Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mamogrāfijas skrīnings ir valsts piedāvāta bezmaksas iespēja pārbaudīt krūšu veselību. Tā tev pieejama, sasniedzot 50 gadu vecumu, un turpmāk ik pēc diviem gadiem. Kāpēc tieši tad? Šajā vecumā risks saslimt ar krūts vēzi pieaug, taču ir arī kāds labums – ar gadiem mazinās krūšu audu blīvums, tāpēc veidojumus, ieskaitot ļaundabīgos, mamogrāfijā pamanīt kļūst vieglāk.
Pēc būtības mamogrāfija tas pats rentgens vien ir, taču īpatnējs ar to, ka izmeklējuma laikā krūts tiek saspiesta, saplacināta, lai labāk varētu izgaismot tās struktūru. Tas nav diez ko patīkami, tāpēc jaunākās paaudzes mamogrāfijas iekārtas (tomosintēzes mamogrāfija) ir jau saudzīgākas – lai iegūtu kvalitatīvus attēlus, krūtis vairs nav tik stipri jāsaspiež.
Izmeklējums ļauj pamanīt vēzi ļoti agrīni. Tas nozīmē, ka ir vieglāk izārstēties – nav nepieciešamas lielas ķirurģiskas operācijas, krūts nav jānoņem. Tas ir ieguvums katrai sievietei un viņas ģimenei –
viņa pati ir vesela un dzīva, bērniem ir mamma, mazbērniem – ome, vīram sieva… Tas ir arī ieguvums valstij, rēķinot ekonomiskās kategorijās: saglabāts darbaspēks, kā arī skrīningā un savlaicīgā ārstēšanā izlietots mazāk naudas, nekā nāktos tērēt par plašu operāciju un rehabilitāciju ielaista audzēja gadījumā.
Protams, tas nenozīmē, ka līdz 50 gadiem tev savām krūtīm nav jāpievērš nekāda uzmanība. Nē! Noteikti jāveic krūšu pašpārbaude, lai laikus sataustītu aizdomīgus veidojumus, kā arī regulāri jāapmeklē ginekologs, lai reizi gadā krūtis iztaustītu arī šis speciālists. Savukārt, ja ģimenē bijuši olnīcu un krūts vēža gadījumi, jānāk uz pārmantotā vēža analīzēm un turpmāk jāpārbaudās reizi gadā, taču tā ir pavisam cita valsts apmaksāta programma, kas darbojas neatkarīgi no mamogrāfijas skrīninga.
AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS: kā panākt lielāku atsaucību?
Tiktāl viss šķiet pilnīgi loģiski un saprotami: ja jau man ir iespēja bez maksas pārbaudīt krūtis, kāpēc to nedarīt, ja ir tik daudz ieguvumu?! Tomēr atsaucība ir maza: Latvijā mamogrāfijas skrīninga aptvere ir tikai 39 procenti (tādi ir dati par 2019. gadu), tātad mamogrāfiju neveic pat puse sieviešu, kas uz to uzaicinātas!
Kopš 2009. gada, kad Latvijā uzsāka mamogrāfijas skrīningu, tiek meklēti arī iemesli nelielajai atsaucībai. Salīdzinājumam var minēt Zviedriju, kas ir līdere mamogrāfijas veikšanā un ir valsts ar visilgāko pieredzi šajā jomā: kad tur ieviesa šo skrīningu, tas bija bez maksas, atsaucība bija 80 procenti, taču kādā brīdī tika pieņemts politisks lēmums, ka turpmāk par to būs jāmaksā pacienta iemaksa, līdzvērtīga aptuveni
50 eiro. Bija bažas, ka līdz ar to skrīninga aptvere strauji kritīsies, tomēr tā nosvārstījās tikai viena procenta ietvaros. Šo piemēru, viesodamies Latvijā pagājušajā gadā, minēja zviedru profesors Lāslo Tabārs, kurš ir pasaules mēroga autoritāte mamogrāfijas skrīninga jautājumos. Viņš paskaidroja, ka maksa īpaši neietekmēja pacienšu skaitu, jo Zviedrijā pārliecinoši un skaidri bija parādīta skrīninga lietderība:
mirstību no krūts vēža šādi izdevies samazināt par 30 procentiem.
