Paralēli «Revidenta» vadīšanai viņa veidoja arī ziņu sižetus «Rīta Panorāmai». Pēdējā gadā vēl arī strādājusi Radio SWH Ziņu dienestā.
«Sākumā tas likās ļoti forši. Šķita, ka varu paspēt, ka visus šos darbus ir iespējams apvienot. Un kādu laiku tā arī bija. Es skrēju un strādāju, nedēļām ilgi nekam citam vispār nebija laika.
Nereti no mājām izgāju piecos no rīta un atgriezos ap desmitiem vakarā.
Mūžīgā strādāšana pārvērtās nemitīgā sagurumā, neapmierinātībā, zilos riņķos zem acīm. Vienā brīdī jutu – esmu izdegusi, un man vajadzīga pauze,» Pžurnālam «Privātā Dzīve» atzīst žurnāliste Ieva Strazdiņa. Ar Ievas darbaholismu nebija mierā arī viņas līgavainis Ādams. «Redzot, ka esmu sevi nodzinusi līdz pēdējam, viņš teica – pietiek, tā vairāk nevar!»
Lēmumu aiziet no darba Ieva pieņēmusi novembrī. «Viss kaut kā loģiski salikās. Uz mājām pienāca vēstule, ka gada nogalē beidzas īres līgums, un tika jautāts – pagarinām vai atsakāmies. Janvārī arī Latvijas Televīzijā beidzas viena sezona un sākas nākamā. Ar draugu izdomājām – labi, sāksim jaunu gadu jaunā vietā, un tad jau redzēs, kā tas tālāk attīstīsies,» stāsta Ieva.
Edinburga nav izraudzīta nejauši. «Tā ir mana līgavaiņa Ādama dzimtene,» skaidro Ieva. «Skotijā esam kopš Ziemassvētkiem. Pagaidām grūti pateikt, vai uz palikšanu. Tā kā Lielbritānija izstājusies no Eiropas Savienības, jādabū diezgan daudz dokumentu, lai te varētu apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Tāpēc pagaidām dzīvi Skotijā uztveru kā ilgāku atpūtu,» saka viņa un piebilst: «Tas arī bija viens no Ādama ultimātiem, kad devāmies uz Edinburgu – nedrīkstu vismaz mēnesi neko darīt, tikai atpūsties un sakārtot domas. Es to arī daru, lai gan atzīšos, ir grūti bez darba – burtiski rāpoju pa sienām. Bet es cenšos…»
Ievas ikdiena nepaiet gultā ar saceltām kājām pret griestiem. «Tā es nevarētu. Katru dienu nostaigāju ap 15 kilometru. Vienkārši tāpat, skatoties apkārt. Biju aizmirsusi, cik tas ir forši. Te arī ir skaista daba, arhitektūra, muzeji.»
Citas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!