Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Arī aptiekā pircēji bieži jautā pēc visefektīvākā līdzekļa, kas aizbiedē odus un atvaira ērces. Tāda viena vislabākā līdzekļa nav, piedāvājums ir gana plašs – katram jāizvēlas sev visatbilstošākais preparāts kukaiņu atvairīšanai, bet tad, ja odiem, ērcēm vai lapsenēm esi kritis par upuri, pa rokai jābūt kādai ziedei, kas mazina alerģisku reakciju, antihistamīna līdzeklim, ledusskapī – kaut kam vēsam, ko izmantot kā kompresi tūskas un niezes mazināšanai,» norāda aptieku tīkla farmaceite Laila Zālīte.
Ja iekodusi lapsene vai bite
Pirmais, kam jāpievērš uzmanība – jāvēro vai neparādās smaga alerģiska reakcija, kas izpaužas ar apgrūtinātu elpošanu, sirdsklauvēm, tūsku. Ja pamana šīs pazīmes, ieteicams nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības.
Pat tad, ja izteiktas alerģiskas reakcijas nav, neliels pietūkums pēc lapsenes vai bites dzēliena var saglabāties pat nedēļu.
Par to nebūtu jāuztraucas, bet pēc padoma pie ārsta jāvēršas, ja vēl pēc nedēļas tūska nemazinās vai koduma vietā parādās sastrutojums, kas var liecināt par infekciju.
Rīcība pēc bites vai lapsenes dzēliena
- Ir ļoti svarīgi izņemt kukaiņa dzeloni tā, lai netiktu saspiests indes maiss un organismā neieplūstu vēl vairāk indes. Ja dzeloni neizdodas izņemt ar pinceti, tad sadzelto vietu var mērcēt sālsūdenī.
Nekādā gadījumā koduma vietai nevajag likt spiedošu pārsēju, degvīna kompresi vai censties indi izspiest.
Tas tikai palielina infekcijas risku. Labāk izmantot vēsas kompreses, kas palīdz mazināt tūsku.
- Kad no dzeloņa izdevies atbrīvoties, sadzelto vietu apstrādā ar dezinficējošu, spirtu saturošu šķīdumu vai vāju etiķūdens šķīdumu. Tūskas mazināšanai noderēs vēsas kompreses, var izmantot saldētas ogas, ko ieliek maisiņā, bet maisiņam apkārt dvieli.
Nedrīkst bites sadzeltajai vietai likt klāt vēsu melnzemi – tas tikai palielinās infekcijas risku.
Labāk izmantot krēmus vai gelus, kas atvēsina un iedarbojas nomierinoši. Arī krēmi, kuru sastāvā ir antihistamīna preparāti, būs efektīvi, nomierinās, mazinās niezi un alerģiskas izpausmes uz ādas.
- Sadzeltā roka vai kāja jāpaceļ augstāk, jāuzliek tai vēsa komprese, lai šajā zonā tiek sašaurināti asinsvadi, kas kavēs indes izplatīšanos organismā un apturēs tūskas veidošanos.
- Koduma vietai var uzklāt kādu antihistamīna gēlu vai iedzert antihistamīna preparātu tableti, lai mazinātu niezi un citas iespējamas alerģiskas izpausmes.
- Ja pēc lapsenes vai bites dzēliena kļūst grūti elpot, reibst vai sāp galva, paātrinās sirdsdarbība, parādās izteikta tūska, pietūkst lūpas, mēle, rīkle, tas liecina par smagu alerģisku reakciju. Ieteicams nekavējoties zvanīt Neatliekamajai medicīniskai palīdzībai vai vērsties tuvākajā medpunktā. Izteikta reakcija uz bites vai lapseņu dzēlieniem var būt arī ģenētiski noteikta.
- Cilvēkiem, kuriem bites vai lapsenes dzēliens jau reiz ir izraisījis smagu alerģisku reakciju, jānodrošinās ar ārsta izrakstītām adrenalīna injekcijām, ko tur pa rokai gadījumiem, ja kādreiz atkal nākas sastapties ar dzeļošo kaitnieku un laikus varētu izvairīties no smagas, dzīvībai bīstamas reakcijas.
Ja sakoduši odi
Reizēm joko, ka odi ir vienīgie, kuri spēj pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir. Taisnība – odi nav sevišķi izvēlīgi, lai gan uzskata, ka tos vairāk vilina cilvēki ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, otrās asins grupas īpašnieki, kā arī tie, kuriem ir augstāka ķermeņa temperatūra, tātad – vīriešus, sportistus, tos, kuri lietojuši alkoholiskos dzērienus.
No odiem izvairīties patiešām ir sarežģīti, jo tie jau no 50 m attāluma spēj sajust ogļskābo gāzi, ko izdalām elpojot.