Tātad pacientēm bija skaidra izpratne par to, kāpēc krūtis jāpārbauda (starp citu, Zviedrijā skrīnings ietver sievietes jau no 40 gadu vecuma).
Vēstule būs citāda
Veselības ministrijas novērojumi liecina, ka Latvijā izpratne viļņveidīgi pieaug pēc speciālām kampaņām – piemēram, pēc pēdējās, kurās pārbaudīt krūtis mammas mudināja bērni. Vēlāk atsaucība atkal noplok. Iespējams, tāpēc, ka uz pārbaudēm tiek aicinātas būtībā veselas sievietes. Daudzas varbūt domā: ja jau jūtos labi, kāpēc lai ietu pie ārsta? Var gadīties, ka ne sevišķi uzrunājošs ir arī aicinājuma vēstules formāts. Pirmkārt, no ārpuses tas atgādina jebkuru
citu oficiālu sūtījumu –
rēķinu, bankas paziņojumu. Varbūt ar tāda izskata vēstulēm daudzām saistās sliktas ziņas, tāpēc arī aicinājums uz mamogrāfiju tiek atlikts malā un aizmirsts. Līdz ar to Veselības ministrija plānojusi oktobra beigās un novembra sākumā uzsākt pilotprojektu, kurā aptuveni trešajai daļai adresāšu sūtīs citādas vēstules. Gan izskata ziņā, gan atšķirsies arī vēstījuma saturs – proti, tas varētu būt vienkāršāks, personiskāks.
Vēl viena šī projekta daļa paredz arī atkārtotu atgādinājumu – ne tikai pasta sūtījumu, bet arī sazvanīšanos, vēlreiz aicinot uz izmeklējumu. Tieši uz atkārtota uzaicinājuma neesamību kā trūkumu vairākkārt norādījuši ārsti, ierosinot ieviest par skrīninga īstenošanu atbildīgu administratoru. Šai funkcijai vispiemērotākie varētu būt ģimenes ārsti, pieļauj Veselības ministrija.
Pārbaudījums ārsta meistarībai
Tomēr atsaucības trūkums ir tikai viena medaļas puse. Proti, ar mamogrāfijas veikšanu viss nebūt nav galā – mamogrāfija ir tikai atsijāšanas metode, kas ļauj pamanīt aizdomīgus veidojumus krūtīs. Lai aizdomas apstiprinātos vai neapstiprinātos, jāveic papildu izmeklējumi ar ultrasonogrāfiju. It kā būtu loģiski jautāt, kādēļ tad neveikt arī otru pārbaudi, lai izslēgtu risku, ka mamogrāfijā kaut kas tiek palaists garām. Speciālisti skaidro: pirmkārt, papildu izmeklēšana ir saistīta ar papildu izdevumiem – neekonomiski. Otrkārt, uz otro pārbaudi atsauktai pacientei tas ir papildu stress. Citu valstu pieredze liecina: ja ir bijis uzaicinājums uz otru izmeklējumu, bet mamogrāfijas rezultāts izrādījies viltus pozitīvs, vēlme nākt uz kārtējo pārbaudi pēc diviem gadiem samazinās. Tātad atkal – zemāka mamogrāfijas aptvere!
