Zāles vecumdienās? Esi prātīga!

Vecumdienās organismu ietekmē gan dabiskas vecuma izraisītas pārmaiņas, gan dzīves laikā uzkrātās slimības. Tāpēc – lai nerastos nevēlami efekti, tev zāles tiešām jālieto vēl daudz apdomīgāk nekā agrāk.

Ne vairāk kā piecas!

Par senioriem parasti uzskata 60–75 gadus vecus cilvēkus, bet tos, kas pārkāpuši jau 90 gadu slieksni – par ilgdzīvotājiem. Diemžēl, pagarinoties dzīves ilgumam, nereti rodas ne tikai viena vai divas, bet pat vairākas slimības.

Dažādās aptaujās atklājies, ka vismaz 10 procenti senioru lieto divas vai pat piecas zāles, ko medicīnā sauc par polifarmāciju. Bet, ja dzer desmit un vēl vairāk medikamentu, tā jau ir hiperpolifarmācija. Šādos gadījumos rodas jautājums – vai patiešām no kādām zālēm nav iespējams atteikties? Jo – diemžēl zāles var izraisīt blaknes, ko ārsts uzskata par jaunu slimību un pret kuru atkal izraksta zāles. Pie vainas var būt arī nepārdomāti lietoti uztura bagātinātāji, jo tajos ir daudz sastāvdaļu, un organismā nokļūst vesela sērija ķīmisku vielu, no kurām bieži var rasties neparedzama reakcija. Jo mazāk līdzekļu lieto, jo vieglāk saprast, no kā radušās blaknes, tāpēc būtu jācenšas izmantot ne vairāk par piecām zālēm. Var prognozēt, kā savā starpā reaģē divas, nevis desmit un vairākas ķīmiskas vielas.

Citi lasa

Estere Jansone

Karš

Maskava draud spridzināt militāro bāzi Polijā

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Katram medikamentam ir tā sauktais pusizvades periods. Vienas zāles tiek izvadītas no organisma dažu stundu laikā, bet citas saglabājas vairākas stundas vai pat dienas. Turklāt jārēķinās, ka, organismam novecojot, zāles var uzsūkties un arī izvadīties lēnāk.

Līdz ar to – iekams zāļviela vēl nav izvadīta, lietojot nākamo tableti, iedarbība summēsies. Tāpēc veciem cilvēkiem reizēm jālieto mazāka zāļu deva, līdzīgi kā bērniem.

Svarīgākie orgāni zāļu izvadē ir aknas un nieres. Vienas vielas izdalās caur vienu no šiem orgāniem, bet citas – caur abiem. Tādējādi ārsts var prognozēt, kurš medikaments pacientam būs vēlamāks. Jāņem arī vērā, ka katram cilvēkam ir nedaudz atšķirīga fermentu sistēma.

Pēdējais glābiņš

Kā savulaik teica mans skolotājs profesors Ilmārs Lazovskis, ārstēšana sastāv no trim lietām: dzīves režīma, diētas un tikai tad – zālēm. Parasti gan sākam no otra gala. Taču – ja kopš jaunības rūpēsimies par savu veselību, būsim fiziski aktīvi, domāsim ko un cik ēdam, visdrīzāk nepieciešamība lietot zāles attālināsies. Piemēram, vecumdienās ciešanas ļoti bieži sagādā locītavas.

Apaļīgie ar locītavu kaitēm sirgst biežāk nekā tie, kam ir normāls ķermeņa masas indekss, tāpēc jācenšas atbrīvoties no liekās ķermeņa masas.

Tikai – labākais veids nebūs izmantot apetīti nomācošus un svaru samazinošus līdzekļus, kas mēdz izraisīt izteiktas blaknes.

