Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Pieturzīmes
- 9 gadu pieredze.
- Kur? Jūrā un Lielupē.
- Cik bieži? Reizi nedēļā.
- Īpašais knifs. Pirms un pēc peldes skrien pāris kilometru – lai iesildītu ķermeni un lai sasildītos pēc tam.
- Galvenie ieguvumi: deviņu gadu laikā, kopš peld visu gadu, nav slimojis. Jāpiebilst gan, ka arī agrāk nav bijis slimīgs.
«Kā es sāku? Pavisam banāli! Iepazinos ar lieliskiem cilvēkiem, kuri to jau darīja, un sekoju viņu piemēram. Īstenībā viss sākās ar bravūru (smejas). Satikāmies pirms deviņiem gadiem 18. novembrī vienā pasākumā, un šie cilvēki stāstīja, ka ziemā peldas. Teicu, ka esmu drošs, ka arī to spētu, un tad viņi mani turēja pie vārda: sarunāts, ierodies nākamajā nedēļas nogalē svētdien tur un tur! Biju spiests solījumu turēt. Tā ka – jā, viss sākās ar lielīšanos.
Tiesa, sportisks dzīvesveids man bija jau pirms tam: diezgan daudz skrēju, nodarbojos ar ziemas sporta veidiem – slēpoju un snovoju –, un arī peldēt man vienmēr ir paticis – iespējams, šis fiziskais pamatiņš palīdzēja. Sākumā – tas bija pirmajā gadā – gan man gadījās piedzīvot arī nelāgu pieredzi: reiz ap pusdienlaiku iegāju ūdenī, jutos labi, bet laikam sabiju aukstumā par ilgu. Tad nu atlikušo dienu sēdēju, ietinies segās, padarīt kaut ko nebija spēka.
Tā ka svarīgi sākt lēnām, pamazām, laiku paildzinot pakāpeniski.
Esmu dzirdējis, ka pilnīgākiem cilvēkiem esot vieglāk izturēt aukstumu – pats esmu no kalsnajiem, tāpēc varbūt tā gadījās.
Tagad, vērtējot savu pieredzi, varu teikt, ka aukstās peldes ir patīkams enerģijas lādiņš un veselībai noteikti nāk par labu. Īpaši ziemā, kad jūties tāds kā mazliet sažuvis, pelēks un sapampis, peldes ļoti palīdz turēt tonusu.
BBC lasīju rakstu ar atsaucēm uz zinātniskiem pētījumiem – ķermenim aukstās peldes ir tik nopietns un resursus mobilizējošs pārbaudījums, ka palīdz attālināt depresiju un pat izvairīties no tās. Pēc tam padomāju toreiz sapratu – jā, patiešām, neesmu sastapis nevienu depresīvu ziemas peldētāju… Un beidzamā laikā bieži dzirdu, ka ziemas peldēšana ir modē, tai pievēršas arvien vairāk cilvēku.
Peldu reizi nedēļā kopā ar domubiedriem. Biežāk peldamies Lielupē, bet savu reizi arī jūras līcī. Tur mīnuss ir tas, ka ilgi jāiet iekšā, tāpēc pārgājām uz upi.
Kāpēc peldu kopā ar citiem? Noteicošais ir līksmība un motivācija, jo vienatnē to darīt man ir ļoti grūti, pat mokoši.
Savukārt labā kompānijā pat salu nejūt tik ļoti! Starp citu, tas ir svarīgi – spēt fokusēt uzmanību uz ko citu, kaut vai uz sarunām, jo tad aukstums ir vieglāk izturams.
Tagad jau vēl ir diezgan silts, nav tik traki! Kad ir lielie mīnusi, tad gan ir grūtāk, gribas ļoti ātri saģērbties. Un ļoti svarīgi ir pēc peldes kārtīgi sasildīties.
Zinu, ka daudzi uzreiz iet pirtī, citi siltumā sēž un dzer tēju, bet man labākais veids ir skriešana, jo skrienot ķermenis pats sevi sasilda. Skriet varu arī lielā aukstumā, un ķermenis tiek galā ar pašsasildīšanos (nerunāju par ekstrēmu salu ap mīnus 30 grādiem). Pirms peldes es skrienot iesildos, pēc tam aši saģērbjos (uzvelku termotērpu) un, skrienot uz mājām, sasildos – tie ir pāris kilometri, optimāla distance.»
Lauris iesaka
- Peldi kompānijā, tā ir jautrāk un drošāk. Mums grupā ir princips, ka vienlaikus peld tikai viens – pārējie vēro un pieskata.
- Jūras līcī peldoties, ir svarīgi sakārtot drēbes tā, lai visu ātri var atkal uzvilkt mugurā. Nepatīkamākā daļa ir nevis noģērbties, bet pēc peldes, ja drusku par ilgu sanācis būt ūdenī vai ir salts vējš, tad saģērbšanās process ir tāds, nu… ā, ū.
- Ja sāc rūdīties, neatmet! Pat ja nav iespēju āra peldēm, mazgājoties vannā vai dušā, noteikti vajag izpildīt arī auksto sadaļu – tā ķermenis neaizmirsīs, ka jāturas formā.
- Iesācēji, kuri vēl tikai domā par ziemas peldēm, ziemā var pabradāt pa sniegu, tad norīvēties sniegā. Pēc tam siltā dušā!