Tādējādi mamogrāfijas skrīnings ir ne vien sieviešu krūšu veselības, bet arī speciālistu profesionālo prasmju pārbaude: ārstam, kurš nolasījis mamogrāfijas attēlu, jābūt visai pārliecinātam, ka atklātie gadījumi patiešām ir aizdomu vērti, bet sievietes, kurām mamogrāfija neko nelāgu nav uzrādījusi, patiešām turpmākos divus gadus var dzīvot mierīgi. Iegūt tik asu redzi, tik precīzi kalibrētu aci, lai pamanītu izmaiņas, iespējams vienīgi tad, ja diendienā aplūko simtiem mamogrāfijas uzņēmumu. Jau pieminētajā Zviedrijā speciālists izskata ap 200 attēlu dienā. No 1000 gadījumiem vēzi atklāj vidēji četros; vēl apmēram tikpat daudz ir neskaidru gadījumu, kad sasauc konsiliju. Pārējās 992 sievietes divus gadus vairs nav nepieciešams traucēt!
Skrīninga punktu – par daudz?
Pie mums tas ir sāpīgs jautājums, jo valsts izvēlējusies ļoti decentralizētu mamogrāfijas skrīninga modeli: to veic vairāk nekā 20 vietās, līdz ar to arī rezultātu interpretēšana notiek tik daudz kur, ka vienam speciālistam ir pagrūti aplūkot tādu daudzumu attēlu, kas nepieciešami acs treniņam un augstas profesionālās kvalifikācijas nodrošināšanai. Salīdzinājumam var minēt Igauniju, kur skrīninga mamogrāfija un arī rezultātu interpretācija notiek tikai četrās klīnikās. Jau pieminētais zviedru profesors Lāslo Tabārs novērtējis, ka Latvijā šo punktu skaits ir krietni par lielu, un lielas problēmas ar mamogrāfijas rezultātu interpretāciju atklāja arī pagājušajā gadā veiktais mamogrāfiju audits. Tas Veselības ministrijai lika paaugstināt kvalitātes prasības, kas pakalpojuma sniedzēju loku sašaurina un paredzams, ka sašaurinās arī turpmāk.
Lai uzlabotu diagnostikas kvalitāti, plānots ieviest arī standartizētu sistēmu mamogrāfijas skrīninga attēlu aprakstiem. Kā ir pašlaik? Attēlu novērtē un apraksta divi speciālisti (otrais ir universitātes klīnikas speciālists), taču apraksts ir brīvs un interpretējams. Biežāk iespējamas situācijas, kad abu viedoklis nesakrīt un nepieciešamas atkārtotas pārbaudes. Veselības ministrija iecerējusi, ka līdz ar standartizētu dubultaklu aprakstu ieviešanu no šādām kļūmēm izdosies izvairīties un nenotiks tā, ka pēc divu atšķirīgu vērtējumu saņemšanas nav īsti skaidrs, uz kuru pusi pacienti virzīt.
Tiesa, no standartizētās aprakstīšanas jēga būs vienīgi tad, kad visiem ārstiem būs vienota pieeja visiem izmeklējumiem, lai skrīninga mamogrāfiju konkrētajai pacientei varētu novērtēt arī dinamikā – noteiktā laika nogrieznī. Pašlaik tas nav iespējams – ja krūtis ar divu gadu intervālu pārbaudītas dažādās klīnikās un veselības centros, nav teikts, ka katram nākamajam speciālistam ir pieeja iepriekšējiem izmeklējumiem, jo visas iestādes neizmanto vienotu informācijas apmaiņas sistēmu. Tādu Veselības ministrija nesola agrāk kā nākamā gada pirmajā pusē, un arī tad tā vēl nebūs pilnīga. Kamēr šādas attēlu apmaiņas iespējas nav, ja vien iespējams, mamogrāfiju ieteicams veikt vienā un tajā pašā vietā, lai varētu salīdzināt agrākos attēlus ar svaigākajiem.