Līderi zāļu skapītī

1. Veciem cilvēkiem bieža problēma ir arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un sirds slimības. Daži uz zālēm pret augstu asinsspiedienu reaģē ļoti strauji. Tad vajag devu samazināt vai arī tableti dalīt un ieņemt divreiz dienā, kaut arī tas ir apgrūtinošāk. Kā jau tu zini, normāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, taču vecam cilvēkam ar sašaurinātiem asinsvadiem pieļaujams nedaudz augstāks – 150/90 mmHg, citādi var rasties reibonis un pasliktināties pašsajūta.
2. Nereti sirds kaitēm ārsts izraksta angiotensīna konvertējošos inhibitorus, bet apmēram 10 procentiem cilvēku no tiem rodas sauss klepus. Ja seniors nepasaka, ka lieto šīs zāles un ārsts to steigā nepajautā, viņš var izrakstīt klepu nomācošas zāles, bet klepus tik un tā nerimst. Beigās rodas aizdomas par plaušu karsoni, tāpēc dakteris izraksta antibiotikas, taču klepus turpinās. Vienu zāļu radītās problēmas tiek mēģināts novērst ar vairākām citām, taču finālā esam nokļuvuši vēl dziļāk purvā.
3. Veciem cilvēkiem, ārstējot arteriālo hipertensiju, nevajag lietot bēta blokatorus, vai arī tas darāms ļoti uzmanīgi, jo šīs grupas zāles rada vājumu muskuļos. Dažam pietiek iedzert vienu tableti, lai nespētu piecelties no gultas. Turklāt bēta blokatori palēnina sirdsdarbību.
4. Ja ir sirds išēmiskā slimība un augsts holesterīna līmenis, palīdz statīni, taču var sagaidīt arī ļoti nepatīkamu blakni – muskuļu bojājumu.
5. Antikoagulantus asiņu šķidrināšanai un trombu veidošanās profilaksei jālieto ļoti uzmanīgi. Lietojot orfarīnu, jāuzmanās ar produktiem, kuri satur daudz K vitamīna, piemēram, kāposti, brokoļi, spināti, un samazina šī preparāta aktivitāti. Vasarā uz pieņemšanu nāk kundzītes un kungi ar paaugstinātu asins rādītāju INR (matemātisks indikators, kuru aprēķina, ņemot vērā protrombīna un citus rādītājus), un es saku: «Jums laikam ir bijusi zemeņu kūre,» bet pacienti brīnās: «Dakter, kā jūs zināt?!» Orfarīna vietā var izvēlēties citas modernākas, tiesa dārgākas, zāles.
6. Nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, plaši lietotais ibuprofēns, remdē locītavu un citas sāpes. Taču, lietojot tos ilgstoši, it īpaši tukšā dūšā, kuņģī var rasties čūla, dažkārt asiņojoša, kas var beigties letāli. Jo cilvēks vecāks, jo lielāks čūlas attīstības risks. Turklāt šie medikamenti var sabojāt arī nieres, un tad jebkuras citas zāles jālieto daudz uzmanīgāk. Varbūt izklausās neticami, taču reizēm pietiek ar vienu tableti, lai diennakts laikā rastos akūta čūla, taču citiem nenotiks nekas slikts vairāku nedēļu laikā. Tāpēc – jo cilvēkam vairāk gadu, jo augstāks risks.
