Vingrojumi smadzenēm — glābiņš pēc insulta

Klīniskā psiholoģe Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā Dr. med. Jeļena Harlamova norāda, ka patiesībā šādi uzdevumi ir svētīgi visiem – krustvārdu mīklu risināšana, sudoku minēšana, lasīšana, rakstīšana (jo īpaši vēstuļu un ar pildspalvu) un krāsošana aktivizē galvas smadzenes.

Kopumā tos sauc par kognitīvajiem uzdevumiem – tie uzlabo atmiņu, vizuāli telpisko izjūtu, spēju noturēt uzmanību, koncentrēties, trenē problēmu risināšanas iemaņas, cēloņsakarību izpratni, spriešanas spējas. Veselajiem visi šie galvlauži rada iespējas smadzeņu kognitīvās funkcijas attīstīt, bet pēc insulta – atjaunot, jo tās bieži vien ir traucētas.

Ārstu prakse rāda: jo cilvēks vairāk dara, risina, domā, jo labāki rezultāti tiek sasniegti.

Citi lasa

Lauma Lapsa

Skandāls

Eksprezidents Vējonis par Timmas nodevību: Ir žēl, bet…

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Izveidojas apvedceļš

Protams, ne vienmēr atmiņu, runas spējas un uztveres asumu izdodas atjaunot pirmsslimības līmenī – daudz kas atkarīgs no tā, kuras smadzeņu zonas ir bojātas un cik stipri. Un tomēr! Pat tad, ja smadzeņu bojājums ir, smadzenes spēj uz radušos situāciju elastīgi noreaģēt un izveidot citus neironu jeb nervu šūnu savienojumus – izveidot apvedceļu, lai cilvēkam atkal būtu visas kognitīvās funkcijas. Un kognitīvie treniņi, kurus sākumā veic ar speciālistu palīdzību, bet vēlāk jau patstāvīgi, var sekmēt šo apvedceļu veidošanos, uzlabot vai pat atjaunot atmiņu, uzmanību, vizuāli telpisko uztveri.

Jāsaprot, ka kognitīvās funkcijas dzīvo viscaur smadzenēs – tas ir kā tīklojums. Piemēram, par valodu atbild konkrēts centrs kreisajā smadzeņu puslodē, bet – tas saistīts arī ar citiem smadzeņu centriem. Ar pieres daivu, kas atbild par īstermiņa atmiņu, uzmanību un kognitīvo elastīgumu. Ar hipokampu smadzeņu centrālajā daļā, kas atbild par informācijas pāreju no īslaicīgas atmiņas uz ilgtermiņa atmiņu un palīdz saglabāt informāciju atmiņā…

Tātad kognitīvie uzdevumi trenē visas smadzenes kopumā. Taču ir iespējams ar konkrētiem uzdevumiem iedarboties arī uz konkrētu smadzeņu apvidu.

Kura ir tava stiprākā puse?

Kad insultu pārcietušais tuvinieks pēc ārstēšanās slimnīcā atgriežas mājās, ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts, lai viņš nebūtu viens, jo visai bieži šiem pacientiem ir vāja motivācija sev palīdzēt.

Tāpēc radiniekiem, es pat gribu teikt, ir pienākums šo tuvinieku sēdināt pie galda, iedot rokās zīmuli un mudināt ko darīt!

Tāpat ir speciālisti, pie kuriem vajadzētu savu tuvinieku aizvest uz konsultācijām un treniņiem, – psihologi, logopēdi, fizioterapeiti. Piemēram, lai gan Gaiļezera ambulatorās poliklīnikas Atmiņas kabineta galvenais uzdevums ir neirodeģeneratīvo slimību (piemēram, Alcheimera slimības) agrīna diagnostika, taču tur konsultē arī cilvēkus ar citām problēmām.