Vēl viena ar speciālistu kvalifikāciju saistīta problēma – specifisku zināšanu trūkums mamogrāfijas izmeklējuma veicējiem, radiologa palīgiem. Lai gan mamogrāfija ir izmeklējums ar rentgenu, tā tomēr nav tik vienkārša, jo sievietes mēdz būt dažādas miesasbūves. Salīdzinājumam var minēt datortomogrāfiju, kurā ir ļoti svarīgi nekustēties. Mamogrāfijā savukārt jāprot pareizi novietot krūtis, lai būtu redzami visi vajadzīgie elementi un attēli būtu kvalitatīvi. Kaut gan daudzi radiologa palīgi ir ļoti pieredzējuši un prasmīgi un amata smalkumos apmāca arī jaunos kolēģus, cik nu spēj, tikai nesen sākušās pirmās valsts centralizēti rīkotās mācības, lai radiologu palīgu kvalifikācija atbilstu skrīninga vadlīnijām. Tā kā mācības notiek ārzemēs, diemžēl pašlaik kovida dēļ tās apstājušās.
Pieredze. Neatlaidīga aicināšana darbojas!
Ģimenes ārsts Dr. AINIS DZALBS. Viņa prakse, kurā ietilpst ārsts un divi palīgi, aptver divus pagastus Jelgavas novadā, tie ir 2200 pacienti.
– Ģimenes medicīna ar to ir īpaša, ka daudz uzmanības velta profilaktiskajam darbam un ilgtermiņa aprūpei. Tātad –
aprūpe, nevis ārstēšana. Tā ietver arī motivēšanu veikt agrīnu diagnostiku, un vēža skrīnings pieder pie agrīnas diagnostikas.
Ja runa ir par mamogrāfijas skrīningu, mums kā lauku ārstiem jau pirms gadiem astoņiem kļuva skaidrs: ja ģimenes ārsta prakse šajā procesā neiesaistās, tad vispār nekas nenotiek. Valsts atsūta vēstuli, rīko kampaņas, bet atsaucības nav. Tā ir kritiski zema! Bija laiks, kad uz mamogrāfiju aizgāja 20–22 procenti sieviešu. Iemesli tam ir dažādi: izvairās domāt par onkoloģiskajām saslimšanām; uzskata, ka labāk tās lietas nekustināt vai izvēlas nezināt, jo ap vēzi joprojām ir baiļu un stigmatizācijas gaisotne. Ja ir laiks ar pacienti aprunāties, atklājas arī gluži vienkārša nezināšana: daudzas nezina, kā vēzis izplatās un kā to mūsdienās ārstē, piemēram, uzskata: ja jau man tas būs, tad es jutīšu! Kaut gan tāds sajūtams, sataustāms veidojums jau nozīmē, ka iespējas izvairīties no operācijas ir daudz mazākas.
Piedalījāmies pilotprojektā, kura nolūks bija mamogrāfijas skrīninga aptveri palielināt. Pārrunājām savā praksē, ko darīt, un izvēlējāmies līdzīgu pieeju kā vakcinācijā: katrai pacientei ambulatorajā kartē atzīmējām, ka pienācis laiks veikt mamogrāfiju, un visām metodiski par to atgādinājām. Ja aizbildinājās, ka vēstule pazaudēta, izdrukājām dublikātu. Starp citu, vēstuli izdrukāt no jauna ģimenes ārstam var lūgt jebkura paciente, kurai tā pazudusi!
Jā, veicām arī individuālas sarunas. It īpaši, ja pacientei nebija nekādu sūdzību un kopumā – laba pašsajūta, tāpēc nešķita, ka vajadzīgas kādas pārbaudes.
Jāsaprot arī, ka cilvēkam, kurš dzīvo ārpus Rīgas, doties pie ārsta uz galvaspilsētu ir problemātiski, jo īpaši, ja pēc divām trim dienām jābrauc atkal – pēc izmeklējumu rezultātiem. Tā sapratām, ka mums vienīgais reālais risinājums ir mobilā mamogrāfija.
Tāpēc uzaicinājām mobilo mamogrāfa busiņu pie mums, taču izrādījās – arī ar to ir par maz!
