Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gan ģimenes ārste Līga Kozlovska, gan arī imunoloģe Natālija Gerula ir vienisprātis – mūsu platuma grādos ziemas izskaņā ierindas ļaužu imunitāte ir krietni vien pavājinājusies, tāpēc šis ir laiks, kad savai veselībai un labsajūtai būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tā kā imunitāte ir ļoti komplicēts mehānisms, arī tās novājināšanās iemesli ir sarežģīti – to ietekmē gan cilvēka endokrīnā sistēma, gan nervu sistēma, kā arī gremošanas sistēmas darbība. Tas nozīmē – par sevi arī jārūpējas visās frontēs. Ar vienu vitamīnu kārbiņu te nepietiks.
Jā vai nē burciņu vitamīniem?
Jautāta par sintētisko vitamīnu lietderību, dakterei Kozlovskai nav viennozīmīgas atbildes. Kopumā ar burciņu vitamīniem ārste ir «uz jūs», uzsverot: no veselības viedokļa krietni būtiskāks ir sabalansēts uzturs. Ēdienkartes lielāko daļu vajadzētu aizņemt vietējiem dārzeņiem, kas ir bagātīgi ar veselībai vajadzīgām vielām un vitamīniem – kāpostiem (pavasarī īpaši daudz C vitamīna ir skābētajos kāpostos), burkāniem, dzērvenēm, ķirbjiem.
Tomēr ārste piesardzīgi izsakās par tiem dārzeņiem, kas pie mums mērojuši ceļu no tālākām zemēm, turklāt pa ceļam tikuši bagātīgi papildināti ar dažādiem skaistumu saglabājošiem līdzekļiem. Viņa stāsta – precīzu pētījumu par to, kādu kaitējumu nodara dārzeņu ģenētiska modificēšana un ķīmiska apstrāde, gan nav, tomēr skaidrs ir tas, ka arī veselībai vērtīgās vielas tie šajā procesā lielā mērā zaudē.
Rūdītiem pilsētniekiem, kam organiski audzēti vietējie dārzeņi nav pieejami, vitamīnu kurss, pēc ārstes domām, varētu nākt tikai par labu.
Attiecībā uz tā dēvētajiem superfoods – eksotiskajiem augļiem, riekstiem un ogām, kam tiek piedēvētas īpašas spējas spēcināt organismu un apgādāt to ar visam vērtīgajām vielām, – abas ārstes ir piesardzīgas. Pētījumu, kas apstiprinātu to superspējas, pagaidām vēl nav. Turklāt abas pauž pārliecību – daudz lielāka vērtība ir tepat audzētiem vietējiem dārzeņiem. Arī skābi kāposti ar pilnām tiesībām arī var tikt dēvēti par superfood, spriež daktere Gerula.
Gavēnis, ne diēta
Aizvien lielāku popularitāti pavasara mēnešos iemantojuši dažādu veidu un ilgumu gavēņi un atslodzes dienas. Iemesli ir dažādi – slaidas formas atgūšana, veselības stiprināšana, rakstura rūdīšana, reliģiska pārliecība un, kas zina, varbūt vēl kādi citi. Jautātas par gavēšanas ietekmi uz imūnsistēmu, ārstes ir vienisprātis – ja vien ievērota saprātīgi, gavēšana organismam nekādu ļaunumu nenodara.
Tieši pretēji, atslodzes dienas vai ilgstoša atteikšanās no trekniem un neveselīgiem ēdieniem, kā arī alkohola, palīdz attīrīt gremošanas sistēmu un tas nozīmē – arī optimāli uzņemt vērtīgās vielas. Taču šeit jāpiebilst – gavēšanai nav nekā kopīga ar drakoniskajām diētām, kas tiek ievērotas uz savu galvu un sola dažu dienu laikā atbrīvoties no vairākiem kilogramiem svara. Šīs diētas uz imūnsistēmu iedarbojas graujoši, jo to laikā netiek uzņemts pilnvērtīgs uzturs.
Nepārspīlē ar sportošanu!
Pavasara saules stari aizmāršīgajiem ir arī atgādinājums par to, ka necik ilgi vairs nav jāgaida līdz pludmales sezonas atklāšanai. Tāpēc slinkākās ar skubu metas iegādāt sporta zāles abonementus un darīt visu iespējamo – un neiespējamo –, lai to sagaidītu bez mīlas rokturīšiem uz gurniem.
Kaut arī samērīgos daudzumos sports ir imūnsistēmas draugs, pēkšņa un pārmērīga fiziskā slodze veselībai var nodarīt lielu kaitējumu. Pirmkārt, pēc ilgāka pārtraukuma spēji uzsākot sportot, ir liels risks traumēt kaulu locītavas, sirdsdarbību, asinsriti un citas organisma funkcijas. Taču būtiski ir arī tas, ka pēkšņa fiziskā slodze acumirklī novājina imunitāti.
Lai stiprinātu organismu, liela nozīme ir vērtīgam, spēcinošam ēdienam. Cilvēks, kas pārtiek no desmaizēm, nevar būs vesels.
Svaigs gaiss – arī cīruļputenī
Tomēr atziņu par to, ka veselā miesā ir vesels gars, neviens nav atcēlis – nekas nepasargā veselību tā, kā to dara aktīvs un optimistisks dzīvesveids: regulāra sportošana, kustības svaigā gaisā.
Imunoloģe Natālija Gerula atgādina: ziemā raksturīgais kūtrums un fakts, ka aukstā laikā salīdzinājumā ar vasaru drīzāk dodam priekšroku palikšanai iekštelpās, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ziemas izskaņā mums biežāk uzglūn gaisa pilienu pārnēsātās infekcijas. Tāpat ārste novērojusi – pārlieku daudz laika pavadīšana iekštelpās nozīmē to, ka laupām sev tos pāris mirkļus saulesgaismas, kas šajā laikā mums vispār atvēlēti. Bet tas savukārt rada depresīvu noskaņojumu – un tad jau līdz slimībai viens solis.
No ziemas mēteļa jāatvadās pamazām!
Sajūtot pirmos pavasara saules starus, tā vien gribas nolobīt ziemas drēbju kārtas, taču – uzmanīgi! Rūdīšanās zelta likums: ja rudenī pēc iespējas ilgāk jācenšas ģērbties plāni, tad pavasarī tas ir tieši pretēji – pārejai uz pavasarīgu apģērbu jānotiek uzmanīgi – pamazām pielāgojoties gaisa temperatūras maiņai un ļaujot organismam pie tās pierast.
Nemeklē D vitamīnu solārijā!
Sabiedrībā nereti izskan viedoklis, ka ziemas sezonā tik trūkstošo D vitamīna devu var iegūt, kādu reizi apmeklējot solāriju. Abas uzrunātās ārstes šādu uzskatu gan noliedz – jaunākie pētījumi sakarību starp sauļošanos solārijā un D vitamīna uzņemšanu nav apstiprinājuši, turklāt risks iedzīvoties ādas audzējā salīdzinājumā ar iespējamiem ieguvumiem ir ievērojami lielāks.
Sākt rūpēties par veselību var no dažādām pusēm: var sākt rūpēties par savu fizisko ķermeni, kopt to, sniegt tam mīlestību. Bet tikpat labi šīs rūpes var sākties, sakārtojot savu dvēseli. Viss taču ir saistīts!
Ģimenes ārstes Līgas Kozlovskas imunitātes stiprināšanas formula
- Savas ilgās prakses laikā daktere ir pārliecinājusies – nav labāku zāļu pret slimībām par prieku. Tik tiešām – ir zinātniski pierādīts, ka prieka sajūta un pozitīvais adrenalīns, ko gūstam no aktīva dzīvesveida, organismam palīdz ražot laimes hormonus, kas savukārt nostiprina imūnsistēmu.
- Tieši tāpat ir labi zināma sakarība – cilvēki, kas ir fiziski aktīvi, slimo daudz retāk. Tas gan nenozīmē, ka vajadzētu mesties uz sporta zāli – pilnīgi pietiek ar aktīvām pastaigām svaigā gaisā. Taču tas jādara regulāri!
- Ja negribas gulēt slimības gultā, ir regulāri jāatrod laiks pilnvērtīgam naktsmieram – ne mazāk kā sešas stundas naktī!
Dejo, elpo, mīli!
Iesaka jogas skolotāja Jeļena Moroza
Mūsu imunitātes galvenais ienaidnieks ir toksīni – pateicoties dzīvesveidam, pārtikai un piesārņojumam, mūsdienās to netrūkst nevienā organismā. Tāpēc ļoti svarīgi – arī imunitātes stiprināšanas vārdā – organismu attīrīt. Ar attīrīšanu mēs parasti saprotam gavēšanu. Tas ir brīnišķīgs līdzeklis zarnu trakta attīrīšanai (ne velti pavasara gavēņa tradīcija pastāv jau no seniem laikiem), tomēr ne vienīgais.
