Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
«Ceru, ka tiks atklātas zāles, kas palīdzēs pret šo slimību. Alcheimera slimība ir kaut kas tāds, kas skar ne tikai pašu slimnieku, bet visus, kas ir ap viņu,» intervijā žurnālam Ieva atklāta ir politiķa Gunāra Meierovica atraitne Ingrīda. Šī slimība aptumšoja ne tikai viņas gudrā un stiprā vīra Gunāra pēdējos sešus gadus, bet arī Ingrīdas dzīvi. Zigfrīda Anna Meierovica dēls bija 14 gadus vecāks par savu izredzēto Ingrīdu.
«Ir ļoti grūti pieņemt, īpaši par tik aktīvu cilvēku kā Gunārs, ka viņa tur vairs nav.
Fiziski ķermenis ir, bet galvā ir putra.
Pēkšņi viņš nepazina mani, nepazina savas meitas, vairs nezināja, kur atrodas,» atminas Meierovica atraitne.
«Ar to sadzīvot un rūpēties par ikdienu bija milzīgs pārbaudījums. Bet
es izdarīju pareizo izvēli un atvedu viņu atpakaļ uz Latviju, nevis atstāju kādā pansionātā Amerikā.
(..) Mēs atgriezāmies. Kad sapratu, ka pati netieku galā, atradām trīs medmāsiņas, kas mainījās dienu un nakti. Tas bija ļoti smags laiks,» stāsta Ingrīda. «Šeit par šo slimību daudz nerunā, un es nezinu, kā cilvēki šo risina,» saka viņa.
Gunārs Meierovics apbedīts Meža kapos. «Vienā pusē māsa, otrā brālis un turpat arī tēvs, kuru viņš dievināja,» saka Ingrīda. Viņa neslēpj – lai gan pagājuši jau 17 gadi, Gunāra pietrūkst visur un vienmēr. «Bet es izvairos no iegrimšanas pagātnē. Tā visa ir daļa no dzīves. Nav tā, ka es katru dienu skatos uz Gunāra portretu un birdinu asariņas, nē. Mums ir bijis brīnišķīgs laiks, kopā mēs esam daudz darījuši,» atzīst Ingrīda.
Sarunu ar Ingrīdu Meierovicu lasi žurnālā Ieva un digitālajā žurnālā Santa+.
