UV staru ietekmē paātrinās ādas novecošanās process, pastiprināti rodas ādas pigmentu plankumi, kā arī āda tiek pakļauta lielākam slimību riskam.
“Lai saules aizsardzības līdzekļi strādātu efektīvi, jāievēro vairāki noteikumi. Pirmkārt, jāizvēlas savam ādas tipam vispiemērotākais aizsardzības līmenis, tāpat jāatceras par tā regulāru uzklāšanu. Taču tikpat svarīga ir arī līdzekļa pareiza uzglabāšana, lai tas laika gaitā nezaudētu savu efektivitāti, un sekošana līdzi tā derīguma termiņam,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Kas jāņem vērā, lietojot saules aizsarglīdzekļus:
- SPF 20 tikai tad, ja laiks tiek pavadīts iekštelpās
Svarīgi, lai līdzeklim ir aizsardzība gan no ultravioletā A starojuma (UVA), gan ultravioletā B starojuma (UVB). Ir jāizvēlas pietiekami liela aizsardzība – to norāda SPF skaitlis. Bieži tiek izvēlēta pārāk maza aizsardzība – SPF 15 līdz 20, taču tā piemērota vien tad, ja ārā tiek pavadīts īss laiks, piemēram, dodoties uz darbu un atpakaļ, bet lielākā dienas daļa tiek pavadīta iekštelpās. Šāda aizsardzība visbiežāk ir sejas krēmos, kuri lietojami ikdienā.
SPF 30 ir augsta aizsardzība, kas piemērota visiem, izņemot ļoti gaišas ādas īpašniekus. SPF 50 un 50+ ir ļoti augsta aizsardzība, tā der gaišiem ādas tipiem, rudmatainiem cilvēkiem, bērniem un grūtniecēm.
- Pieaugušajiem vismaz sešas tējkarotes līdzekļa
Aizsarglīdzekli nepieciešams uzklāt 15 līdz 20 minūtes pirms iziešanas saulē un tam ir jābūt pietiekamā daudzumā – pieauguša cilvēka ķermenim nepieciešamas uzklāt vismaz sešas tējkarotes līdzekļa. Taču jo bagātīgāk līdzeklis tiks uzklāts, jo labāk. Novērots, ka bieži tiek aizmirsts uzklāt aizsarglīdzekli uz deniņiem, ausīm, kakla, lūpām un pēdu virspusēm, tādējādi iegūstot apdegumus. - Pagājušās sezonas aizsargkrēms ir zaudējis iedarbību!
Katrai sezonai ieteicams iegādāties jaunu saules aizsarglīdzekli, jo pirms gada atvērta krēma efektivitāte ir samazināta — tas var neveikt savu aizsargfunkciju, kā arī tajā var būt lielāka baktēriju koncentrācija, tāpēc to nemaz nav droši lietot.
Visiem saules aizsarglīdzekļiem marķējumā ir norādīts derīguma termiņš (simbols – atvērta burciņa ar mēnešu skaitu) un tas, cik ilgi līdzeklis ir derīgs pēc atvēršanas, taču visbiežāk tie ir seši vai 12 mēneši. Sprejiem un aerosoliem derīguma termiņš pēc atvēršanas parasti ir garāks – līdz 12 mēnešiem, jo to korķis ir noslēgts, savukārt, atskrūvējamiem krēmiem vai losjoniem tas būs mazāks – līdz sešiem mēnešiem.
Nav ieteicams riskēt ar savu veselību un lietot vecus aizsarglīdzekļus, jo, pirmkārt, tie nesniegs vēlamo aizsardzību pret saules starojumu un, otrkārt, tie var izraisīt ādas infekcijas, sevišķi jutīgas un alerģiskas ādas īpašniekiem. Šie paši nosacījumi attiecas arī uz lūpu krāsām ar SPF, kā arī SPF zīmulīšiem degunam un ausīm.
- Neglabāt tiešos saules staros un automašīnā
Lai iegādātais līdzeklis būtu efektīvs un pildītu savas funkcijas, svarīgi ne tikai ievērot tā lietošanas termiņu, bet arī pareizi to uzglabāt. Saules aizsarglīdzekli jāglabā istabas temperatūrā, taču jāizvairās no tiešiem saules stariem un mitruma, tāpēc to nedrīkst turēt vannas istabā vai ledusskapī. Visbiežāk pieļautā kļūda ir aizsarglīdzekļa atstāšana tiešos saules staros, dodoties pie dabas, vai tā glabāšana automašīnā, jo auto dienas laikā var sakarst līdz pat 60 grādiem un šādā temperatūrā līdzeklis zaudē savas īpašības. - Piemērotākais UV filtrs.
Saules aizsarglīdzekļos izmanto neorganiskos minerālu un ķīmiskos UV filtrus. Neorganiskie minerālu filtri, kuri satur cinka oksīdu vai titāna dioksīdu, uz ādas veido aizsargkārtu un atstaro kaitīgos UVA un UVB starus uzreiz pēc uzklāšanas. Tie uz ādas atstāj baltu virskārtu, taču ir nekaitīgi gan lietotājam, gan apkārtējai dabai.
Neorganiskos minerālu filtrus iesaka izmantot bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar alerģisku un jutīgu ādu.
Savukārt ķīmiskie filtri uzsūcas ādā aptuveni 15 līdz 20 minūšu laikā, tie absorbē UVA un UVB starus, reaģē ar tiem un pārveido tos siltumenerģijā, aizsargājot ādu šūnu līmenī. Visbiežāk ķīmiskos filtrus izmanto personalizēto saules kosmētisko līdzekļu izveidei, piemēram, produktos ar anti-age, matējošu efektu taukainai ādai, līdzekļos pret pigmentācijas plankumiem, pret rozāciju un citos. Taču ķīmiskie savienojumi var izsaukt alerģiskas reakcijas, sevišķi bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu, tādēļ, uzsākot tos lietot, ir jānovēro, vai uz ādas nav redzamas kādas izmaiņas. - Medikamenti paaugstina jutību pret UV starojumu.
Īpaši uzmanīgiem vasarā jābūt tiem, kuri lieto dažādus medikamentus, jo daudzi medikamenti var paaugstināt jutību pret UV starojumu. Piemēram, antibiotikas – ciprofloksacīns, doksiciklīns, azitromicīns, tāpat kontraceptīvie hormonālie līdzekļi, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi – ibuprofens, diklofenaks, ketoprofens, kā arī antidepresanti – amitriptilīns, asinszāles preperāti, asinsspiediena pazeminoši līdzekļi. Šiem pacientiem jābūt sevišķi uzmanīgiem, uzturoties saulē, un noteikti jālieto saules aizsarglīdzekļi.