Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dr. med. JĀNIS EGLĪTIS
- Ķirurgs, onkologs, mamologs un ķīmijterapeits.
- Latvijas Onkologu asociācijas prezidents.
- Latvijas Universitātes asociētais profesors.
- Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā un ķīmijterapijā.
Dr. OĻEGS HUBLAROVS
- Ķirurgs, urologs ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi.
- Pieņem pacientus Veselības centrā 4 un Latgales Uroloģijas centrā.
Dr. IVO IVASKIS
- Radiologs diagnosts.
- Veselības centru apvienības Radioloģijas dienesta vadītājs.
Dr. ARTA SIRGEDA
- Torakālā ķirurģe.
- Pieņem pacientus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs Rīgas ambulatorajā nodaļā.
Negribam biedēt, taču – nākas, lai cilvēki saprastu reālo situāciju, kāpēc mēs, ārsti, tik sparīgi, pat līdz apnikumam runājam par it kā vienu un to pašu… Jo mēs ikdienā redzam skarbo realitāti. Laikā, kad, pateicoties zinātnes sasniegumiem un modernajai medicīnai, vēzis no fatālas slimības principā ļoti daudzos gadījumos ir pārvērties par hronisku slimību – ar to vairs nemirst, ja audzēju LAIKUS atklāj un uzreiz ārstē, joprojām ir daudz stāstu ar nelaimīgām beigām. Bet mūsu un jūsu rokās ir tomēr lielākas vai mazākas iespējas situāciju mainīt uz labo pusi. Vienīgi – jāgrib un jāsaprot lietas būtība, tāpēc arī melnās statistikas skaitļi, kurus piesauksim…
Tātad patlaban Latvijā ir trīs veidu valsts apmaksāti skrīningi – krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes. Pasaules pieredze rāda: ar noteiktu intervālu un regulāri pārbaudot veselu iedzīvotāju grupas, šos ļaundabīgos audzējus var atklāt agrīnās stadijās un veiksmīgi izārstēt, lasi – izglābt cilvēkus no nāves vai invaliditātes. Reizēm var pat novērst vēža attīstību. Taču ne jau tikai šo trīs veidu ļaundabīgie audzēji pļauj mūsu līdzcilvēku dzīvību. Aiz sirds un asinsvadu slimībām onkoloģiskās slimības ir otrais biežākais nāves cēlonis, pagājušajā gadā vēzis nogalināja 6094 cilvēkus – tā ir apmēram ceturtā daļa no visiem 2019. gadā mirušajiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra statistika. Apmēram tikpat daudz, cik dzīvo, piemēram, Lielvārdē vai visā Balvu novadā. Arī šogad katru mēnesi no vēža miruši ap 500 cilvēku.
Visnāvējošākais Latvijā ir bronhu un plaušu vēzis – Latvijā ar to ik gadu saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, lielākoties vecumā ap 60 gadiem. Daudz upuru ir arī zarnu, kuņģa un prostatas vēzim, seko krūts, aizkuņģa dziedzera un resnās zarnas vēzis.
Kāpēc nepārbauda plaušas?
Likumsakarīgi, ka cilvēki vairāk mirst no tāda veida onkoloģiskajām slimībām, kurām agrīnās stadijās nav nekādu īpašu izpausmju. Piemēram, plaušu vēzis ir ļoti kluss un nesāpīgs. Nespēks, sagurums un svara zudums reto vedina uz domām, ka vajadzētu uztaisīt rentgenu – drīzāk cilvēks nodomās, ka ir vienkārši pārstrādājies. Taču, kad cilvēks jau klepo un spļauj asinis, stāvoklis ir ielaists un ārsti maz ko var palīdzēt: novēloti atklāta plaušu vēža gadījumā, piemēram, ja to konstatē trešajā stadijā, nākamo dzīves gadu sagaida tikai 35 procenti pacientu.