Tātad, sākotnēji jādara viss, lai nepieļautu odu uzbrukumu. Gan odu, gan ērču aizbaidīšanai noderēs līdzekļi, kuru sastāvā ir piparmētru, tējas koka, eikalipta vai krustnagliņu ēteriskās eļļas. Uzklājot līdzekli, jālasa, kas rakstīts instrukcijā – cik ilgu laiku turpinās tā iedarbība un kad līdzeklis jālieto atkārtoti, lai turētu kukaiņus pa gabalu. Nav viena līdzekļa vai viena aromāta, kas ar garantiju aizbaida visus odus, – jātestē un jāmeklē savs efektīvākais preparāts. Līdzekļi odu atbaidīšanai parasti darbojas spēcīgāk un ilgāk, bet līdzekļi pret ērcēm jāuzklāj biežāk.
Kā rīkoties, ja no odiem nav izdevies izvairīties
- Ņemot vērā, ka odi neizdala nekādu indi, to dzēlieni arī nevar izraisīt smagas alerģiskas reakcijas vai anafilaktisko šoku.
Šajā gadījumā vairāk jāuztraucas par ādas infekcijām, kas var rasties niezes rezultātā, pārmērīgi kasot sakosto vietu.
Niezes mazināšanai noderēs kāda atvēsinoša vai nomierinoša ziede, arī kāds no līdzekļiem, kuru sastāvā ir skuju ekstrakts vai cinks. Ja nekas no tā nepalīdz, var lietot antihistamīna preparātus, kas novērš alerģisku reakciju – tūsku, niezi, apsārtumu, kas radies pēc kukaiņa koduma. Taču antihistamīna preparāti nereti izraisa miegainību, iedarbojas nomierinoši, tāpēc ieteicams pārliecināties, vai pēc zāļu lietošanas ir droši sēsties pie stūres.
- Odu sakosto vietu var nomierināt ar vēsu kompresi, jo aukstums mazina niezi. Šo vietu ieteicams arī dezinficēt. Ja dezinfekcijai izvēlas līdzekli, tam būs divējāda iedarbība – gan atvēsinās, gan dezinficēs.
Ja piesūkusies ērce
Ērci ne dzird un ne vienmēr uzreiz arī pamana – gadās, ka pat cilvēks, kurš devies dabā, pārdomāti saģērbies gaišas krāsas apģērbā un rūpīgi salicis bikšu staru galus zeķēs, no pļavas atgriežas ar ērci, kas lielākoties piesūcas tajās ķermeņa zonās, kur āda ir visplānākā, – padusēs, cirkšņos.
Atšķirībā no odiem, ērces nevienam pakaļ nedzenas, bet gaida savu upuri un, sajūtot tā tuvumu pēc siltuma, vienkārši krīt, pieķeras, piesūcas ādai, lai uzsāktu baroties.
Lielākoties ērces mīt zālē, sīkos krūmiņos vai zaros, kas nav augstāki par vienu metru. Taču arī tad, ja tiek konstatēts, ka ir piesūkusies ērce, tas vēl nav iemesls steigties uz slimnīcu vai pie ārsta. Pirmais uzdevums ir ērci uzmanīgi izņemt, ieteicams izmantot ērču izņemšanai speciāli domāto pinceti.
Satverot ērces galviņu pēc iespējas tuvāk ādai, ar rotējošām kustībām, gluži kā skrūvējot skrūvi, jācenšas kukaini izņemt.
Kamēr ērce vēl ir piesūkusies ādai, nekādā gadījumā tai virsū nedrīkst liet spirtu, ēteriskās eļļas vai smērēt sviestu, jo šo vielu ietekmē ērce sāks smakt un atvems vēl lielāku daudzumu šķidruma, kas satur borēlijas. Pēc ērces noņemšanas, koduma vietu var apstrādāt ar kādu dezinfekcijas līdzekli, piemēram, 70 % spirtu vai joda tinktūru.
Rīcība pēc ērces noņemšanas
- Turpmākās divas nedēļas jāseko līdzi savam veselības stāvoklim, jāvēro, vai uz ādas neparādās tipiskais apsārtums (eritēma), kas var liecināt par Laimas slimību. Ja tādu novēro, jāvēršas pie ārsta un jāuzsāk terapija.
- Ir iespēja ērci nodot laboratorijā un pārbaudīt, vai tā nav bijusi inficēta ar borēlijām, vai nav ērču encefalīta nēsātāja. Gadījumā, ja cilvēks ir vakcinējies pret ērču encefalītu, ērces pārbaudīšanai laboratorijā lielas nozīmes nav. Turklāt arī tad, ja laboratorijā konstatē, ka ērce bijusi inficēta ar borēlijām, tas vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims.
- Pēc ērces noņemšanas ieteicams vairāk piedomāt pie dzīvesveida, lai nenovājinātu imunitāti – ir jāizguļas, jāizvairās no stresa un pārāk intensīvām fiziskām slodzēm, jālieto C vitamīns, augļi, ogas, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma.
Kas jāievēro īpaši vasaras periodā?
Neatkarīgi no tā, vai iekodis ods, ērce, sadzēlusi lapsene vai bite, kamēr vērojama alerģiska reakcija ar niezi un tūsku ap koduma vietu, ieteicams atturēties no sauļošanās vai karsēšanās vannā – tas alerģisko reakciju var pastiprināt.
