uzmanība, vai izdzeram 1,5–2 litrus ūdens dienā. Cilvēkiem, kuriem nefunkcionē nieres vai ir sirds nepietiekamība un veidojas tūska, šis šķidruma daudzums var būt mazāks.
Svarīgi arī zināt, vai arteriālais asinsspiediens nelēkā, vai tā korekcijai regulāri lietojam zāles. Bet varbūt gluži pretēji – spiediens ir pazemināts (var būt krišanas un ģībšanas risks).