Pat tad, ja piebrauc klāt, sievietes neiet izmeklēties. Tad izdrukājām sarakstu ar pacienšu vārdiem un apzvanījām visas, informējot, ka būs busiņš un ka jānāk, un gadījumā, ja vēstule pazudusi, uz vietas izdrukāsim no jauna. To darījām ārpus sava darbalaika, un beidzot atsaucība bija pietiekami liela. No 30 sievietēm neatnāca varbūt viena. Un tā mēs darām joprojām: trīs četras reizes gadā atbrauc mobilais mamogrāfs, ik reizi uz pārbaudēm aiziet apmēram 30 sievietes. Izmeklējuma rezultāti pēc tam nonāk pie ģimenes ārsta; ja ir problēmas, organizējam, kas tālāk nepieciešams – papildu izmeklējumus, konsultācijas. Šādi mums izdevies panākt, ka mamogrāfiju veic 70 procenti sieviešu, kurām valsts krūts vēža skrīningu apmaksā.
Kādi secinājumi? Mamogrāfijas skrīnings darbojas, vienīgi uzrunājot katru sievieti individuāli. Ja uz mamogrāfiju nav būts nekad mūžā, ir grūti pierunāt, bet, ja izdodas, otrajā reizē jau ir vieglāk – sievietes labprāt pierakstās uz izmeklējumiem un apmeklē ārstu. Svarīga ir arī sadarbība ar pašvaldību. Mums tā bija lieliska – ar sociālo dienestu sarunājām transportu, lai uz mamogrāfu varētu atvest dāmas pat no attālākām lauku sētām.
Protams, ir arī absolūti inertā daļa, kādi 5–7 procenti, kas no mamogrāfijas atsakās kategoriski, jo viņu uzskati par ārstēšanos ir tik diametrāli pretēji, ka pārliecināt par nepieciešamību pārbaudīt krūtis neizdodas. Laikam ar to jāsamierinās, jo šo darbu tomēr uzlūkoju kā sadarbību, kā dialogu. Ja tā nav vispār nemaz, nezinu, kā cilvēku iekustināt.
Taču redzami arī mīnusi. Piemēram, tarifi mobilajiem mamogrāfiem, cik daudz par šo pakalpojumu valsts maksā tā sniedzējam, ir nemotivējoši – izdevumi sanāk lielāki nekā ieņēmumi. Nevar gribēt pārsteidzošus rezultātus arī turpmāk, neko neieguldot! Lai panāktu, ka ģimenes ārstu prakses proaktīvi iesaistās un mudina pacientes pārbaudīt krūtis, praksē būtu nepieciešams vēl trešais darbinieks, kurš nodarbotos ar hroniskajiem pacientiem un profilaksi. Tam nepieciešams papildu finansējums. Un tas nav nekāds untums – tas nudien ir vajadzīgs, lai sasniegtu labākus rezultātus.
Pieredze. Galvenais – atnāc pie ārsta!
Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. KARLĪNA ELKSNE, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja:
– Ginekologi nav ģimenes ārsti, mūsu tiešais pienākums nebūtu pārliecināties, vai sievietes atsaucas uz aicinājumu veikt skrīninga mamogrāfiju, taču realitātē, man šķiet, ka pat 50 procentos gadījumu nākas teikt: «Vai zināt, ka jums ir neizmantots uzaicinājums?» Dažreiz atbild – «Jā, tiešām, bija, aizmirsu!» Vai –
«Jau gatavojos.» Citos gadījumos pacientei tas patiešām ir pārsteigums. Tas liecina, ka vēstule nav saņemta. Tādā gadījumā vēstuli izdrukājam un iedodam, un vienmēr arī rekomendējam, kur skrīningu veikt. Veselības centru apvienībā ir iegādāta jauna, moderna aparatūra – mamogrāfija ar tomosintēzi, tāpēc, protams, mudinām izvēlēties šo iespēju vai meklējam kopā, kur mamogrāfs pieejams vistuvāk.
