Vai viegli būt vīrietim pēc 50?

Skaidro: Dr. Alvis Laukmanis

*Urologs ambulancē Uro, pieņem arī bērnus no 5 gadu vecuma.

*Rīgas 1. slimnīcā veic visa veida uroloģiskas atvērtas un mazīnvazīvas endoskopiskas operācijas, tai skaitā lāzerķirurģiju.

*Zināšanas papildinājis Dānijā, Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, ASV…

*Latvijā pirmais veicis distances litotripsiju jeb nierakmeņu skaldīšanu ar ultraskaņu (1992), endoskopisku laparoskopisku  prostatas izņemšanu (2009) un nierakmeņu skaldīšanu, izmantojot lāzera enerģiju (2010).

*Eiropas Urologu asociācijas biedrs.
 

– Vai vīriešu klimakss eksistē?

– Nē. Bija mēģinājumi šādu terminu ieviest – andropauze, vīrieša klimakss, kad iestājas testosterona deficīts… Taču īsais ziņojums ir šāds: veselam vīrietim testosterons – dzimumhormons, kurš puiku padara par vīrieti, – turas līmenī līdz dziļam vecumam. Ja nav kādu blakus slimību, blakus apstākļu, piemēram, uroloģiskas operācijas, vīrietim pēc 35 gadu vecuma testosterons samazinās lēnītiņām – par vienu, posotru procentu gadā –, un līdz mūža beigām viņš var nodzīvot bez šī hormona deficīta. Arī bērnus viņš spēj radīt ilgi. Protams, pazeminoties testosteronam, pazeminās spermatoģenēze, bet tas nenozīmē, ka viss pilnībā apstājas. Ejakulāta daudzums būs mazāks, varbūt arī spermatozoīdu skaits tajā, taču apaugļošanas spēja vīrietim teorētiski saglabājas līdz mūža beigām. Ja neparādās dažādas tehniskas problēmas.

– Tomēr pārsteidzoši: kad skolas salidojumā satiec savus vienaudžus, vieni puiši ir baigi frišie, bet otri – riktīgi savecējuši, sagumuši…

 – Lūk, kā uz delnas tas, ko teicu! Veseli, fiziski aktīvi vīrieši, kurus nav skārusi kāda fiziskās vai psihiskās veselības problēma, ir tie staltie, brašie un visnotaļ vīrišķīgie. Un kontrastam ir otra daļa vīriešu – dzīves nogurdinātie. Bet – tā tam nav jābūt!

– Un tad vīrietis nonāk pie ģeniāla secinājuma, ka pie visa vainīga sieva – lūk, neesot seksa! Lai gan pašam varbūt sākušās fizioloģiskas izmaiņas vai arī viņš kļuvis vienkārši neinteresants un viņa – atturīga?  

– Gan, gan. Ir drausmīgi daudz faktoru – biezs pīrāgs, kas nosaka interesi, vēlmi pēc seksa un varēšanu. Un tur ir abas puses iesaistītas. Diemžēl šajā vecumā abām pusēm ir kaut kādas dzīves un organisma izmaiņas, kuras visdrīzāk neveicina interesi un vēlmi. Bet vispār katrs gadījums jāizskata atsevišķi.

Uzmodulēsim situāciju… Piecdesmitgadnieku pāris, vienaudži, ideālā gadījumā abi veseli, sporto, vakaros iet staigāties, brauc ar riteņiem, slēpo, ir darbs, gan psiholoģiski, gan fiziski abi jūtas komfortabli. Problēmu ar seksu nav! Visticamāk. Ja ir – pieņemsim, ka vienai pusei tādas parādās, tad vajag paskatīties, kādas. Ja cilvēki ir ieinteresēti, viņi tās risina. Vīrietim visbiežāk būs asinsrites problēmas. Skaidrs, kāpēc – tomēr gadi, neraugoties uz aktīvo dzīvesveidu, iespējams, arī kādi nelāgi ieradumi: smēķēšana, alkoholu iedzert vakaros… Varbūt viņš lieto medikamentus paaugstināta asinsspiediena dēļ, ir kāda slimība vai slimībiņa… Kaut kāds iemesls vienmēr atradīsies.

