Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Taču vecāki savas atvases uz uzņemšanas nodaļu ved arī nepamatoti – kad palīdzību mazajam sirdzējam varētu sniegt paši. Ja vien gribētu, ja vien zinātu, kā… Konsultē: Dr. Gunta Laizāne, pediatre un infektoloģe, infektoloģijas profila virsārste Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Šāda situācija ir nepatīkama visiem. Pirmkārt, tā rada dažādus apgrūtinājumus mazajiem pacientiem un viņu vecākiem, bet, otrkārt, arī lielu pārslodzi slimnīcas personālam. Godīgi sakot, daļai pacientu slimnīcā nemaz nebija jāatrodas – ja vien vecāki būtu snieguši bērnam nepieciešamo palīdzību un ārstēšanu mājās. Proti, dažu vecāku PIRMĀ doma – «Dosimies uz slimnīcu, lai bērnu papilina…» jeb ar sistēmu bērnam vēnā ievada šķīdumu – sākumā, kad bērns vienreiz izvemjas vai viņam piemetusies caureja, ir absolūti nederīga. Vispirms palīdzība bērnam jāsniedz pašiem! Jo sistēmas uzlikšana ir invazīva metode, kad ar dūrienu jātiek bērna mazajā, trauslajā asinsvadā, un tas līdzi nes dažādus riskus. Piemēram, ar asinsvadu var kaut kas notikt vai bērnam sistēmas uzlikšana rada psihoemocionālu traumu, jo adatas ievadīšana vēnā nav nekas patīkams. Vai tiešām tāpēc, ka vecāki nespēj vai negrib saslimšanas laikā nodrošināt regulāru šķidruma uzņemšanu, bērns jāved uz slimnīcu un jāpakļauj šādiem riskiem?!
Situāciju slimnīcas uzņemšanas nodaļā vēl vairāk sarežģī fakts, ka šo vecāku, kuri vēlas papilināšanu, pašlaik ir tik ārkārtīgi daudz, ka veidojas sastrēgumi, un pēc palīdzības laikus netiek pacienti, kam tā tiešām vajadzīga. Jo stāvoklis pie zarnu infekcijas mēdz kļūt arī tik smags, ka cits bērns, gaidot ilgajā rindā, var zaudēt samaņu. Un vecāki protestē un pārdzīvo par garajām rindām uzņemšanā… Lai gan sastrēgums patiesībā izveidojas no pašu vecāku neloģiskās rīcības. Daudzas mammas un tēti nemaz nav mēģinājuši paveikt visu to, ko var izdarīt mājās, vai arī nav spējuši vairākas stundas pacietīgi novērot bērnu un sagaidīt stāvokļa uzlabošanos.
Straujo zarnu infekcijas slimību pacientu skaita pieaugumu šovasar izraisīja vairāki faktori.
Pirmais – neadekvāti augstā gaisa temperatūra, kas pieturējās ilgu laiku. Otrais – higiēnas prasību neievērošana, elementāra roku nemazgāšana! Jo karstā laikā baktērijas gan ūdenstilpēs, gan pārtikas produktos vairojas ļoti strauji – to skaits pieaug ģeometriskā progresijā! Turklāt bērni pret infekcijas slimībām ir uzņēmīgāki, un viņu veselību var ietekmēt pat neliels pārtikas vai ūdens piesārņojums. Un trešais iemesls – cilvēku biežie kontakti, jo visi bija sailgojušies cits pēc cita, daudzi vēlējās beidzot tikt prom no mājām, bet sabiedriskās vietās, kur kontakts ir ciešs, infekcijas ļoti ātri aizceļo no viena pie otra… Vasarā arī daudz vairāk ēdam dažādas ogas un augļus. Karstumā uz augļiem veidojas mitrums, un tas kopā ar siltumu rada ļoti labvēlīgus apstākļus, lai baktērijas uz tiem varētu savairoties ļoti ātri. Tagad laukos bērni mēdz ēst ogas pa tiešo no krūma, taču šajā gadījumā sliktākais ir nevis nemazgātās ogas, bet paša bērna netīrās rokas.