Tomēr Latvijā plaušu vēža skrīninga nav. Agrākās stadijās to samērā bieži atklāj nejauši, veicot izmeklējumus ar rentgenu cita iemesla dēļ. Nereti – tādu profesiju pārstāvjiem, kuriem ir obligātas regulārās veselības pārbaudes, teiksim, skolotājiem, sabiedriskās ēdināšanas darbiniekiem… Rentgenu – un nevis fluorogrammu, jo šo metodi vairs neizmanto – veic galvenokārt tāpēc, lai novērstu tuberkulozes izplatīšanos, taču gadās, ka šādi pamana arī vēzi. Ja obligāto pārbaužu nav un pie ārsta neiet regulāri, plaušas netiek pārbaudītas gadiem ilgi: ja nav nekādu sliktu izjūtu, kāpēc lai kāds to tāpat vien darītu?! Tādēļ daudzos gadījumos plaušu vēzi atklāj tikai tad, kad tam jau ir draudīgi simptomi un terapijas izvēles ir stipri ierobežotas.
Ar zemāku starojuma devu
Risinājums būtu ieviest zemas starojuma devas krūškurvja datortomogrāfijas skrīningu paaugstināta riska grupām – cilvēkiem vecumā ap 60 gadiem, smēķētājiem (gan esošajiem, gan tiem, kuri daudz smēķējuši pagātnē, bet nu atmetuši) un hronisku plaušu slimību pacientiem. Tai ir piecas reizes mazāka starojuma deva nekā parastai krūškurvja datortomogrāfijai, un to vajadzētu veikt reizi gadā. Šī izmeklējumu metode ir četrreiz precīzāka par rentgenu, ar to iespējams atklāt plaušu vēzi sākuma stadijās, kad pacientu var daudz sekmīgāk izārstēt. Vairākās Eiropas valstīs (Itālijā, Dānijā, Vācijā) veikti izmēģinājumi vairāku gadu garumā, lai noskaidrotu šāda skrīninga efektivitāti; līdz šim secināts – ar to ar atšķirīgiem panākumiem patiešām izdodas samazināt mirstību no plaušu vēža. Šie secinājumi ir pamats diskusijām par valsts nodrošinātām plaušu vēža skrīninga programmām.
Kā par vēlamu par zemas starojuma devas datortomogrāfiju plaušu vēža agrīnai diagnostikai izsakās arī Latvijas speciālisti, tomēr izskan arī skeptiski viedokļi: iespējams, atsaucību skrīninga izmeklējumiem izdotos panākt hronisko plaušu slimību pacientu vidū, bet hroniski smēķētāji ar līdzestību diez vai izcelsies. Tad jau drīzāk uzmanība (un līdzekļi) vairāk jāvelta tam, lai palīdzētu šiem cilvēkiem kaitīgo ieradumu atmest.
Kamēr plaušu vēža skrīninga Latvijā nav, par savām plaušām katrs atbildīgs pats. Vismaz reizi gadā vajadzētu veikt pārbaudi ar rentgenu (divās projekcijās – no priekšpuses un no sāniem) – uz to tevi būtu jāsūta ģimenes ārstam. Ja piederi kādai no riska grupām, vēlams pārbaudīties arī ar zemas starojuma devas datortomogrāfiju.
Ķersim priekšdziedzera vēzi?
Dažādu veidu vēža skrīninga programmas valstis ievieš ne jau ieviešanas pēc, bet tādēļ, ka kāds konkrēts ļaundabīgā audzēja veids ir ļoti izplatīts un vienlaikus pastāv iespējas samazināt mirstību no tā, jo ir veids, kā to agrīni atklāt. Un agrīna diagnostika glābj dzīvību vai pasargā no invaliditātes. Zemākas ir ārstēšanas izmaksas – skrīningā ieguldītais atmaksājas.
No šāda viedokļa Latvijā kā nākamo vajadzētu ieviest prostatas jeb priekšdziedzera vēža skrīningu – tas ir viens no izplatītākajiem mūsu valstī, ik gadu to atklāj vairāk nekā 1000 vīriešiem, virs 400 ik gadu no tā mirst. Te nu agrīnas diagnostikas ziņā mums (un arī citām pasaules valstīm) paraugs var būt Lietuva, kur prostatas vēža skrīnings pastāv kopš 2006. gada – un šajā ziņā mūsu kaimiņi ir unikāli. Tur vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem reizi gadā veic PSA analīzi. Pēc skrīninga programmas ieviešanas Lietuvā sekoja diagnosticēto prostatas vēža gadījumu straujš lēciens, bet pēc tam tas pierima. Citur veikti vienīgi skrīninga izmēģinājumi, lai pārliecinātos par tā lietderību un efektivitāti. Secinājumi: mirstību no prostatas vēža iespējams samazināt par 20–30 procentiem.