Otrs piecdesmitgadnieku pāris – arī tādus var satikt, un diezin vai tā būs mazākā tautas daļa, kad kungs ir ar visai izteiktu lieko svaru. Apaļš vēders iet pa priekšu! Smēķētājs. Alu iedzer četras piecas reizes nedēļā. Visa fizkultūra viņam ir iekāpšana mašīnā. Loģiski, ka šādam džentlmenim būs problēmas. Tāpat, ja partnere ir līdzīga – ar lieko svaru, menopauze, kaut kādas psiholoģiskas problēmas, izdegšana vai pārslodze darbā. Viņai nav ne intereses, ne atbalsta seksa jomā. Nu kur šeit var būt veselīga dzimumdzīve?! Tās vienkārši nav. Vēl var pievilkt klāt veselu diagnožu sarakstu, kas iespējamas gan vienam, gan otram šajā vecumā: hipertensija, dislipidēmija, otrā tipa cukura diabēts, sirds slimības ārstēšanā lietotie medikamenti (piemēram, bēta blokatori), metabolais sindroms, depresija…

– Ginekologi sievietēm parasti saka tā: «OK, seksa nav, bet – ja tu tā dēļ nejūc prātā, nepārdzīvo, seksa trūkums organismam fiziski neko ļaunu nenodara.» Kā ir vīrietim?

– Standarta nav! Pēdējo desmit gadu laikā es saviem pacientiem, šīs vecuma grupas vīriešiem, ļoti mērķtiecīgi uzdodu jautājumu par dzimumdzīvi, jo bieži vien vīrieši paši nav gatavi par to stāstīt. Retais atnāk pie ārsta un pa tiešo saka: «Dakter, man ir problēmas ar erekciju.» Parasti viņi gaida, kad tu uzvedināsi uz tēmas. Nu, lūk, un atbildes, ko tad dzirdu, ir ļoti dažādas, ārkārtīgi plašs spektrs. No – ļoti pārdzīvo, ka vairs nav seksa, vai tā ir par maz, vai pārāk reti, vai arī partnere nav ieinteresēta, partnere slima vai partneres nav, un viņš palicis viens. Cilvēks ir ļoti pilns ar vēlmi, bet nav realizācijas, atbalsta. Un ir vīrieši vienaudži, kam šī dzīves jomu ir vienaldzīga.  Jautāju: «Jums ir dzimumdzīve?» – «Nē…» – «Kāpēc? Nav attiecību?» – «Ir, ir.» – «Sen jau kopā? Nesanāk?» – «Nē, sanāk.» – «Kas tad?» – «Ai, nezinu…»

Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti dažiem vīriešiem tas ir vienaldzīgi!

Man ir pacienti pēc ķirurģiskām operācijām, jo nodarbojos arī ar prostatas vēža ārstēšanu, un tad viena no blaknēm var būt potences zudums. Arī šie kungi ārkārtīgi atšķiras. Vienai daļai dzimumdzīve ir ļoti svarīga, un mēs esam vienojušies par nervu saudzējošu operāciju, parasti tā izdodas, nervi saglabājas, spēja mīlēties arī, un viss notiek. Tajā pašā laikā ir daļa vīriešu, kuriem šī joma nav svarīga. Kad jautāju: «Vai erektilo funkciju jūs gribētu labot? Vai mēs kaut ko darām tajā virzienā?» – «Nē, dakter, ir baigi forši. Tik problēmas no tā seksa radās, bet tagad man ir miers iestājies…» Savukārt cits pacients tādā pašā vecumā pēc ķirurģiskās ārstēšanas pats lieto trīskāršas medikamentu devas, jo viņam šķiet, ka mazliet pietrūkst līdz pilnai erekcijai. Saku: «Nevajag tā!» – «Zinu, dakter…» Bet viņš tik un tā turpina lietot zāles lielās devās, jo pašam šķiet, ka tā ir labāk, un viņam arī viss sanāk. Šim vīrietim dzimumdzīve ir būtiska. Tā ka – pacienti ir ļoti atšķirīgi.