Zarnu infekciju simptomi gan bērniem, gan pieaugušajiem ir vienādi: paaugstināta temperatūra, kas, atkarībā no cilvēka vecuma un infekcijas ierosinātāja – baktērijas vai vīrusa – īpatnībām, var būt ļoti augsta vai mēreni augsta, vemšana, sāpes vēderā, šķidra vēdera izeja ar asiņu piejaukumu vai bez tā. Simptomi var dažādi kombinēties. Nav obligāti jābūt visām nosauktajām pazīmēm kopā – cilvēkam var būt arī tikai vemšana vai tikai caureja bez paaugstinātas temperatūras.
Pieaugušie ar dažādām vīrusu ierosinātām zarnu infekcijas slimībām savas dzīves laikā ir sastapušies bieži, tāpēc viņiem slimošana parasti norit viegli vai pat pilnībā bez simptomiem, tikai ar nelielu diskomfortu vēderā. Savukārt ar bērniem notiek tā – jo mazāks bērns, jo izteiktāki un smagāki simptomi. Bērniem arī temperatūra būs augstāka nekā pieaugušajiem.
Kā var dabūt zarnu infekciju?
1. Peldoties stāvošā ūdenī. Par neatbilstošām ūdenstilpēm infektologi uzskata dīķus, karjerus, ezerus ar stāvošu ūdeni vai nepietiekamu ūdens cirkulāciju, saziedējušu ūdeni, kurā piesārņojumu radījuši augi un aļģes, piejūras pludmalēs izveidojušās peļķes ar stāvošu ūdeni, arī peldvietas, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem. Bērnus līdz 3 gadu vecumam, kuri bieži vēlas ūdeni arī pagaršot, karstā laikā vajadzētu peldināt tikai vannā. Atbildīgi jāattiecas arī pret ūdeni piemājas bērnu baseinos – tas bieži jāmaina un pirms tīra ūdens iepildīšanas baseins kārtīgi jāizmazgā.
2. Ēdot nemazgātus augļus, ogas, dārzeņus. Turklāt viss jāmazgā tikai tekošā, tīrā ūdenī. Piemājas dīķītī, baseinā vai jūras ūdenī noskalots arbūzs vai burkāns nav uzskatāms par nomazgātu. Augļus ar pūkaino mizu, piemēram, plakanos nektarīnus un aprikozes, pirms ēšanas ieteicams ne tikai nomazgāt, bet arī nomizot.
3. Ēdot bojātus pārtikas produktus. Lielā karstumā par bīstamu var kļūt gandrīz jebkurš ēdiens.
4. Lietojot uzturā nepareizi apstrādātus pārtikas produktus. Tātad tādus, kas nav bijuši pietiekami termiski apstrādāti, piemēram, nav līdz galam izcepti, vai arī tādi, kas gatavoti nepareizos apstākļos, piemēram, pēc jēlas gaļas uz tā paša, nemazgāta dēlīša vai ar to pašu nazi sagriezti gurķi un tomāti.
5. Nemazgājot rokas rūpīgi un regulāri. Roku mazgāšanai jāizmanto tikai tīrs un tekošs ūdens. Piemājas baseinā vai jūras ūdenī mazgātas rokas nevar uzskatīt par tīrām. Ja nav pieejams tīrs ūdens, rokas ieteicams dezinficēt ar speciāliem līdzekļiem.
6. Neievērojot citas higiēnas prasības. Piemēram, neizmazgājot pietiekami bieži vai rūpīgi vairākkārt lietojamās ūdens pudeles, kas bērniem tiek dotas līdzi vai arī izmantotas izbraucienos. Bērnu ūdens pudeļu kopšanā jāievēro tie paši stingrie noteikumi kā zīdaiņu piena pudelīšu mazgāšanā un dezinficēšanā ar vārošu ūdeni.
PAZĪMES, kad bērns tiešām jāved uz slimnīcu
- Ļoti ilgi nedzer, ir sausa mute.
- Pēdējo 6 stundu laikā nav čurājis.
- Nepārtraukta vemšana vai caureja.
- Vemšana ar asinīm.
- Vēdera izeja ar asinīm.
- Pukst, sten, nenomierināmi raud ilgu laiku.
- Raud bez asarām.
- Apziņas traucējumi – ļoti saguris, apātisks, apjucis, grūti pamodināms.
- Vecums mazāks par 3 mēnešiem.