Neirologs izvērtē savu lauciņu, ja vajag, nozīmē asins analīzes, asinsvadu pārbaudi, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, ja vajag – pieaicina endokrinologu, psihiatru vai kādu citu speciālistu. Psihologs cilvēka atmiņu izvērtē ar psiholoģiskiem testiem un izveido kognitīvo treniņu, rehabilitācijas vai profilaktisku programmu. Proti, viņš ar testu palīdzību konstatē, kuras kognitīvās funkcijas ir vājākas un kuras stiprākas. Stiprākās puses pēc tam tiek izmantotas kā pamats, uz kura var balstīt rehabilitācijas uzdevumu programmu, lai kompensētu vājāko. Prakse rāda: jo cilvēks vairāk dara, risina, domā, jo labāki rezultāti tiek sasniegti.

Darīt mājās, pašam!

Bieži vien cilvēks pēc insulta vai galvas traumas bēdīgi secina, ka viņam pasliktinājusies atmiņa, taču patiesībā vairāk ir traucēta tieši uzmanības noturēšana un informācijas pārstrādes ātrums. Tas savukārt traucē ikdienas aktivitātēs, domāt līdzi…

Ko darīt? Visi šie procesi ir trenējami un uzlabojami!

Iesākumā risināmie uzdevumi ir ļoti vienkārši – līdzīgi tiem, kas domāti 3–5 gadus veciem bērniem un publicēti žurnālos. Vienmēr jāsāk ar vieglākajiem.

• Ļoti labs pirmais uzdevums cilvēkam pēc insulta vai autoavārijas ir atsevišķu punktu savienošana, lai beigās izveidotos konkrēta figūra – kvadrāts, zvaigzne, kāds dzīvnieks…
• Skaitļu savienošana pieaugošā secībā – tas būs lielisks uzmanības treniņš.
• Vai – jāsavieno skaitļi noteiktā secībā, piemēram, vismazāko ar vislielāko un tā katru nākamo. Tas jau skaitās diezgan sarežģīts uzdevums, jo te vajadzīga uzmanības koncentrēšana, tās uzturēšana, skaitīšana, domāšana līdzi.
• Cilvēkiem ar runas traucējumiem pat vienkāršas krustvārdu mīklas ir par sarežģītu, jo viņi nespēj vārdu ne izteikt, ne atrast, ne uzrakstīt. Šādos gadījumos labs uzdevums ir vārdu atpazīšana – nesakarīgu burtu jūklī atrast vārdus.
• Ja tā ir krustvārdu mīkla, tad vārdos aprakstīta objekta vietā ir bildīte, zīmējums. Pēc galvas traumām un insulta ar vārdiem rakstītais ir par sarežģītu.

Lieliski ir krāsošanas uzdevumi. Kāpēc? Sīkā motorika (darbības ar pirkstiem) ir saistīta ar mūsu smadzeņu darbību – šādi aktivizējas tās smadzeņu daļas, kas atbild par domāšanu, uzmanību un atmiņu. Krāsošana un zīmēšana veicina arī vizuāli telpisko uztveri. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka prieks, labas emocijas, radošās spējas – tas viss trenē kognitīvo funkciju.

Principā nav lielas atšķirības, ko krāsot, – der viss! Krāsojot mandalu, vajag lielāku koncentrēšanos, jo tur ir sarežģītāka struktūra, sīkas detaļas, smalks process. Cilvēks pēc insulta diezin vai spēs uzreiz izkrāsot sarežģītu mandalu, bet vienkāršāku – lūdzu, lai mēģina! Tur vajag ievērot robežas, kontūras. Tur ir loģika, krāsu izvēle, ar to trenē radošās spējas, kas savukārt uzlabo arī citas kognitīvās funkcijas.

• Citi uzdevumi ar krāsām – rakstīts ZILS, ORANŽS, MELNS, taču burtu krāsa ir pavisam cita. Tad cilvēkam jānosauc pareizā krāsa, kādā ir uzraksts.
• Uzdevumi ar pulksteni – sākumā jāpārzīmē pulkstenis, tad jānosaka – kāds bija pareizs laiks, jau neskatoties uz pulksteni.

Konkrētu uzdevumu plānu, ko pildīt, sastāda speciālists. Cilvēkam atliek vien darīt, darīt un darīt. Un jo vairāk dara, jo labāk. Turklāt ne jau tikai krāsošana, uzdevumu pildīšana ir svarīga, noder arī ikdienas uzdevumi – tējas uzvārīšana, filmu skatīšanās, grāmatu lasīšana un atstāstīšana, vēstuļu rakstīšana. Pats galvenais – neatlaidība un regulāri treniņi

Tikai viena piebilde… Jāņem vērā, ka pēc insulta un galvas smadzeņu traumām ir traucētas ne tikai kognitīvās funkcijas, bet jāstrādā arī ar emocijām. Tās parasti ir ļoti labilas, cilvēks ātri kļūst dusmīgs, depresīvs – tās visas ir pārciestās traumas un slimības sekas. Tāpēc ar uzdevumu pildīšanu vien bieži nebūs gana, vajadzētu pakonsultēties ar psihiatru, iespējams, ka nepieciešamas arī zāles.

Labais piemērs iz dzīves

Gados jauns cilvēks cieta autoavārijā, rezultātā – smaga galvas trauma. Bet viņam bija ļoti liels tuvinieku atbalsts. Vīrietis centīgi rakstīja vēstules, skatījās filmas, pildīja visus iespējamos uzdevumus ar skaitļiem un pēc kāda laika jau mēģināja rēķināt sudoku.

Noderīgi bija uzdevumi ar labirintiem, kur vajag iziet kādu ceļu, jo tas veicina vizuāli telpisko uztveri un uzmanības koncentrēšanu. Vēlāk sekoja uzdevumi labirintā, kur pie katra punkta vēl jāveic neliels uzdevums, zīmēšana, krāsošana. Noderēja arī atšķirību meklēšana divos it kā vienādos zīmējumos.

Pēc tam līdzīgus uzdevumus vīrietis veica datorā, kur tie bija nevis vienkārši jāizpilda, bet gan viss jāpaveic ierobežotā laikā. Uzdevumi reakcijas ātrumam, kad piecās minūtēs jāatrod vienādas figūras vai vienādi skaitļi. Piemēram, ir daudz pārrautu riņķīšu, bet tev jāatrod un jānosvītro visi tie, kam pārrāvums ir vietā, kas atbilst ciparam 3 uz pulksteņa ciparnīcas.

Ļoti noderēja zīmēšana pēc parauga – salīdzinoši vienkārša pārkopēšana, vēlāk jau sarežģītāka. Atmiņas trenēšanai – vīrietim bija jāskatās uz bildi un jāiegaumē, kādi priekšmeti tajā attēloti. Var sākt ar četriem, pēc tam turpināt līdz deviņiem priekšmetiem. Viņam bija jānosauc, cik daudz priekšmetu atceras. Tad uzdevumu sarežģījām – liku, lai jaunais vīrietis atceras, kur tieši tas priekšmets atradās. Pēc tam darījām ko citu, un tad, piemēram, pēc 40 minūtēm, atkal pajautāju, kādas figūras viņš vēl atceras. Sasniegtais rezultāts bija ļoti labs!

Starp citu, šie treniņi noder arī tad, ja garīgās spējas pavājinās vecumā. Jo – ne­trenēt nozīmē pazaudēt.

Ja pārtrauc lietot kādu muskuli, tas atrofējas un kļūst vājāks, bet, ja turpina to lietot, tas kļūst spēcīgāks. Tas pats attiecas un kognitīvajām funkcijām. Ja smadzenes lieto, pat vecumā tās darbosies labāk.

IESAKA DAINIS SŪNA, kaismīgs krustvārdu mīklu sastādītājs un risinātājs, Mezglu grupas galvenās redaktores vietnieks.

Tavai mammai pēc insulta pasliktinājusies atmiņa, grūti koncentrēties un noturēt uzmanību, sarežģīti saistīt kopā jēdzienus? Viņas kustības ir lēnākas, neprecīzākas? Speciālisti, veicot testus, var noteikt, kuras funkcijas kļuvušas vājākas, kuri procesi ir trenējami un uzlabojami vairāk.

Bet tev jāsaprot, ka tava darbošanās ar mammu ir salīdzināma ar misiju, jo prasīs daudz fiziska un garīga spēka.

Vārdu sakot, aizmirsti par pagātni, kad tava mamma varēja no galvas nodeklamēt eposu Lāčplēsis!

Tagad viņai jāsāk ar pirmo mazo solīti. No vienkāršā uz sarežģīto, mērķtiecīgi un konsekventi, ar pozitīvu attieksmi un optimismu tajos brīžos, kad rokas nolaižas. Labs sākums būtu, ja iespējams ar mammu vienoties, ka dažādi vingrinājumi turpmāko mēnešu laikā ir darbs, kas jāveic ar vislielāko centību un atbildību. Un katru reizi maķenīt ātrāk, precīzāk, vairāk.

1. No viena vārda burtiem veidojiet citus vārdus. Skola: kols, loks, akls, olas, lako, sola utt.
2. Nosauciet priekšmetus, ēdienus, augus, dzīvniekus utt. ar vienu alfabēta burtu.
3. Sameklējiet tekstā un apvelciet ar aplīti vienādus burtus vai skaitļus.
4. Lasiet vārdus no otras puses.
5. Dotajiem vārdiem nosauciet atbilstošu krāsu. Piemēram: debesis – zilas, kāposts – zaļš, 10 eiro – sarkanīgi utt.
6. Istabā sameklējiet un nosauciet noteiktas krāsas priekšmetus.
7. Nosauciet vārdu rindā neiederīgo vārdu. Piemēram: biezpiens, sviests, siers, maize (neiederīgais vārds – maize, jo tas nav piena produkts).
8. Uz kartona kvadrātiņiem uzraksti latviešu alfabēta 33 burtus. Kopā ar mammu mēģiniet, bīdot kvadrātiņus, izveidot vārdus, izmantojot visus alfabēta burtus.
9. Uz mammas rokas vai muguras ar pirkstu zīmē burtus vai skaitļus. Viņai ir jāsajūt un jānosauc, kas uzzīmēts.
10. No sērkociņiem vai zobu bakstāmajiem salieciet nosauktos burtus, skaitļus vai vārdus.
11. Lai mamma savā skolas izlaiduma fotogrāfijā nosauc klasesbiedru vārdus. Var izmantot arī savu kāzu fotogrāfiju, kopbildi ar darba kolēģiem, koristiem utt.
12. Mēģiniet atcerēties pilsētas, valstis, kurās mamma ir bijusi. Lai viņa šīs pilsētas atzīmē kartē.
13. Saskaitiet sīknaudu, sadaliet monētas kaudzītēs pēc nomināla lieluma.
14. Atcerieties reizrēķinu un pēc tam mēģiniet galvā reizināt vispirms vienkāršus skaitļus, tad divciparu skaitļus.
15. Ar metramēru mēriet dažādu priekšmetu garumu (galda malu, grāmatas biezumu), pirms tam mēģiniet šos izmērus noteikt pēc acumēra.
16. Lai mamma atšķir grāmatā konkrēto nosaukto lapaspusi.
17. Vārdnīcā lai atrod nosaukto vārdu.
18. Atcerieties un nosauciet konkrēto vārdu kādā svešvalodā.
19. Kartē iezīmējiet marš­rutu atbilstoši konkrētajai brauciena leģendai. Piemēram: ceļu sākam Madonā, tad braucam uz Cēsīm, Valmieru, Bausku, Kandavu, Liepāju.
20. Salokiet papīra lidmašīnas vai origami figūriņas.
21. Salieciet rindā spēļu kārtis: pēc krāsām, pēc vienādām bildītēm, pēc punktu skaita.
22. Salieciet spēļu kārtis rindās, apgrieziet tās, iespējami ātri, uz otru pusi (ar vienu un tad ar otru roku).
23. Salieciet spēļu kārtis rindā, iegaumējiet atsevišķus pārus, apgrieziet kārtis uz otru pusi un mēģiniet atcerēties, kurā vietā bija vienādais kāršu pāris.
