Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Patiesībā šis jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls, jo dzemdes kakla vēzis joprojām ir otra biežākā onkoloģiskā slimība aiz krūts vēža sievietēm auglīgā vecumā, tas ir, no mēnešreižu sākšanās līdz menopauzei. Visvairāk sieviešu saslimst vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Daudz gadījumu ir arī no 30 līdz 40 gadu vecumam. Un diemžēl Latvija šajā ziņā ir viena no līderēm Eiropas Savienībā. Saku diemžēl arī tāpēc, ka dzemdes kakla vēzis ir viena no retajām pilnībā izpētītajām onkoloģiskajām slimībām, kurai pieejama efektīva profilakse.
Pietiek ar vienu skūpstu
Noteikti jau būsi dzirdējusi, ka cilvēka papilomas vīruss (CPV, vēl saka HPV – saīsinājums no angļu valodas human papiloma virus), kas izraisa dzemdes kakla vēzi, ir ļoti izplatīts un tam zināmi vairāk nekā 200 veidi. Tie izraisa ādas un gļotādas bojājumus, kārpas, citi – arī ļaundabīgas izmaiņas. Ar CPV inficējas, saskaroties ādai un gļotādai, bet visbiežāk dzimumakta laikā.
Vīruss ir tik izplatīts, ka, iespējams, ar to saskārusies ikviena, kura dzīvē kaut reizi mīlējusies.
Taču, izrādās, ka nevajag pat seksu! CPV var dabūt arī skūpstoties. Un tas apdraud ne tikai sievietes, bet arī vīriešus.
Atšķirībā no herpesvīrusa, kurš, iekļūstot organismā, tur apmetas uz dzīvi, mēdzot ik pa laikam aktivizēties un izraisīt aukstumpumpas, papilomas vīrusu organisms vairumā gadījumu iznīcina pats apmēram divu gadu laikā, un visbiežāk cilvēki pat nenojauš, ka bijuši inficējušies. Taču CPV piemīt arī potenciāls iedzīvoties šūnās un radīt tajās ļaundabīgas izmaiņas. Visbiežāk tās attīstās dzemdes kaklā, bet citreiz arī makstī, ārējos dzimumorgānos, anālajā apvidū, mutes un rīkles gļotādā.
No brīža, kad ļaunie vīrusi iemitinās dzemdes kakla šūnās, līdz pirmajām pirmsvēža šūnu izmaiņām paiet apmēram trīs gadi, taču līdz augsta riska izmaiņām – 10–15 gadi. Pieņemsim, ka sievietei pirmais sekss bijis 16 gadu vecumā, un tad jau 26 gados bieži vien atklāj dzemdes kakla augsta riska pirmsvēža izmaiņas. Taču tikpat labi var inficēties 50 gadu vecumā. Parasti ar dzemdes kakla vēzi saslimušās sievietes nav ilgstoši bijušas pie ginekologa un uz profilaktiskajām pārbaudēm. Tāpēc, lūdzu nedomā, ja iestājusies menopauze un mēnešreižu vairs nav, pie ginekologa vairs nevajag iet. Inficēšanās ar CPV iespējama arī mūža otrajā pusē.
Visefektīvākā pusaudžiem
Kāpēc pret CPV pirmkārt tiek aicinātas vakcinēties meitenes? Pierādīts, ka vakcīna vislabāk darbojas jauniešiem, it īpaši, ja to veic līdz vecumam, kamēr nav bijis pirmais sekss. Pētījumi liecina, ka pusaudži Eiropā un arī Latvijā sāk dzimumdzīvi 16 gadu vecumā, reizēm pat agrāk. Tāpēc valsts imunizācijas programmā ir iekļauta CPV vakcīna 12–18 gadu vecām pusaudzēm. Visefektīvāk būtu vakcinēties jau 12 gados, kad imūnsistēma ir visatsaucīgākā un meitenēm vēl nav bijušas dzimumattiecības.
Daudzās Eiropas valstīs valsts vakcīnas apmaksā arī zēniem. Ceru, ka tuvākajā laikā tas notiks arī mūsu valstī, jo ir svarīgi panākt iespējami mazāku CPV izplatību sabiedrībā.
Un vēlāk?
Pret cilvēka papilomas vīrusu var vakcinēties arī pēc 18 gadu vecuma. Turklāt ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Iepriekš CPV analīze nav jāveic. Ja vīruss jau iemājojis organismā, vakcīna saslimšanu neprovocēs.
Tagad pastāstīšu, kam būtu īpaši mērķtiecīgi vakcinēties.
1. Sievietēm līdz 25 gadu vecumam.
Tas ir periods, kad veidojas jaunas attiecības un vakcīna joprojām darbojas efektīvi, tāpēc dažviet pasaulē to pat apmaksā valsts. Pētījumi liecina, ka, vakcinējoties līdz šim vecumam, kaut arī dzimumdzīve jau bijusi, dzemdes kakla priekšvēža izmaiņas rodas daudz retāk.
2. Ja partnerattiecības nav stabilas un visdrīzāk nebūs ilgstošas. Tāpat, ja seksa partneru ir daudz.
Sekss ir veselīgas un laimīgas dzīves daļa līdz pat mūža galam.
Taču reizēm sievietes ārkārtīgi bieži maina seksa partnerus, un te nu risks inficēties ar CPV strauji pieaug.
Piemēram, kad Rīgas Stradiņa universitātē veicām pētījumu, uzdodot arī jautājumu par dzimumpartneru skaitu dzīves laikā, gados vecākām kundzēm uz šo jautājumu bija atbildēt vieglāk nekā jaunām sievietēm, kuras reizēm savus vīriešus nespēja pat saskaitīt.
