• Zāles pret holesterīnu – vai kaitīgas?

    Slimības
    Santa.lv
    Santa.lv
    18. novembris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Fizkes/Shutterstock.com
    Ārsti nemitīgi atgādina: lai nodzīvotu mūžu bez infarkta un insulta, savs holesterīna līmenis jātur normas robežās! Ja tas neizdodas, veselīgi dzīvojot, jādzer pretholesterīna zāles – statīni. Taču ir cilvēki, kas, iespaidojoties no apšaubāmiem informācijas avotiem, statīnus uzskata par kaitīgiem.

    Statīni bloķē aknās holesterīna veidošanos, tātad mazāk holesterīna nonāk asins plūsmā, mazāk nogulsnējas uz asinsvadu sieniņas, un attiecīgi aterosklerotiskajā pangā ir mazāk vai pat vispār nav iekaisuma reakcijas. Vairumā gadījumu statīni arī aptur aterosklerozes progresēšanu asinsvados – ja pacients lieto pareizās statīnu devas un sasniedz vajadzīgo holesterīna līmeni. 

    Protams, nevienas zāles nav perfektas – nē, katrām ir kādas blaknes. Tāpēc jāizvērtē, kad rodas lielāka bīstamība: ja zāles lieto vai ja nelieto.

    1. mīts: statīni kaitē aknām…

    Iespēja, ka statīni varētu izraisīt aknu bojājumus, ir niecīga – vienam no miljona. Līdz ar to tā nav lieta, par ko būtu jāsatraucas. ASV statīnu lietotājiem aknu radītājus vairs pat nepārbauda. Latvijā to vēl dara – uzsākot lietot statīnus, pēc pusotra vai diviem mēnešiem tiek veiktas aknu analīzes.

    Atsevišķos gadījumos ASAT un ALAT rādītāji viegli paaugstinās, bet par vērā ņemamu paaugstinājumu ārsti uzskata situāciju, ja rādījumi ir trīs reizes lielāki par laboratorijas vidējo normu, kas atbilstu apmēram 120–150 U/l.

    Tad ārsti skatās, ko darīt, – zāles atcelt vai mazināt devu.

    Bieži vien atklājas, ka pie rādītāju izmaiņām vainīgs C vīrushepatīts vai kas cits. Parasti, ja ir statīnu nepanesība, kas gadās ļoti, ļoti reti, tā izpaužas jau pirmās statīnu lietošanas nedēļas vai pirmā mēneša laikā.

    Turklāt visās vadlīnijās ir arī īpaši uzsvērts: izmaiņas aknās, kas radušās no statīniem, ir atgriezeniskas – atšķirībā no dažiem citiem medikamentiem. Un vēl – pasaules eksperti hepatologi jau 2006. gadā definēja: ja pacientam ir C vai B vīrushepatīts, tas nav iemesls, lai nelietotu statīnus.

    2. mīts: var būt muskuļu sāpes…

    Tik tiešām cilvēkiem no statīnu lietošanas parādās muskuļu sāpes vai krampju sajūta. To novēro apmēram vienam no tūkstoš pacientiem. Kādreiz cilvēki saka: esot sajūta, ka muskuļi ir piedzīti kā pēc pārmērīgi intensīva treniņa… Tomēr sāpju slieksnis katram ir individuāls, tāpēc ar analīzēm būtu jānosaka kreatīnfosfokināze jeb KFK. Tas ir enzīms, kas atrodas muskuļa šūnā. Kamēr tā ir dzīva, tikmēr šis enzīms atrodas šūnā, nevis asinsplūsmā.

    Bet jāņem vērā, ka kreatīnfosfokināzes rādītājs analīzēs nekad nebūs nulle, jo nemitīgi kāda muskuļu šūna tomēr aiziet bojā…

    Pieredze rāda, ka 85 procentos gadījumu, kad cilvēks sūdzas par nepatīkamām sajūtām muskuļos, KFK ir absolūti normālā līmenī.

    Kad statīnu devu samazina vai pārtrauc lietot, muskuļu sāpes izzūd, un nav nekāda paliekoša muskuļu bojājuma vai muskuļu funkcijas zuduma, no kā būtu jābaidās.

    Bīstamākā blakne rabdomiolīze jeb muskuļu sabrukums ir ārkārtīgi reta, vienam no 100 tūkstošiem pacientu. Tas tiešām ir dzīvībai bīstams stāvoklis, jo sabrukušo muskuļu šūnu produkti nespēj izfiltrēties caur nierēm un rada akūtu nieru mazspēju. Bet parasti, ja šādas problēmas vispār ir, tās parādās pašā zāļu lietošanas sākumā, pat pirmās nedēļas laikā. Vai arī to uzrādīs pirmās analīzes pēc sešām nedēļām, kurā būs redzams, ka kreatīnfosfokināzes rādītājs ir paaugstināts.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē