Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla «Klubs» arhīva.
Nosaki savu holesterīna līmeni!
Daudziem šķiet – ja dzīvoju daudzmaz veselīgi un man nekas nesāp, tad viss kārtībā. Taču par veselību jārūpējas jau kopš bērnības. Amerikā, starp citu, pirmo reizi dzīvē noteikt holesterīna līmeni rekomendē jau deviņu, desmit, otrreiz – 20–25 gadu vecumā un vēlāk regulāri. Tā kā bērnu aptaukošanās vērojama arī Latvijā, tas kļūst aktuāli arī mums.
Paaugstināts asinsspiediens, holesterīna un glikozes līmenis asinīs, kā arī smēķēšana, fizisko aktivitāšu trūkums un nepareiza ēdienkarte ir tie lielie riski, kas Latvijas vīriešiem (arī sievietēm) neļauj dzīvot tik ilgi kā zviedriem vai vāciešiem.
Holesterīna rādītāji ir īpaši svarīgi. Kaut kā nepieņemami, ja četrdesmitgadīgs vīrietis nezina ne savus holesterīna, ne asinsspiediena rādītājus. Vēl jo vairāk, ja viņš ietilpst riska grupā – smēķē, ir ar lieko svaru un viņa pirmās pakāpes radiniekiem bijušas sirds slimības. Diemžēl miokarda infarkts šobrīd pat trīsdesmitgadniekam nav nekas ārkārtīgi neparasts.
Ja reiz domā par savu sirds veselību, tad iesaku noskaidrot ne tikai kopējo holesterīna līmeni, bet arī triglicerīdus, zema blīvuma un augsta blīvuma holesterīnu. Tikai pēc šiem rādītājiem var pilnvērtīgāk spriest par lipīdu vielmaiņu un sirds slimību risku.
Kad apskatīta lipīdu analīze, visbiežākā kļūda ir ieraudzīt normas, ko uzrāda laboratorijas, un nomierināties – man viss gandrīz normāli. Taču norma var būt ļoti maldinoša. Jo tā attiecas uz jauniem un veselīgiem cilvēkiem, kuriem nav citu risku. Piemēram, vīriešiem ap 50–60 gadiem un īpaši tādiem, kas smēķē, sliktajam jeb zema blīvuma holesterīnam jābūt krietni zemākam par normu – vismaz 2,5 mmol/l, nereti pat zem 1,8 mmol/l. Tikai kardiologs vai arī ģimenes ārsts tad var noteikt, nepieciešams lietot medikamentus vai pagaidām pietiek tikai ar izmaiņām dzīvesveidā.
Maldīgs ir iespaids, ka, dzerot aspirīnu un ēdot mistiskas kapsuliņas, ko reklamē televīzijā vai radio, pasargāsim sevi no infarkta un insulta. Profilakse bieži vien nav jāsāk ar aspirīnu, bet, ja nepieciešams, – ar holesterīnu un asinsspiedienu pazeminošiem medikamentiem.
Starp citu, «man nekas nesāp» nav arguments, lai nerūpētos par sirds veselību. Jo simptomi pārsvarā parādās tad, kad sirds artērijas 10, 20 vai 30 gadu laikā jau burtiski aizaugušas ciet. Un tad reizēm var būt par vēlu.
Sen nav mērīts asinsspiediens un viduklis…
Jākontrolē arī asinsspiediens. Apmeklējot ārstu, tas var būt arī paaugstināts baltā halāta sindroma (daļēji uztraukuma) dēļ. Tāpēc asinsspiediena mērāmā aparāta, ar kuru izmērīt spiedienu pašam, iegāde nenāks par ļaunu.
Sirds un asinsvadu sistēmai nepatīk arī paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Ļoti bieži to ietekmē liekais svars. Vīriešiem tauki parasti uzkrājas vēdera zonā, kur tie ir kaitīgāki. Tāpēc iesaku izmērīt vēdera apkārtmēru ap nabu izelpas brīdī! Ja tas pārsniedz 94 centimetrus, tad jau var runāt par paaugstinātu sirds slimību risku. Ja tas ir virs 102 centimetriem – tad lieta jau ir stipri nopietna – gan diabēts, gan sirds slimības jau klauvē pie durvīm. Tomēr arī pilnīgi normāls vidukļa apkārtmērs 50, 60 gados vēl nepasargā no sirds asinsvadu slimībām.
Kas vēl svarīgi? Noskaidrot, vai tēvam un brāļiem līdz 55 gadu vecumam un mātei un māsām līdz 65 gadu vecumam bijušas kādas sirds asinsvadu slimības, miokarda infarkts vai arī sirds artērijās izgulsnējies holesterīns. Jo sirds slimības pārmantojas. Laikus pie ārsta jāiet arī tad, ja piedzīvoti pēkšņas nāves gadījumi dzimtā.
Ko var darīt savā labā? Pirmkārt, vismaz samazināt izpīpēto cigarešu skaitu vai atmest smēķēšanu vispār. Jo tā vismaz divreiz paaugstina gan infarkta, gan insulta risku. Kaitīga ir arī pasīvā smēķēšana, kad regulāri ieelpo citu izpūstos cigarešu dūmus. Vīrieši, padomājiet par savu ģimeni!
Sportiskās aktivitātes ir tikpat svarīgas kā biznesa tikšanās
Visos gadījumos un jebkurā vecumā neaizmirsti par fiziskām aktivitātēm un kustībām! Der skriešana, peldēšana, vingrošana – jebkurš sporta veids, kurā iesaistītas dažādas muskuļu grupas. Ideāli, protams, būtu trenēties katru dienu pusstundu. Taču mērena aktivitāte vismaz divarpus stundu nedēļā vai arī intensīva – pusotras stundas nedēļā ir minimums, un tā nav neiespējamā misija. Fiziskās aktivitātes ir jāieraksta savā plānotājā, jo tās ir tikpat svarīgas kā biznesa tikšanās.
Nevajag gan pārforsēt ar treniņu slodzi – īpaši, ja esi iesācējs sportā. Ir jābūt grūti, bet ne tā, ka sākt reibt galva, parādās elpas trūkums, vājums, zilas lūpas vai balts trīsstūris ap muti. Tāpēc ieteicams sekot pulsam slodzes laikā, kam jābūt aptuveni 60–80 procenti no maksimālā. To savukārt var aprēķināt ļoti vienkārši – no 220 jāatņem vecums. Ideāli, ja mēs varētu trenēties individuāli pielāgota treniņa režīmā.
Nākamais solis – pareiza ēšana. Sākot ar to, ka ierobežojam sāli uzturā – īpaši ja ir paaugstināts asinsspiediens.
Jo sāls jaut tā ir klāt tikpat kā visiem produktiem. Tāpēc mājās gatavotam ēdienam to nevajag pievienot vispār.
Tālāk – kādus taukus mēs lietojam ikdienā? Vislabākie ir zivju tauki, tāpēc zivis vajadzētu ēst vismaz divas reizes nedēļā. Ja negaršo zivis, ieteicamas kvalitatīvas omega 3 taukskābes. Jāsamazina dzīvnieku un piena tauki. Tāpēc trekna gaļa, desas, cīsiņi, trekns piens, sviests un krējums katru dienu nav ieteicami. Savukārt no augu taukiem vēlama olīveļļa un rapšu eļļa. Cepšanai piemērotāka ir olīveļļa, jo ir termiski stabilāka un karsējot tik viegli neoksidējas. Abas labi der kopā ar salātiem. Labākas, protams, ir aukstā spieduma eļļas. Savukārt rūpnieciski apstrādāti augu tauki, kas pārsvarā atrodami cepumos un kūkās, galīgi nav vajadzīgi. Nereti tajos ir pārmērīgi daudz transtaukskābju. Noteikti ikdienā vajadzētu ēst pēc iespējas vairāk dārzeņu un augļu – vismaz 400, 500 gramus. Tiem, kuriem ir liekais svars un glikozes vielmaiņas problēmas, akcents jāliek tieši uz dārzeņiem un salātiem, bet ne augļiem, kas tomēr satur daudz cukura.
Nevajadzētu katru dienu ēst treknu sarkano gaļu. Kaut arī liess steiks pāris reižu nedēļā ir pilnīgi okei. Tāpat iesaku neaizrauties ar ātrajiem ogļhidrātiem – konfektēm, našķiem, baltmaizi, pārvārītiem makaroniem un mīksti novārītiem rīsiem. Labāk lai tie ir al dente – mazliet pacieti, lai jūt, ka kraukšķ. No rīsiem ieteicami brūnie, sarkanie vai melnie, bet no pastām – no pilngraudu miltiem gatavotās.
Mēreni lietots alkohols nekādu īpašu kaitējumu neradīs. Taču ne vairāk kā divas glāzes vīna vai arī 50–100 g stiprā alkohola dienā.
Par kafiju teiktu tā – tā nav slikta, ja vien netiek izdzertas vairāk nekā četras tasītes dienā. Savukārt tēja vienmēr ir veselīga.
Kurš kuru – es stresu vai stress mani?!
Kuram gan nav stresa? Domāju, ka lielākā daļa KLUBA lasītāju, īpaši uzņēmēji un aktīvi biznesa cilvēki, stresam ir pakļauti pat vairāk nekā citi. Tāpēc frāze «izvairieties no stresa!», manuprāt, ir bezjēdzīga. Ko varam darīt? Neļaut, lai stress mūs provocē nelāgiem ieradumiem. Jo kreņķi tiek nokūpināti cigaretēs, noskaloti ar viskiju milzīgās devās. Galu galā, vīrietis baseina vai tenisa vietā izvēlas dīvānu un televizoru. Bieži vien pārtikas grozā iekrīt putukrējuma torte, kārtīgs desas luņķis vai sāļie riekstiņi, kurus, kā vīrietim pašam šķiet, viņš pelnījis pēc stresainās dienas. Ticiet man – pēc dārzeņiem vai augļiem sajūta būs krietni labāka.
Pilnībā izvairīties no stresa nav iespējams, taču to var mazināt. Ne tikai ar fiziskām aktivitātēm, bet arī darot lietas, kas patīk. Piemēram, lasot grāmatas, skatoties teātra izrādes, braucot ar auto.
Un vēl. Ja ne katru, tad vismaz katru trešo nakti vajadzētu pavadīt pilnvērtīgā miegā. Nevajag ļaut stresam pārņemt mūsu dzīvi, un īstajā brīdī jāpasaka STOP!
Populārākie raksti