3. Ja ir ārstēta dzemdes kakla priekšvēža slimība.
Priekšvēža izmaiņas sauc par displāziju jeb CIN un iedala trijās pakāpēs. CIN1 liecina par vieglas pakāpes, CIN2 – par vidējas, bet CIN3 – par augsta riska izmaiņām. CIN2 un CIN3 ārstē ar nelielas operācijas palīdzību. 80 procentos gadījumu tā notiek ar vietēju atsāpināšanu. Izgriežot dzemdes kakla daļiņu ar izmainītajām šūnām, tiek izņemta arī lielākā daļa cilvēka papilomas vīrusu. Tā kā ar lielu varbūtību CPV ir ticis likvidēts, šādās situācijās būtu mērķtiecīgi vakcinēties, lai neinficētos atkārtoti.
4. Sievietēm ar nomāktu imunitāti
Piemēram, tām, kas inficējušās ar HIV, kā arī pēc nieru transplantācijas, lietojot imūnsupresējošus medikamentus. Svarīga ir ne tikai vīrusa izplatība un tā tips, bet arī imūnsistēmas spēja ar to cīnīties.
No jūlija – efektīvāks skrīnings!
Skaidrs, ka visas sievietes nekad nevakcinēsies, turklāt aptuveni 10 procentos gadījumu vakcīna no CPV infekcijas pilnībā nepasargā. Tāpēc sievietes no 25 līdz 70 gadiem aicinu izmantot valsts apmaksātu iespēju ik pēc trim gadiem doties pie ginekologa, lai paņemtu citoloģisko uztriepi, kurā var atrast pirmsvēža izmaiņas šūnās.
Padalīšos priekā, ka no šā gada jūlija Latvijā ieviesīs daudz precīzāku un efektīvāku skrīninga metodi – šķidruma citoloģiju.
Arī šajā gadījumā tiks ņemta uztriepe no dzemdes kakla, taču pēc tam savākto materiālu ievietos speciālā transporta šķidrumā, kas nodrošinās tā uzglabāšanu līdz nogādāšanai laboratorijā. Līdz ar to diagnostika būs precīzāka un tiks atklātas pat nelielas šūnu izmaiņas. Un, ja tādas konstatēs, valsts apmaksās arī CPV analīzi.
Kāpēc vajag vēl to? Izmaiņas dzemdes kaklā var izraisīt arī zema riska vīrusi, par kuriem nevajag uztraukties. Taču, ja citoloģijā atklātas augsta riska izmaiņas, vai arī, ja tās ir zema riska, taču ir pozitīva CPV analīze, veic kolposkopiju – izmeklējumu, kurā dzemdes kaklu apskata mikroskopa palielinājumā.
Visjaudīgākā – deviņvalentā vakcīna
Latvijā vakcinācija pret CPV notiek kopš 2010. gada septembra. Pasaulē – jau vairāk nekā 15 gadus. Miljoniem cilvēku ir potēti, un ir skaidri redzams šīs vakcīnas milzīgais ieguvums – pusaudžu gados vakcinētajām meitenēm un arī citām sievietēm vēlāk dzīves laikā neattīstās dzemdes kakla vēzis.
No šīs vakcīnas nekādā ziņā nevajag baidīties. Tā satur sintētiski izveidotas vīrusam līdzīgas identiskas daļiņas, uz kurām organisms izstrādā antivielas. Tās sāk veidoties 30 dienu laikā jau pēc pirmās potes, taču pasargāta būsi pēc otrās injekcijas ceturtajā mēnesī. Imūnsistēmas atbildes nostiprināšanai nepieciešama arī trešā pote – pēc sešiem mēnešiem, skaitot no pirmās injekcijas.
Divvalentās vakcīnas pasargā pret CPV 16. un 18. tipu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Taču, kā liecina pieredze, tai piemīt krusteniska aizsardzība arī pret citiem šā vīrusa tipiem.
Visefektīvākā ir pati jaunākā deviņvalentā vakcīna, kas pasargā pret septiņiem augsta riska un diviem zema riska CPV tipiem, no kuriem pēdējie var izraisīt ļoti nepatīkamās smailās kondilomas dzimumorgānos. Pret dzemdes kakla vēzi tā palīdz 90 procentos gadījumu, tātad – ir pietiekami efektīva. Tomēr jāpiebilst, ka dažām sievietēm dzīves laikā var rasties vieglas pakāpes dzemdes kakla izmaiņas.
KUR un par cik?
- Par vakcinēšanās iespējām interesējies ģimenes ārstu praksēs vai vakcinācijas centros. Ne vienmēr vakcīna ir pieejama uzreiz, taču to var pasūtīt.
- Injekcija nav lēta – viena pote maksā vidēji 150 eiro. Pieaugušajiem nepieciešamas trīs devas.
- Meitenēm no 12 līdz 18 gadiem vakcināciju apmaksā valsts, un līdz 15 gadu vecumam pietiek ar divām potēm.
KAS liecina par dzemdes kakla vēzi?
- Agrīnas pirmsvēža izmaiņas neizraisa nekādas nepatīkamas sajūtas.
- Latvijā to visbiežāk atklāj 3. un 4. stadijā – sievietēm, kuras sen nav bijušas pie ginekologa. Tad par to var liecināt asiņaini ūdeņaini izdalījumi, asiņošana nelaikā un pēc seksa.