Metode, ar kuru prostatas vēzi var pamanīt laikus, ir vienkārša asinsanalīze prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanai. PSA var būt paaugstināts arī citu iemeslu, ne tikai vēža, dēļ, piemēram, ja ir priekšdziedzera infekcija vai iekaisums vai labdabīga prostatas palielināšanās jeb hiperplāzija, kas attīstās daudziem kungiem gados. Vecumā PSA var būt augstāks arī pavisam bez prostatas izmaiņām. Tomēr zināms, ka 40 procentos gadījumu paaugstināts antigēna līmenis vēsta par onkoloģisku slimību, tātad vēzi varētu agri atklāt un veiksmīgi ārstēt. Svarīgi zināt, ka arī rezultāts «PSA – norma» vēl nenozīmē «vesels».
Speciālistu ierosinājums ieviest prostatas vēža skrīningu zināms gan Veselības ministrijai, gan atbildīgajai Saeimas komisijai, taču viss līdz šim atdūries pret naudas trūkumu.
Kamēr skrīninga nav
Tikmēr par prostatas pārbaudēm vīriešiem jārūpējas pašiem, vecumā ap 40–50 gadiem vai vēlāk veicot PSA analīzes. Ja konstatē izmaiņas, jāiet uz padziļinātu pārbaudi pie urologa, uz ko kungi gan nav diez ko nadzīgi. Urologi novērojuši, ka daudzi sadūšojas atnākt pie speciālista tikai tad, kad jau ir pavisam slikti – un diemžēl arī jau par vēlu, lai varētu izārstēties.
Tomēr netrūkst arī labu piemēru: ir vīrieši, kuri tehnisko apskati veic regulāri, reizi gadā. Urologi novērojuši – ja pārvar pirmās bailes un nedrošību un atnāk uz pārbaudi, izrādās, ka tā nemaz nav tik briesmīga (prostatu izmeklē rektāli – caur taisno zarnu). Taču, ja priekšdziedzera vēzi atklāj laikus, pirmajā, otrajā stadijā, ir terapijas veidi, ar kuriem to var ļoti labi izārstēt, un cilvēks dzīvo tālāk.
Cita veida skrīningprogrammas
Vēzis visā pasaulē neizplatās vienādi, šajā ziņā ir atšķirības reģionu un valstu līmenī. Piemēram, Āzijā un Āfrikā ļoti aktuāla problēma ir aknu vēzis, kas Latvijā nav tik izplatīts. Korejā un Japānā savukārt izplatīta onkoloģiskā slimība ir barības vada un kuņģa vēzis, tādēļ tur ieviesta attiecīga skrīninga programma. Kuņģa vēzi nevar ne sataustīt, ne konstatēt kādās specifiskās analīzēs. Savukārt, veicot augšējo endoskopiju un atklājot šo vēzi agrīni, mirstību no tā izdevies samazināt pat par 70 procentiem.
Jāpiebilst, ka atšķirīga ir arī cilvēku līdzestība un aktivitāte, iesaistoties skrīninga programmās. Latvijā tā ir samērā zema, turpretī, piemēram, Šveicē cilvēki ir tik apzinīgi, ka pašlaik tiek apspriests, vai ir vērts turpināt īstenot mamogrāfijas skrīningu, jo sievietes bez aicinājuma pārbauda krūšu veselību…
Pārbaudi vēdera dobumu ar ultraskaņu!
