Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
– Cik svarīga vispār ir pretērču pote, jo, kā zināms, pret visām ērču pārnēsātām slimībām tā nemaz nedarbojas?
– Ļoti svarīga! Sākoties ērču sezonai, katru gadu pie mums slimnīcā nonāk cilvēki ar ērču encefalītu tiešām smagā formā. Pacientiem jāārstējas reanimācijas nodaļā, bieži ir cietis ne tikai galvas smadzeņu apvalks, kas ir meningīta sekas, bet arī pašas galvas smadzenes – cilvēks ir bezsamaņā, nekustīgs, viņš tiek pieslēgts pie mākslīgās plaušu ventilācijas…
Bēdīgākais – pret ērču encefalītu specifiskas ārstēšanas nav! Ja cilvēkam ar savas imūnsistēmas palīdzību un mūsu, mediķu, atbalstu izdodas sekmīgi no šī stāvokļa atlabt, viņš tik un tā kļūst par invalīdu. Protams, ir vēl daļa encefalīta pacientu, kas ārstējas citās slimnīcās ar mazākām encefalīta izpausmēm – paguļ slimnīcā 1–3 nedēļas ar temperatūru, galvassāpēm, meningītu, bet kopumā viss beidzas samērā labi. Taču visiem tā nepaveicas, un mēs nekad nevaram zināt, kuram tieši nepaveiksies – varbūt kādam mums mīļam cilvēkam.
Veikt antivielu testu un filozofēt par šiem cipariem nav jēgas!
Tāpēc vakcinācija ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kā sevi no šīs slimības pasargāt. Es pat teiktu – ar šo vakcīnu nevajag jokot, vajag obligāti savakcinēties, jo ērču Latvijā ir papilnam. Vakcinēts cilvēks nevar dabūt ērču encefalītu nekādā formā, arī vieglā – ne, bet, jā, var saslimt ar Laimas slimību, ar ērlihiozi – ērces pārnēsā arī vēl daudz citu slimību.
– IEVAS Veselības lasītāja Dace no Saldus raksta, ka viņai jau pienācis laiks atkārtotai potei, bet antivielu rādītājs asinīs ir 85,4 U/ml, savukārt atkārtotu revakcināciju vajagot, ja šis rādītājs būtu zem 5,00 U/ml. Vai tas nozīmē, ka poti uz kādu laiku varētu atlikt?
– Pēdējā gada vai pusotra laikā izskan informācija par Austrijā, Polijā, Čehijā, Šveicē veiktiem pētījumiem, kuros noskaidrots, ka cilvēkam, kurš veicis pamatvakcināciju – vienalga, vai pēc pamatshēmas vai paātrinātā kārtībā, – un pēc trim gadiem saņēmis obligāto boost jeb balsta vakcināciju, pēc tam antivielas organismā saglabājas līdz pat desmit gadiem. Tātad – nākamā balsta vakcinācija būtu jāveic nevis ik pēc 3–5 gadiem, bet tikai pēc desmit. Te uzreiz ir jāteic, ka neviens ražotājs šo informāciju oficiālajos vakcīnu zāļu aprakstos nenorāda. Līdz ar to mums ir jāvadās pēc pašreiz spēkā esošās informācijas, kas ir šāda – revakcinācija vajadzīga ik pēc 3–5 gadiem vai kā rekomendē vietējās vadlīnijas un autoritātes. Mums šādu jaunu pētījumu nav, arī vietējo vadlīniju nav – līdz ar to nav jēgas veikt antivielu testu un filozofēt par šiem cipariem.
Vienkārši revakcinējamies reizi 3–5 gados – bez nevajadzīgas naudas tērēšanas antivielu testam.
Bērni un cilvēki līdz 60 gadu vecumam, kuri ir veseli un bez imunitātes problēmām un kas nelieto imūnsupresējošus medikamentus, var droši vakcinēties ik pēc pieciem gadiem.
– Ja cilvēks ir nokavējis atkārtotās vakcīnas termiņu? Kā tad rīkoties?
– Ja ir bail, ka antivielas varētu būt mazinājušās, var uztaisīt antivielu testu, un tas parādīs, vai šajā konkrētajā mirklī ir aizsardzība pret ērču encefalītu. Bet neviens nekur nav pateicis, cik ātri šis antivielu līmenis krīt. Nu, pieņemsim, ka cilvēks ir nokavējis revakcināciju un taisa antivielu testu – tas rāda, ka šobrīd ir labi, bet varbūt pēc pusgada to vairs nebūs pietiekami. Bet tikpat labi – varbūt antivielas būs pietiekamā līmenī arī vēl piecus gadus. Uz šo jautājumu neviens nevar atbildēt!