Kāpēc cilvēka organisms visvājākais ir tieši pavasarī? Jo garās ziemas laikā mēs neuzņemam pietiekami daudz svaigas, šķiedrvielām bagātas pārtikas, bet galvenais – daudz mazāk kustamies. Jā, arī kustības palīdz attīrīt organismu – tās palīdz izkustināt zarnu traktu, kurā uzkrājas dažādi pārtikas pārpalikumi, kas pamazām indē ne vien zarnu traktu, bet visu organismu. Fiziskas kustības iekustina arī zarnas un palīdz tām attīrīties dabiskā ceļā. Es par vērtīgāko kustību veidu uzskatu jogu, taču tas, protams, nav vienīgais. Tikpat vērtīgas var būt arī regulāras mundras pastaigas svaigā gaisā, bet vislabāk – dejošana. Cilvēki bieži sūdzas, ka tiem īsti pie sirds neiet neviens sporta veids, taču dejošana gandrīz nevienu neatstāj vienaldzīgu. Iesaku šīs pozitīvās emocijas likt lietā un dejot, kad vien ir iespējams. Jo īpaši sievietēm!
Ķermeni attīrīt palīdz arī elpošanas vingrojumi. Brīžos, kad iekšējo mieru satricina grūtības, iestājas psiholoģisks izsīkums (tas ir visbīstamākais!), es iesaku vienkārši elpot – pat ja nezini nevienu speciālu vingrojumu, vari atrast kādu klusāku, nomaļāku vietu un gluži vienkārši sekot līdzi savai elpai. Lēni un mierīgi, iekšā un ārā. Domās ar katru ieelpu saņem no Visuma spēku, bet ar katru izelpu atdot tam pretī mīlestības un pateicības jūtas. Pēc mirkļa redzēsi – sarežģītā situācija, kurā esi nokļuvusi, vairs nešķitīs tik biedējoša. Iekšējais sasprindzinājums pāries, un tu spēsi atkal pilnvērtīgi funkcionēt. Manuprāt, ir svarīgi apzināties: Visumam ir plāns uz katru no mums, ne velti mēs esam uz šīs pasaules nonākuši. Bet tas nozīmē – Visumam arī nav vienalga, kas ar tevi notiek. Ja vien tu ļausi, Visums pūtīs tavās burās un dzīs tevi tajā virzienā, kurp tu vēlies doties. Jā, arī neļaus saslimt.
- Katru rītu sāc ar glāzi silta ūdens, kam pievienots nedaudz svaiga citrona sulas! Ūdeni dzer vēl pirms ikrīta kafijas trieciena. Skābs ūdens maigi attīrīs gremošanas sistēmu un padarīs to izturīgu! Kopumā dienas laikā centies izdzert pēc iespējas vairāk ūdens (nevis kafijas vai tējas!), turklāt svarīgi, lai tas nav vēss, bet ķermeņa temperatūrā.
- Lai stiprinātu organismu, liela nozīme ir vērtīgam, spēcinošam ēdienam. Cilvēks, kas pārtiek no desmaizēm, nevar būs vesels. Pavasara mēnešos neaizvietojamas ir pilngraudu putras, ko var papildināt ar žāvētiem augļiem. Iesaku neēst katru dienu vienu un to pašu putru, bet tās mainīt: auzu pārslu, griķu, miežu utt. Putra zarnu traktā darbojas kā slota, kas izmēž ārā visu slikto.
- Dusmīgas un ļaunas domas ļoti novājina cilvēka ķermeni – gan smalko, gan fizisko, tāpēc, rūpējoties par sevi un cilvēkiem sev apkārt, vajadzētu pēc iespējas vairāk smaidīt, domāt gaišas domas un teikt labas lietas. Veselība nevar mājot ķermenī, kuru plosa nemiers, dusmas, bailes. Sākt rūpēties par veselību var no dažādām pusēm: var sākt rūpēties par savu fizisko ķermeni, kopt to, sniegt tam mīlestību. Bet tikpat labi šīs rūpes var sākties, sakārtojot savu dvēseli. Viss taču ir saistīts!
- Lai organisms dienas laikā nezaudētu spēku un izturību, tam nepieciešams kārtīgs, pilnvērtīgs miegs. Ciešam miegam nav nepieciešamas miegazāles – sāc ar regulārām pastaigām svaigā gaisā pirms miega. Staigāt vari gan ātri, gan arī pavisam mierīgi, sakopojot domas un noskaņojoties naktsmieram.