IVO IVASKIS, radiologs diagnosts:
– Vēdera dobuma ultrasonogrāfijā izmeklē vēdera dobumā esošos orgānus (aknas, nieres, žultspūsli, urīnpūsli, liesu, aizkuņģa dziedzeri), kā arī pārbauda mīksto audu struktūras. Izmeklējums ir nesāpīgs un drošs, jo tajā izmanto ultraskaņu – augstas frekvences skaņas viļņus, tāpēc to drīkst veikt arī grūtniecēm. Šajos izmeklējumos iespējams diagnosticēt dažādas patoloģiskas pārmaiņas nierēs un urīnpūslī, arī vēzi, tomēr ne visi vēži ir pamanāmi ultraskaņas izmeklējumos.
Nozīmīgi, ka ultraskaņas izmeklējumā iespējams diagnosticēt patoloģiskas pārmaiņas arī citos vēdera dobuma orgānos. Tomēr par specifisku nieru un urīnpūšļa vēža skrīninga metodi to nosaukt nevar.
Vēdera dobuma izmeklējumu veikšana kā profilaktisks izmeklējums noteikti būtu rekomendējama reizi 1–2 gados.
Kamēr jaunu skrīningu nav, tavs pirmais padomdevējs ir ģimenes ārsts
Komentē VESELĪBAS MINISRIJA:
– Jautājums par jaunu vēža skrīninga programmu ieviešanu un nepieciešamību jau ilgstoši ir bijis ministrijas dienaskārtībā, taču nepieciešams attiecīgs finansiālais pamats. Nākamā gada budžetā tam līdzekļi nav plānoti, vienīgās būtiskās izmaiņas, salīdzinot ar 2020. gadu, ir papildu 183 miljoni eiro ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Citas izmaiņas ir saistītas ar vienreizēju pasākumu īstenošanu 2020. gadā, piemēram, izdevumi, kas saistīti ar Covid-19.
Tikmēr ģimenes ārsts joprojām ir pirmā persona, pie kura vērsties veselības traucējumu gadījumā. It īpaši onkoloģisko slimību gadījumā svarīga ir agrīna diagnostika un savlaicīgi uzsākta ārstēšana. Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai. Tāpat Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ģimenes ārstam ir jāveic profilaktiskās apskates, pēc kuru rezultātu saņemšanas jāorganizē turpmāka ārstēšana vai tā jāplāno. Ģimenes ārsta rīcībā ir arī pacienta medicīnas anamnēze jeb vēsture – ņemot to vērā, var noteikt papildu izmeklējumus vai diagnostiku.
ĀRSTU CEĻAVĀRDI
Oļegs Hublarovs, urologs:
– Visiem vīriešiem pēc 45 gadiem jāveic PSA tests. No tā nav jābaidās – tā ir vienkārša asinsanalīze, vārīgas vietas netiek aizskartas. Pēc tam atnāc arī pie urologa, lai pārbauda prostatu. Tas nav nekas pārāk patīkams, toties tā ir iespēja laikus atklāt vēzi un izārstēties, un bez problēmām dzīvot tālāk.
Arta Sirgeda, plaušu ārste:
– Kamēr nav plaušu vēža skrīninga, regulāri – reizi gadā – veic vismaz parasto rentgenu un dari to pat tad, ja darbavieta neprasa. Arī šis izmeklējums palīdz saskatīt izmaiņas plaušās un atklāt vēzi, pirms tam parādās simptomi.
9 izplatītākie vēža veidi Latvijā* Un – vai iespējams noķert laikus?
- Ādas ļaundabīgi audzēji un melanoma – 1693. Ir iespējama profilaktiskā pārbaude ar dermaskopu.
- Prostata – 1286. Var veikt PSA analīzi.
- Krūtis – 1143. IR skrīnings!
- Resnā zarna – 1131. IR skrīnings!
- Bronhi, plaušas – 1124. Var veikt pārbaudi ar rentgenu.
- Limfoīdie, asinsrades un radniecīgie audi – 678. Regulāri jāveic asinsanalīzes.
- Kuņģis – 524. Var veikt gastroskopiju.
- Nieres – 514. Var pārbaudīt ar ultraskaņu.
- Sigmveida un taisnās zarnas savienojums, taisnā zarna – 469. Var veikt kolonoskopiju.
*Pēc lokalizācijas, jaunu gadījumu skaits gadā, Slimību profilakses un kontroles centra dati par 2017. gadu.