7. Vidēji stipras vai spēcīgas pretsāpju zāles opioīdi, kā arī antidepresanti un citi medikamenti palielina aizcietējumu risku, kas jau tā nereti piemeklē seniorus, kuri uzņem maz šķiedrvielu un maz kustas. Pret cietu vēderu nevajag šādās situācijās uzreiz lietot caurejas līdzekli, kas izraisa šķidruma un sāļu zudumu, bet uzņemt šķiedrvielas ar pārtiku. Ļoti vērtīgs produkts ir kaņepes – iesaku samalt un iejaukt kefīrā vai pienā, vai arī ziest uz maizes kaņepju sviestu.
8. Bieži lietoti ir arī tā sauktie protonu sūkņa inhibitori, kas samazina kuņģa skābes daudzumu. Taču – esmu novērojis, ja tie kādreiz izrakstīti, reizēm tos lieto ilgstoši bez pamata. Ja cilvēks saka: «Zināt, es jau piecus gadus dzeru omeprazolu,» mani pārņem šausmas, jo, ilgstoši lietoti, protonu sūkņa inhibitori samazina kaulu blīvumu, tā kā veicina kalcija izdalīšanos no kauliem. Laika gaitā var attīstīties arī B₁₂ vitamīna deficīta mazasinība. Kuņģa skābe ir nepieciešama gan gremošanai, gan aizsardzībai pret nevēlamiem mikroorganismiem. Ja tās pietrūkst, tiek pavērti ieejas vārti baktērijām. Piemēram, pašlaik diezgan nopietnas problēmas rada klostrīdija (Clostridium difficile), kas izraisa smagu caureju un reizēm pat nepieciešamību operēt zarnas. Citur pasaulē sastopami arī baktēriju veidi, kurus nav iespējams uzveikt.
9. 9. Veciem cilvēkiem ļoti izplatīti ir miega traucējumi. Nereti seniori pa dienu guļ, tāpēc vakarā nevar aizmigt, taču sajauktu dienas režīmu ir grūti mainīt. Neizgulējies cilvēks ir miegains, tāpēc pieaug kritienu un lūzumu risks, kas ir ļoti nevēlami, jo seko imobilizācija, kustību traucējumi un diezgan klasiska parādība – plaušu karsonis. Lai ome vai opis varētu mierīgi gulēt, ārsts izraksta benzodiazepīnus, pie kuriem rodas pieradums. Sākumā lieto pustabletīti, beigās jau piecas, taču efekta nav. Turklāt jāņem vērā, ka miega līdzekļi atslābina muskuļus un arī tāpēc palielinās kritienu risks. Tā kā pie mums šīs zāles lieto plaši, kad stažējos Berlīnē Šaritē klīnikā, kur pārsvarā ārstējas cilvēki gados, biju pārsteigts, ka tur miega zāles tikpat kā neizmanto.
10. 10. Jāuzmanās arī ar diurētiķiem jeb urīndzenošiem līdzekļiem, kurus izraksta arī sirds slimību gadījumā – tos lietojot vairāk nekā piecas dienas pēc kārtas, izdalās šķidrums un sāļi, tāpēc var rasties krampji, vājums un smadzeņu darbības traucējumi.
11. 11. Antibiotikas. Daudzi kādreiz izrakstītās zāles nelieto vīrusu infekcijas gadījumā. Dzerot tās nepamatoti, tiek audzētas nejutīgas, grūti ārstējamas baktēriju grupas, kas iepazinušas antibiotikas un spējušas izdzīvot. Turklāt tās mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas.
12. 12. Jāatceras, ka zāļu tējas satur alkaloīdus un ir paredzētas ne ilgāk kā divu nedēļu lietošanai, un arī tās var reaģēt ar zālēm.