Vēl esmu novērojusi, ka cilvēkiem patīk stingri noteikti termiņi. Ja pasaku, ka nākamā vizīte pie manis ir pēc mēneša un līdz tam jāizdara mājasdarbs –
jāaiziet uz mamogrāfiju, šāds atskaites punkts mobilizē. Bet, protams, es nenosaku atkārtotu vizīti tikai tāpēc, lai pārliecinātos, vai sieviete patiešām pārbaudījusi krūtis.
Vislielākās bažas ir par dāmām, kuras vispār neapmeklē ārstus.
Kādā diskusijā izskanēja doma, ka uzaicinājuma vēstule ir absolūti bezpersoniska, taču baidos, ka ir kundzes, kuras neaizies pārbaudīties pat tad, ja mamogrāfijas iekārta piebrauks klāt. Šī kategorija kļūst arvien mazāka, tomēr šādi gadījumi ir arī manā praksē. Un ja neatnāk arī pie ginekologa… Ja atnāk, es varu skubināt, varu mudināt, izskaidrot, cik tas svarīgi. Dažreiz izdodas apgāzt arī kādu mītu, piemēram, ka tas ir kaitīgi un ka mamogrāfija pati izraisa vēzi, jo – tie taču ir stari! To visu es varu, bet cilvēkam pie manis ir jāatnāk. Mums ir sabiedrības veselības speciālisti, autoritātes, influenceri un daudzi citi, kam ir spēja pārliecināt masas. Citās valstīs krūšu pārbaudes popularizē slavenas modeles, aktrises un dziedātājas, piemēram, Kailija Minoga, Natālija Imbruglija… Es varu strādāt tikai ar cilvēku, kurš atrodas manā kabinetā, bet būtu labi, ja par to vairāk runātu cilvēki ar autoritāti, sievietes, kuras pašas izgājušas tam cauri. Jo galvenais ir panākt, ka aiziet un pārbaudās pirmo reizi. Pēc tam taciņa jau ir iestaigāta – ja redz, ka tas ir izdarāms, ka rindas nav garas un ka par to nemaz nav jāmaksā.
ĀRSTU CEĻAVĀRDI, ja esi saņēmusi uzaicinājumu uz mamogrāfijas skrīningu
ILZE EŅĢELE: «Joprojām pats galvenais ir – atnākt un pārbaudīties. It īpaši tāpēc, ka kovida ēnā nākotne atkal rādās neskaidra un nevar zināt, vai izmeklējumi atkal nekļūs grūtāk sasniedzami. Tāpēc – ja esi saņēmusi uzaicinājumu, izmanto izdevību un ej uz skrīningu nevilcinoties!»
AINIS DZALBS: «Ja uzaicinājuma vēstulē kaut kas nav skaidrs, jautā ģimenes ārstam, nevis izmet vēstuli. Mēs visu izskaidrosim, pateiksim, kur ir tuvākā mamogrāfijas veikšanas vieta. Un pārbaude būs bez maksas!»
KARLĪNA ELKSNE: «Ja vēl neesi ietverta mamogrāfijas skrīningā vai arī tad, ja čakli ej uz skrīninga pārbaudēm, atceries, ka neviens nav atcēlis krūšu pašpārbaudi. Manā praksē bijuši gadījumi, kad pacientes pašas satausta sev veidojumus. Tie visi ir bijuši labdabīgi, taču kādā reizē tā var arī sev sataustīt veidojumu, kas nav labdabīgs, un laikus uzsākt ārstēšanos.»
ARVĪDS IRMEJS: «Skrīningu iesaku veikt vienā vietā un pie viena un tā paša speciālista, lai būtu pieejami arī agrākie izmeklējumi. Teiksim, ja pacientei ir
60 gadu un esmu viņu novērojis kopš 50 gadu vecuma, tad es pavisam citādi skatos uz kādu jaunu vai jau agrāk bijušu veidojumu, ja man ir, ar ko salīdzināt. Bet kā ķirurgam man gribētos, lai varu ārstēt vairāk sieviešu, kurām vēzis atklāts savlaicīgi. Un skrīnings noteikti ir tā lieta, kas šo iespēju sniedz.»
