Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Potēt vai nepotēt pret ērču encefalītu?
«Neviens ārsts no malas nevar pateikt, vai vakcinēt bērnu pret ērču encefalītu, jo šī vakcīna ir vecāku brīva izvēle. Manuprāt, jādomā racionāli un praktiski, katrā situācijā individuāli izvērtējot iespējamos riskus. Ja ģimene dzīvo laukos, meža malā, ja bērns, izejot no istabas, uzreiz nonāk zālienā, vakcīna var būt viņu ģimenes izvēle.
Ja bērns dzīvo Rīgas centrā, tā jau ir pilnīgi cita situācija. Protams, Latvijā ir inficētas ērces, taču domāju, ka situācija nav tik dramatiska, kā to mālē, un neuzskatu, ka ērču encefalīts būtu lielākā problēma, par ko uztraukties,» uzskata homeopāte Inguna Vecvagare.
Apliecinājums ārstes teiktajam ir arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, kas rāda, ka ar ērču encefalītu gadā vidēji saslimst 276 cilvēki, tai skaitā bērni. Pediatre Astrīda Dzirniece piekrīt, ka tas nav daudz, tomēr uzskata: ņemot vērā, ka valstī ir daudz inficētu ērču un ka vakcīna ir vienīgā iespējamā aizsardzība pret ērču encefalītu, viņasprāt, vakcinēties vajadzētu: «Vakcīna ir vienīgā aizsardzība, jo ērču encefalītam nav specifiskas ārstēšanas, līdz ar to tikai pote palīdz organismam izstrādāt antivielas un aizsargāt sevi pret šo vīrusu.
Citi lasa
Arī reālā situācija varētu būt cita – minētie ir apstiprinātie saslimšanas gadījumi, taču slimnīcā nonāk tikai smagākie pacienti ar komplikācijām.
Savā praksē esmu sastapusi bērnus, kam iekodusi ērce, bijis pirmais slimības vilnis ar augstu temperatūru un drudzi, tad otrais vilnis, un tikai pēc tam asins analīzēs tiek pierādīts, ka bērns izslimojis ērču encefalītu bez neiroloģiskām izpausmēm. Līdz ar to var jau teikt, ka saslimšanas gadījumu nav tik daudz, bet, kad tie ir, tas ir nopietni, arī komplikācijas var būt smagas.
Taisnība arī tam, ka bērni izslimo ērču encefalītu salīdzinoši vieglāk nekā pieaugušie, taču stress bērnam un visai ģimenei, kas viņu mēneša garumā aprūpē, ir tik liels, ka diez vai ir tā vērts. Varbūt, ja vecāki ir pārliecināti, ka kopā ar bērnu nebrauks uz laukiem, neies staigāt pa parku, var nepotēties. Taču uzskatu, ka šī pote ir vajadzīga, jo ar to var novērst saslimšanu un palīdzēt bērnam.»
Ko vērts ņemt vērā, domājot par vakcinēšanu
Lai gan vakcinēt bērnu pret ērču encefalītu var no gada vecuma, Inguna Vecvagare uzskata – ja vecāki vēlas potēt bērnu, labāk to darīt vēlāk, nevis uzreiz pēc gada vecuma.
«Bērns pirmajā gadā saņem ārkārtīgi daudz vakcīnu, un viņa organisms ir tik noslogots, ka ar izvēles vakcīnām iesaku mazliet pagaidīt. Tik daudz vakcīnu ir pārāk liela slodze imūnajai sistēmai. Protams, gada vecumu pārsniedzis bērns jau iet un skrien, taču viņš ir uzraugāms, vieglāk kontrolējams nekā trīs un četrus gadus vecs bērns.
Ir Eiropas valstis, kurās nevakcinē ātrāk par pieciem vai septiņiem gadiem, tāpēc vajadzētu bez histērijas skatīties uz riskiem un nogaidīt. Lai gan, pēc manām domām, arī optimālā potēšanas vecuma nav nekad, viss atkarīgs no tā, cik ļoti baidās mamma.» Inguna Vecvagare iesaka padomāt par vakcīnas individuālo panesamību.
Proti, ērču encefalīta vakcīna veidota uz vistu embriju šūnu bāzes, tāpēc, ja bērnam ir kāda vistu produkta nepanesamība, nopietni jāpadomā, vai bērnu potēt, jo tas ir tiešais alergēns. Vēl domājot par revakcināciju, homeopāte uzskata, ka pirms tās lietderīgi veikt antivielu testu. Ļoti daudzos gadījumos antivielas organismā ir augstā un pietiekamā līmenī un revakcinācija tik ātri, kā to paredz vakcīnas ražotāja instrukcija, nav nepieciešama.
Interesanti, taču arī antivielas katram veidojas ļoti individuāli – apmēram 15% cilvēku no populācijas antivielas neveidojas vispār.
Ja cilvēks nezina, ka viņam neveidojas antivielas, tad tikai potējas, taču tā viegli var pārprast vakcinācijas nepieciešamību. Ir cilvēki, kuru organismā antivielas saglabājas ilgi, un viņi var potēties saskaņā ar individuālajām reakcijām.