Principi, ko ievērot

• Nekad paralēli nelieto divus vienādus preparātus ar dažādiem nosaukumiem! Zālēm, kas satur vienu un to pašu ķīmisko vielu, kuru uz iepakojuma norāda maziem burtiņiem, mēdz būt dažādi ražotāji. Piemēram, plaši izmantotais metaprolols var būt ar atšķirīgiem nosaukumiem, tāpēc jāraugās, lai, dzerot vairākas zāles, vienu un to pašu vielu neuzņemtu dubultā, jo, medikamenta devu pārsniedzot divkārt vai pat vairākkārt, radīsies toksisks efekts.
• Lietojot vairākas zāles paralēli, nepieciešama uzskaite. Sirds, endokrīnajām un vēl atsevišķām slimību grupām ir speciālas grāmatiņas, kur ieraksta, kāds medikaments lietots, lai ārsts varētu novērtēt situāciju, nepieciešamības gadījumā ieteikt mainīt medikamentu, tā devu vai kombināciju un izvērtēt, vai no kādām zālēm nav iespējams atteikties.
• Vari izmantot speciālas sadalošas kastītes, kur ielikt zāles rītam, pusdienlaikam, vakaram un naktij. Ja seniors pats ar to netiek galā, par zāļu dzeršanu uzņemties labāk šefību kādam jaunākam ģimenes loceklim.
• Ja jālieto vairākas zāles, ieņemšanai konkrētā laikā paredzētie medikamenti jādzer visi uzreiz, neievērojot laika intervālu.
• Rūpīgi izlasi zāļu anotāciju, lai saprastu, kā tas darbojas, ko labu un arī ko sliktu no tā var sagaidīt. Ja kaut kas nav skaidrs, prasi ārstam!
• Lai zāles būtu efektīvas, svarīgi tās pareizi lietot. Dažas zāles, lai tās normāli uzsūktos, jālieto pirms ēšanas, jo pārtikas produkti var saistīt šo ķīmisko vielu. Citas – tieši otrādi – jālieto pēc ēdienreizes, lai nerastos blaknes. Ja zāles jālieto pēc ēšanas, ievies to kā rituālu, jo tas pēc laika var aizmirsties. Ja nav apetītes, konsultējies ar ārstu. Atsevišķas pretsāpju zāles var injicēt, lai nekairinātu kuņģi.
• Lietojot zāles, nevajag dzert greipfrūtu sulu, jo tā ietekmē aknu fermentu darbību, un atsevišķos gadījumos šāda kombinācija var pat beigties letāli.
• Ja ir aknu un nieru funkciju traucējumi, svarīgi veikt regulāras laboratoriskas pārbaudes. Diemžēl reizēm, lai arī kā būtu nepieciešams, noteiktus medikamentus nedrīkst lietot.
• Gulošu slimnieku, dzerot zāles, nosēdini! Guļot tās var nokļūt nevis barības vadā, bet gan bronhos. Labākajā gadījumā slimnieks zāles izklepos, taču sliktākajā radīsies plaušu karsonis un var nākties ārstēties slimnīcā.
• Ja zāles nelieto kopā ar ēdienu, tām jāuzdzer glāze ūdens, un tas jādara stāvus. Tas jāuztver nopietni – esmu pieredzējis arī paradoksālas situācijas, kad kapsula vai tablete pielīp pie barības vada, kur veido izgulējumu, notiek plīsums, un cilvēks nokļūst uz operāciju galda.
• Zālēm vislabāk uzdzert ūdeni, lai neietekmētu zāļvielu un tablete ilgi neuzkavētos barības vadā. Piens, kafija vai tēja var ietekmēt medikamentu iedarbību. Atsevišķās situācijās, piemēram, dzelzs preparātu uzņemšanai, jāizvēlas augļu sulas.
• Ja zāles izraisījušas blaknes, nepārtrauc tās uzreiz lietot, bet konsultējies ar ārstu, kurš tās izrakstījis. Rēķinies, ka ikvienam medikamentam var būt blakusparādības.
• Atsevišķas zāles lieto īslaicīgi, izņemot pie slimībām, kas prasa ilgstošu pastāvīgu medikamentu uzņemšanu, dažkārt pat visa mūža garumā, piemēram, arteriālās hipertensijas un koronārās sirds slimības gadījumā.
• Neiegādājies zāles reklāmu un cenu atlaižu akciju iespaidā!
• Nepaļaujies uz paziņu, tuvinieku, draugu, radu ieteikumiem zāļu lietošanā.
• Uz katru mazāko sāpi nereaģē ar tableti! Un – kad akūtā problēma atrisināta, pārtrauc lietot šo medikamentu.   

Īpašais jautājums

Vai ir labi lietot senioriem paredzētos multivitamīnus?

Daudzi pacienti mēdz sacīt: man pietrūkst vitamīnu, bet, kad prasa, tieši kādu, tad nevar atbildēt.

Piemēram, D vitamīna deficīts patiešām ir 85 procentiem cilvēku – tas nepieciešams gan kauliem un locītavām, gan imunitātes uzlabošanai. Saaukstējoties var papildus lietot C un B grupas vitamīnus, lai ātrāk atgūtos, taču ar polivitamīnu uzņemšanu noteikti nevajag aizrauties. Pierādīts, ka veciem cilvēkiem, kas bagātīgi lieto polivitamīnus, kuriem turklāt pievienoti mikroelementi, dzīves ilgums samazinās. Iekļaujot ēdienkartē dārzeņus, augļus, gaļu un piena produktus, vitamīniem nevajadzētu trūkt.

Zāles palīdz pagarināt mūža ilgumu, taču ne vienmēr – dzīves kvalitāti.

Ņem vērā!

Labāk zāles uzņemt nedaudz mazākā devā nekā pārdozēt. Ja aizmirsies, vai tablete iedzerta, drošāk būs vienu zāļu lietošanas reizi izlaist.