Bezmaksas profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta
Ja gada laikā cilvēks nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu slimību, viņam ir tiesības doties pie ģimenes ārsta (ģimenes ārstam ir jābūt līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu) uz bezmaksas profilaktisko apskati. Pacienta iemaksa par profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta nav jāmaksā.
- Informācija par ģimenes ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus no valsts budžeta līdzekļiem, pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā Ģimenes ārsti.
- Informāciju par ģimenes ārstiem, kuri sniedz valsts veselības aprūpes pakalpojumus, var arī noskaidrot, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17 vai vēršoties klātienē kādā no Nacionālā veselības dienesta teritoriālajām nodaļām.
Lai veiktu profilaktisko apskati, laikus jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku. Apskates laikā ģimenes ārsts uzklausīs, iztaujās, izvērtēs vispārējo veselības stāvokli. Nepieciešamības gadījumā izmērīs arī asinsspiedienu, pulsu, izklausīs sirdi un plaušas.
Ārstam jāveic arī vēdera iztaustīšana, limfmezglu apskate, vairogdziedzera stāvokļa novērtēšana, krūšu dziedzeru apskate un iztaustīšanu u. c. pārbaudes. Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, ārstu speciālistu konsultācijas vai arī sniegt rekomendācijas par to, kam turpmāk vajadzētu pievērst uzmanību.
Citi lasa
Sirds un asinsvadu slimību noteikšana ar SCORE metodi.
Lai pēc iespējas ātrāk konstatētu sirds un asinsvadu slimību risku, iedzīvotājiem no 40 līdz 65 gadu vecumam ir tiesības bez maksas pārbaudīt sirds veselību pēc SCORE metodes (fatālu kardiovaskulāru notikumu riska tuvāko 10 gadu laikā noteikšanas metode), lai nepieciešamības gadījumā uzsāktu ātrāku un efektīvāku ārstēšanu.
Pārbaudi veic no 40 gadu vecuma reizi piecos gados, tātad – papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie ģimenes ārsta 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā vienu reizi tiks novērtēts arī sirds un asinsvadu saslimšanas risks.
Ārsts izvērtēs sirds, asinsvadu un smēķēšanas anamnēzi, izmērīs asinsspiedienu, noteiks ķermeņa masas indeksu, kopējā holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīnu, triglicerīdu, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī izvērtēs elektrokardiogrammu. Atbilstoši iegūtajam sirds un asinsvadu saslimšanas riska novērtējumam, ģimenes ārsts organizēs papildu nepieciešamos izmeklējumus: ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju.
Ņemot vērā noteiktos riskus, ir izstrādātas arī detalizētas rekomendācijas dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta.
Cukura diabēta profilaktiskā pārbaude
Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja iegūt cukura diabētu. Visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem, tāpēc 40 gadu vecumā un reizi trijos gados pēc 45 gadu vecuma (ja nav cukura diabēta riska faktoru) ir jāpārbauda cukura līmenis asinīs.
Tātad – glikozes līmenis asinīs ir jānosaka 40, 45, 48, 51, 54, 57, 60, 63, 66, 69, 72 gadu vecumā. Bet, ja cilvēkam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu. Laikus konstatējot diabētu vai stāvokli, ko sauc par prediabētu, uzsākot ārstēšanu un mainot dzīvesveidu, ir iespējams diabētu novērst vai vismaz attālināt.
Uz šo pārbaudi aicina ģimenes ārsts, kas izsniedz nosūtījumu uz laboratorisko izmeklējumu. Tas būs jāveic tukšā dūšā, nododot asinis no vēnas. Pārbaude ir bez maksas, bet jāmaksā ir par pašu asins paņemšanas procedūru (cena laboratorijās 1–2 eiro).
Atceries! Cukura diabēts ir viens no galvenajiem insulta, miokarda infarkta, akluma, nieru mazspējas un apakšējo ekstremitāšu amputācijas iemesliem.
80% gadījumu 2. tipa cukura diabētu var novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu.
Vēža savlaicīgas atklāšanas programma
Vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver valsts apmaksātas dzemdes kakla vēža, krūts vēža un zarnu (kolorektālā) vēža profilaktiskās pārbaudes.
Regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas nerada sūdzības un tām nav simptomu. Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Dzemdes kakla pārbaude
Pārbaude paredzēta sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, to jāveic reizi trijos gados. Tātad – 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadu vecumā.
Par iespēju veikt pārbaudi sievietes tiek informētas ar vēstules starpniecību, ko izsūta Nacionālais veselības dienests.
Šogad uzaicinājuma vēstuli dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai saņem sievietes, kuras ir dzimušas 1953., 1956., 1959., 1962., 1965., 1968., 1971., 1974., 1977., 1980., 1983., 1986., 1989., 1992., 1995. gadā.
Uzaicinājums ir derīgs trīs gadus, taču labāk veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas. Vēstuli neizsūta, ja pēdējā gada laikā jau ir apmeklēts ginekologs un valsts apmaksātais onkocitoloģiskais izmeklējums ir jau veikts. Izmeklējumu apmaksā valsts, par to nav jāveic pat pacienta iemaksa. Uzrādot vēstuli, valsts apmaksās onkocitoloģisko uztriepi arī tad, ja sieviete dodas pie maksas ginekologa.
Krūts vēža pārbaude
Sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados ir jāveic krūts vēža pārbaude ar mamogrāfijas metodi. Tātad – krūts vēža profilaktiskā pārbaude jāveic 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadu vecumā. Arī šai pārbaudei sievietes saņem uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta. Šogad uzaicinājuma vēstuli krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai saņem sievietes, kuras ir dzimušas 1952., 1954., 1956., 1958., 1960., 1962., 1964., 1966., 1968. un 1970. gadā. Uzaicinājums ir derīgs divus gadus, taču arī šo pārbaudi labāk veikt dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas. Par izmeklējumu nav jāmaksā.
Uzaicinājuma vēstules veikt pārbaudes Nacionālais veselības dienests nosūtīta izlases kārtībā atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem.
Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā pēc dzimšanas dienas.
Zini!
- No 2018. gada krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi (piemēram, tā ir nozaudēta vai tikusi nosūtīta, bet nav saņemta). Informācija par sievietei nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādei ir pieejama kopējā elektroniskā sistēmā.
- Sievietes par iespējām veikt valsts apmaksāto profilaktisko krūšu vai dzemdes kakla pārbaudi, kuru veikšanai tiek nosūtīta NVD uzaicinājuma vēstule, var interesēties pie sava ģimenes ārsta.
- Ja sievietei ir sūdzības par veselības stāvokli, viņa bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kas sniedz valsts apmaksātas konsultācijas. Pacienta iemaksa par ginekologa apmeklējumu ir 4 eiro. Mamogrāfijas izmeklējumu ir iespējams veikt ar ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumu, veicot pacienta iemaksu 3 eiro apmērā.
Zarnu profilaktiskā pārbaude
Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi gadā var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Šīs pārbaudes veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē. Viņš izsniegs aploksni ar nosūtījumu un testa komplektu ar informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos. Tests parādīs slēptās asinis, ko ar aci nav iespējams redzēt. Cilvēkam var arī nebūt nekādu sūdzību, bet slēptas asinis var liecināt par dažādām zarnu slimībām, tostarp – onkoloģiskām. Ja tiks atrastas slēptas asinis, tālāk sekos kolonoskopijas izmeklējums.
Pērnā gada oktobrī tests tika krietni uzlabots, un tagad to veic ar imūnķīmijas metodi. Tā ne vien būtiski atvieglo testa veikšanas procedūru mājas apstākļos, bet ir arī krietni precīzāka par iepriekš pieejamajiem testiem.
Līdz šim pieejamā testa metode bija jāveic no trim sekojošām vēdera izejām, bet, izmantojot jauno testu slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, pārbaude jāveic tikai no vienas vēdera izejas. Turklāt pirms jaunā testa veikšanas vairs nav jāievēro ēšanas ierobežojumi.
Izpildītu testu var nodot ģimenes ārsta praksē vai noteiktos Centrālās laboratorijas punktos, kuru saraksts pievienots testa iepakojumā. Par testu nav jāmaksā.