Lasītājas jautājums: «Man ir 70 gadu, un mokos ar zemu asinsspiedienu – ir slābanums, nespēks, grūti pastrādāt. Dienās augšējais spiediens gan uzlec nedaudz pāri 100, bet apakšējais vienmēr ir zems – līdz 60. Pulss – 70–80 sitieni minūtē. Kafija, kā teica ģimenes ārsts, spiedienu nepaceļot, tikai vēl vairāk paātrina pulsu. Dakteris saka: spiediens man tāds no vecuma, jo paplašināti asinsvadi. Ko lai daru? Varbūt ir kāda izeja?» Irēna.
Ko darīt, ja ir pārlieku zems asinsspiediens?
Pirmkārt, medicīniski par zemu asinsspiedienu jeb hipotensiju uzskata tādu spiedienu, kas ir zem 90/60 mmHg. No tāda viedokļa raugoties, 100/60–70 mmHg ir gluži normāls asinsspiediens, par ko nebūtu jāuztraucas. Patiesībā zems asinsspiediens ir iemesls pat mazliet apsveikt, jo mūsdienās lielākā nelaime dažādos vecumos ir tieši paaugstināts asinsspiediens, no kā savukārt rodas citas nopietnas nepatikšanas.
Ja neviena pārbaude problēmas neuzrāda, visticamāk, tāds asinsspiediens konkrētajam cilvēkam ir fizioloģiska norma – viņa organisma īpatnība.
Otrs – asinsspiediena skaitļi jāvērtē kontekstā. Proti, vai tāds asinsspiediens tev bijis visu dzīvi; vai kādam ģimenē, piemēram, taviem vecākiem, māsām, brāļiem, tas bijis līdzīgs; vai tu lieto kādus medikamentus, kam piemīt tieksme pazemināt asinsspiedienu; kāds ir tavs dzīves ritms – cik aktīva esi ikdienā, kādi ir tavi ēšanas un šķidruma lietošanas paradumi. Tam visam ir nozīme!
Vai taisnība, ka zems asinsspiediens vairāk ir vecu cilvēku problēma?
Kas attiecas uz jēdzienu – zems asinsspiediens no vecuma… Tā domāt ir aplami, jo patiesībā ir gluži pretēji – no pieredzes zinu, ka vecākiem cilvēkiem bieži ir tieši paaugstināts asinsspiediens. Tāpēc tā apgalvot tiešām nebūtu īsti labi.
Toties – vecumā zemam asinsspiedienam var būt savi, tā teikt, palaidējfaktori. Varbūt izklausās pārāk vienkārši, bet viens no populārākajiem iemesliem, kādēļ senioriem pazeminās asinsspiediens, un jo īpaši vasarā, ir nepietiekama šķidruma uzņemšana.
Seniors, iespējams, izmanto saulaino vasaru un augu dienu rosās dārzā, un vienkārši aizmirst, ka jāpadzeras.
Turklāt cilvēkiem gados tīri fizioloģiski ir samazināta slāpju sajūta, tāpēc par ūdens dzeršanu sev visu laiku speciāli jāatgādina. Rezultātā, ja šķidruma organismā ir par maz, sākas atūdeņošanās (dehidratācija), līdz ar to arī cirkulējošo asiņu tilpums organismā samazinās un tādēļ pazeminās arī asinsspiediens.
Šādās situācijās ir tipiski, ka pulss ir nedaudz paaugstināts, jo asinsrites sistēma cenšas kompensēt pazemināto spiedienu. Tāpat arī regulāra ēdienreižu izlaišana var veicināt cukura līmeņa krišanos asinīs un līdz ar to pa ķēdīti – arī asinsspiediena lejupslīdi. Tāpēc, lūdzu, atceramies padomāt ne tikai par bērniem un mazbērniem, bet arī par sevi – regulāri padzerties, ieturēt maltīti, kaut ko uzkost starp ikdienas darbiem.
Ja nespēks un vājums, pamainot šķidruma uzņemšanas paradumus, nemazinās, asins analīzēs vajadzētu pārbaudīt dzelzs un cukura līmeni, kā arī hormonu darbību.
Kuras zāles var ietekmēt asinsspiedienu?
Ir virkne medikamentu, kas spēj ietekmēt asinsspiedienu. Piemēram, urīndzenošās zāles, vīriešiem preparāti prostatas ārstēšanai un viagras tipa medikamenti, ko kungiem izraksta erektilās disfunkcijas ārstēšanai. Vēl viena tipiska situācija – lietojot zāles pret augstu asinsspiedienu, svarīgi ir nesamazināt par daudz, respektīvi, zem 120 mmHg. Arī medikamentiem, ko lieto sirds mazspējas un aritmiju ārstēšanai, bieži mēdz būt tendence pazemināt asinsspiedienu. Bet – šīs problēmas ir risināmas, sadarbojoties ar savu kardiologu vai ģimenes ārstu.
Ja tiek lietotas kādas zāles, es ieteiktu ieviest savu asinsspiediena un pulsa dienasgrāmatu un nedēļu divas reizes (vislabāk – no rīta pamostoties un vakarā, ejot pie miera) katru dienu vienā un tajā pašā laikā veikt mērījumus, un pierakstīt tos.
Pēc mērījumu rezultātiem ārsts varētu redzēt, kas jāpamaina zāļu devās – varbūt tabletes vietā jādzer pustabletīte, lai asinsspiediens nesamazinātos tik strauji. Tas viss ir izdarāms, ja pacients un ārsts sadarbojas kā komanda.
Daži simptomi, ko neatstāt bez ievērības, ja ir zems asinsspiediens:
- Ja allaž bijis paaugstināts asinsspiediens, bet pēkšņi tas kļūst zems.
- Ja kombinācijā ar zemu asinsspiedienu ir reiboņi, ģīboņi, slikta dūša, vemšana.
- Ja papildus zemam asinsspiedienam ir kritiski zems pulss – zem 50 sitieniem minūtē.
- Ja starpība starp augšējo un apakšējo asinsspiedienu ir lielāka par 50–60 mmHg. Tas var liecināt par asinsvadu elasticitātes samazināšanos.