Kam pienākas bezmaksas vakcīna pret ērču encifalītu?
Jau daudzus gadus Latvijā tiek nodrošināta bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu bērniem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā jeb vietās, kur reģistrēts visaugstākais saslimstības līmenis. Pilnu teritoriju sarakstu var meklēt SPKC mājaslapā.
Vakcinēt bērnu var gan aprīlī un maijā, gan pat jūnijā, ja zināms, ka tuvāko divu nedēļu laikā pastāv niecīga iespēja, ka viņam iekodīs ērce, un antivielu izstrāde būs pietiekami efektīva. Proti, pēc pirmās potes imunitāte var nebūt pietiekami augsta, lai pasargātu bērnu no slimības pilnībā, bet pēc otrās – vakcīnas imunitāte jau izstrādājas.
Jāatceras, ka vakcīna pasargā no ērču encefalīta, bet ne no Laimas slimības, kuru var ārstēt ar antibakteriālu terapiju. No ērču encefalīta nav pasargāts arī mazulis, kuru vakcinēta māmiņa ēdina ar krūti, jo šādu imunitāti nodot nevar.
Zināji? Valsts apmaksātu poti ārpus Rīgas var saņemt pie ģimenes ārsta. Rīdziniekiem vakcinācija ir maksas pakalpojums, un to var saņemt jebkurā poliklīnikā, kur piedāvā vakcināciju.
Ko darīt, ja ērce jau piesūkusies
Ko darīt, ja bērns nav vakcinēts un viņam tomēr ir piesūkusies ērce? Protams, ērci var vest uz Latvijas Infektoloģijas centru un pārbaudīt. Ja tas palīdz vecāku sirdsmieram, lai tā būtu, jo ērces pārbaude ir par maksu. «Ja pārbaudē arī atklājas, ka ērce ir inficēta, tāpat neko nevar izdarīt, jo nav nekādas savlaicīgas vai profilaktiskas ārstēšanas. Vienīgais, kas vecākiem jādara, – bērns jāvēro. Tas nozīmē, ka jāpiefiksē datums, kad bērnam iekoda ērce.
Pirmie slimības simptomi var parādīties ātrāk, bet var arī pēc piecām un septiņām dienām. Kā jebkurai vīrusa infekcijai, pirmie simptomi ir paaugstināta temperatūra, var būt apsārtis kakls, tekošs deguns, taču var būt tikai augsta temperatūra. Tas ir slimības pirmais vilnis, kad trīs četras dienas ir paaugstināta temperatūra, kas pāriet.
Populārākie raksti
Tad pēc desmit līdz 14 dienām var būt slimības otrais vilnis, kad iestājas vīrusa otrā fāze un atkal ir augsta temperatūra, kas sliktāk padodas pazemināšanai un kam pēc tam var pievienoties specifiski neiroloģiski simptomi. Piemēram, bērnam nepatīk spilgta gaisma, var būt spranda stīvums, vemšana, izteiktas galvassāpes, var būt kustību traucējumi – tie visi raksturo centrālās nervu sistēmas iekaisumu.»
«Labākajā gadījumā slimības izpausmes vienkārši pāries, sliktākajā – sāksies komplikācijas, tāpēc teikšu vēlreiz: drošāk un saprātīgāk ir bērnu vakcinēt nekā zīlēt, kā būs,» uzskata pediatre.
Inguna Vecvagare stāsta, ka viņa šādās situācijās savā praksē profilaktiski piedāvā dažus homeopātiskos preparātus, kuru mērķis ir palīdzēt labi funkcionēt smadzeņu aizsargbarjerai: «Mēs ārstējam bērnu pēc līdzības principa, skatāmies uz izpausmēm un slimības simptomiem, kā kuram bērnam tas izpaužas. Taču nekādu burvju līdzekļu un pretindes tāpat nav, bērnu vērojam un sūtam ērci uz pārbaudi, kā visi citi ārsti.»
Ja pēc ērces koduma attīstās Laimas slimība jeb borelioze, uz ādas ērces piesūkšanās vietā vērojams sarkans gredzenveida plankums, kas attīstās un kļūst lielāks. Tad noteikti jādodas pie ģimenes ārsta un jāuzsāk antibakteriāla ārstēšana.
Drošības pasākumi, lai izvairītos no ērcēm:
- Dodoties pastaigā, sevišķi uz parku vai citu zaļo zonu, bērnam labāk vilkt gaišas krāsas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas.
- Bērniem ērces bieži vien piesūcas padusēs, pie dzimumorgāniem, uz rokām, kājām. Ja dodas uz mežu, ieteicams bikses sabāzt zeķēs vai zābakos, ģērbt džemperi vai kreklu ar piegulošu apkakli, galvā uzlikt cepurīti vai uzsiet lakatu.
- Pēc pastaigas bērns vienmēr jāapskata – vispirms bērna drēbes, tad viss ķermenis, īpaši mati. Jo ātrāk ērci atrod un izvelk, jo labāk mazais pasargāts no Laimas slimības.