24. Būvējiet namiņu no spēļu kārtīm.
25. Kraujiet piramīdas no plastmasas glāzēm.
26. Ātri apgrieziet glāzes uz otru pusi.
27. Salejiet glāzēs vienā līmenī šķidrumu.
28. Skaitiet ar skaitīkļiem.
29. Pie izstieptas auklas saspraudiet knaģus.
30. Pie auklas saspraudiet knaģus pēc noteiktas krāsas.
31. Knaģim auklas galā piestipriniet iespējami daudz citu knaģu.
32. Nolieciet uz galda malas sērkociņu kārbiņu tā, lai trešdaļa ir pāri galda malai, un no apakšas uzsitiet knipi, lai kārbiņa apgrieztos. Ja kārbiņa nokrīt ar bildīti uz augšu – viens punkts, uz maliņas – divi punkti, uz gala – trīs punkti.
33. No sērkociņiem būvējiet iespējami augstu torni.
34. Lai mamma ar basām kājām no nelielas aukliņas izveido mezglu.
35. Lai mēģina ar basām kājām satvert čiekurus un ielikt tos traukā.
36. Mammai jāizvēlas telpā kāds priekšmets un, sakot auksts, aukstāks, silts, siltāks, karsts, jāaizvada tevi līdz iedomātajam priekšmetam.
37. Uz grīdas uzzīmējiet vai no auklām izveidojiet laukumu, kuru sadala ar cipariem numurētos laukumos. Mammai jācenšas ar vates piku trāpīt laukumā ar lielāko skaitli vai laukumā, kuru nosauc palīgs.
38. Iesaisti mammu mājas darbos. Liec salocīt izgludinātos kabatas lakatiņus, dvieļus, salvetes, kreklus.
39. Uz šaha galdiņa jāizvieto dambretes figūras: tikai uz melnajiem lauciņiem, tikai uz baltajiem, pamīšus baltais, melnais utt.
40. Uz galdiņa tālākajiem lauciņiem salieciet dambretes kauliņus. Uz tuvākās līnijas nolieciet vienu kauliņu, un, sitot knipjus, jānosit no dēlīša nost pārējie kauliņi.
41. Lai mamma tin dzijas kamolus, pin pīnītes.
42. Veidojiet vārdu virkni, saistot tos ar cipariem. Piemēram: viens valis, divi degunradži, trīs truši, četri čiekuri. Mēģiniet kopā visu šo vārdu virkni atcerēties.
43. Uzzīmējiet grafiku ar āra temperatūras izmaiņām dienas laikā – nedēļas un mēneša garumā. Liec mammai atzīmēt uz lapas temperatūru no rīta, pusdienas laikā un vakarā.
44. Lai mamma saskaita kopā atsevišķus tālruņa numura ciparus.
45. Atcerieties radinieku, paziņu dzimšanas un vārda dienu datumus. Atcerieties svinamas un atzīmējamas svētku dienas.
46. Atcerieties, no kā sastāv lielumi. Piemēram: cik dienu ir mēnesī, gadā; cik centimetru ir metrā, divarpus metros; cik deputātu Saeimā; cik stundu ir diennaktī; cik ir baušļu; kāds ir mājas, dzīvokļa numurs utt.
47. Atcerieties, no kā sastāv lietas. Piemēram: automašīnai ir četri riteņi, motors, izpūtējs, bremzes, stūre utt. Biezās pankūku mīklas sastāvdaļas ir: milti, olas, raugs, piens, sāls utt.
48. Lai mamma atceras zināmus daiļdarbus un to autorus. Piemēram: kurš sarakstīja Zaļo zemi (Andrejs Upīts)? Kurš sarakstījis romānu Zvejnieka dēls (Vilis Lācis)?
49. Liec, lai mamma atkārto un izsit vienkāršu ritmu, izmantojot zīmuli vai kādu citu priekšmetu.
50. Lai mamma zīmējumos sameklē noteiktu skaitu atšķirību.