Ja pašlaik jau parādās pētījumi, ka pēc balsta vakcīnas mūsu antivielu līmenis ir normāls ilgākā laika periodā, tad nākamais darbiņš zinātniekiem ir izrēķināt, cik ātri antivielu līmenis samazinās. Ārsti to vēl pagaidām nespēj aprēķināt un prognozēt. Turklāt neviens arī nekad nepateiks, kas ir normāls antivielu līmenis, jo katrai laboratorijai ir savi cipari.
– Kāpēc laboratorijām var atšķirties šie skaitļi, pēc kuriem antivielu līmenis skaitās pietiekams vai nepietiekams?
– Laboratorijas savus standartus nosaka saskaņā ar antivielu reaģenta ražotāju testa sistēmu, kas nosaka antivielu līmeni. Šīm sistēmām ir dažādi ražotāji, un tie, balstoties uz sev zināmiem interpretācijas datiem, nosaka – kad antivielas ir un kad to vairs nav. Tāpēc rezultāti dažādās laboratorijās atšķirsies – tie var būt citādi Latvijas Infektoloģijas centrā, E.Gulbja laboratorijā, Centrālajā laboratorijā, un būs pilnīgi citi cipari, ja testu veiks, piemēram, Polijā. Tāpēc cilvēkiem nav jāiedziļinās skaitļos. Ja laboratorija saka – antivielas ir, tātad tās ir.
Manuprāt, tā darbošanās ap antivielām vispār nav iegājusies īsti pareizās sliedēs. Vakcīnas ražotājs ir noteicis, ka jāveic revakcinācija pēc noteikta laika, un nekur vadlīnijās netiek minēts, ka vispār būtu jātaisa tādi antivielu testi.
– Labi, bet kā īsti zināt – pēc trim, četriem vai pieciem gadiem? Kā jūs pats rīkojaties?
– Bērni un cilvēki līdz 60 gadu vecumam, kuri ir veseli un bez imunitātes problēmām un kas nelieto imūnsupresējošus medikamentus, var droši vakcinēties ik pēc pieciem gadiem. Ja ir imunitātes problēmas vai ja cilvēks lieto, piemēram, steroīdos hormonus pie reimatiskām slimībām vai imūnsupresējošus medikamentus pēc transplantācijas, tad jārevakcinējas ik pēc trim gadiem. Un šiem cilvēkiem gan rekomendē veikt antivielu testu, lai viņi zinātu, vai ir izstrādājusies imunitāte un vai ir aizsardzība. Bet veseliem cilvēkiem antivielu noteikšana neko nedos, tikai vēl vairāk sajauks galvu.
Es pats potējos ik pēc 3–5 gadiem un antivielu testu neveicu, jo, teikšu godīgi, man tam ir žēl naudas. Jaunāko pētījumu kontekstā – par desmit gadu ilgu aizsardzības periodu – pagaidām man ir pagājuši tikai divi gadi pēc pēdējās potes, tāpēc vienkārši vēl nav laiks par to domāt. Tad redzēs.
– Kurā brīdi labāk potēties?
– Potēties var visu gadu, bet viennozīmīgi labāk to darīt ziemā. Jo, atkarībā no vakcīnas un potēšanas modeļa, pēc pirmās potes divas vai trīs nedēļas aizsardzība vēl nav izveidojusies. Ja potējas vasarā, tad pilnīgai drošībai jādzīvo, neizejot no mājas, tikai tad vari būt pilnīgi droša. Tieši tāpēc potēties vislabāk uzsākt ne-ērču sezonā.
Vienas vakcīnas cena ir ap 30 eiro. Potējoties pirmoreiz, pirmajā gadā tie būs 90 eiro, un pēc tam vajadzīga balsta vakcīna pēc trim gadiem – vēl 30 eiro. Te neko nepadarīsi – kas jādara, jādara.
– Vakcīnas ir vairāku veidu – vai ir nozīme tam, ar kuru potējas?
– Latvijā pieejamas divu veidu vakcīnas – TicoVac un Encepur, bet tās ir savstarpēji aizvietojamas. Tas nozīmē, ka dažādu ražotāju potes vakcinācijas procesa gaitā var arī mainīt, ja kādu iemeslu dēļ tās nav pieejamas
Kas jāievēro PĒC potēšanās?
Nav nekāda oficiāla pamatojuma ieteikumiem, ka pēc ērču encefalīta potes nedrīkst trīs dienas mazgāties dušā, iet saunā, lietot alkoholu. Protams, tas nenozīmē, ka tūlīt pēc tam vajadzētu mesties iedzert ko grādīgu, bet – tā ir katra paša atbildība. Ar ko gan jārēķinās – vieta kādu brīdi var būt sāpīga no potes, bet tas vienkārši pāries pats no sevis vai pēc vēsas kompreses.