– Cik liela loma te ir tieši testosteronam?

– Testosterons ir svarīgs, lai notiktu erekcija, taču tas nav vienīgais spēlētājs procesā, un reizēm šķiet, ka pat ne galvenais. Jo visai bieži ir vīrieši ar zemu testosterona līmeni, kam joprojām notiek aktīvs sekss, un arī medicīnas literatūrā aprakstīts, ka testosterona deficīts ne vienmēr izsauc erekcijas problēmas. Cita lieta, ka testosterona trūkums jau esošas erekcijas problēmas var pastiprināt. Proti, ja vīrietim būs problēmas ar erekciju, bez normāla testosterona daudzuma kļūs vēl sliktāk. Savukārt, ja mēs ārstēšanā izmantojam testosteronu saturošu medikamentu, tad erektilās disfunkcijas ārstēšanas efekts būs daudz labāks. Bet, iespējams, efekts būtu arī bez papildu testosterona uzņemšanas. Situācijas ir dažādas.

Testosterona preparāti nav primārais, ar ko sāk koriģēt vai uzlabot erektilo funkciju. Testosterona papildus uzņemšana var būt viens no pasākumiem, bet parasti ārstēšanu sāk ar citiem medikamentiem vai citiem padomiem.

– Kam tad domāta testosterona aizstājterapija?!

– Medicīnā ir pieņemta robeža, zem kuras testosteronam krītoties, rekomendē tā daudzumu papildināt. Veselības dēļ. Testosterons nav tikai erekcija un sekss! Šis hormons nosaka ļoti daudzas jomas. Nosaukšu dažas… Testosterons ir kardioprotektors – mazina sirds prasības pēc skābekļa, paplašina asinsvadus. Uztur kognitīvo jeb izziņas funkciju, prāta možumu, spēju uztvert jaunas lietas, labi ietekmē atmiņu. Atbild par kaulu mineralizāciju un blīvumu. Kaut kādā mērā nosaka asinsradi – stimulē eritropoēzi jeb sarkano asinsķermenīšu eritrocītu veidošanos kaulu smadzenēs, nosaka muskuļu masu un spēku, garastāvokli. Noteikti ir arī citas ietekmes jomas, par kurām mēs un medicīnas pētnieki vēl nezina.

Tātad, ja vīrietim pašam ir kādas sliktas, traucējošas sajūtas un arī laboratoriski apstiprinās, ka viņam vīrišķā hormona trūkst, tad pie rādītāja, kas ir zem 8 nmol/l, noteikti vajadzētu rekomendēt testosterona aizstājterapiju. Piemēram, kad pacientam ir metabolais sindroms, zems testosterona līmenis asinīs un garastāvokļa izmaiņas. Vīrietis ar zemu testosterona līmeni kļūst ārkārtīgi emocionāls, viņš var būt gan apātisks, gan sievišķīgi raudulīgs. Ja vīrietim, skatoties melodrāmu, tek asaras, vajag pārbaudīt testosterona līmeni.

 – Sacījāt, ka Latvijā testosterona terapiju izmanto reti. Kāpēc? Jo vīrieši nezina par šādu iespēju?

– Nav pieprasījuma, un nav arī piedāvājuma!

Tīri intuitīvi jūtu, ka ārstu saime, arī mani kolēģi urologi, nemaz nerunājot par ģimenes ārstiem, ārkārtīgi reti iedziļinās šajā jomā. Iespēju robežās urologi testosterona līmeni kontrolē, bet nav tradīcijas piedāvāt testosterona aizstājterapiju. Ārsti baidās, joprojām apziņā saglabājies desmitiem gadu sens bubulis, ka testosterons varot izraisīt prostatas vēzi. Taču uzreiz jāteic, ka, lietojot testosteronu aizvietojošas zāles, saikne ar prostatas vēzi nav atklāta. Tieši otrādi, vīriešiem ar zemu testosteronu prostatas vēzis var būt agresīvāks. Tas nozīmē, ka turēt testosteronu normālā līmenī ir veselīgi un vērtīgi. Cita lieta, ka kontrolei, protams, jābūt, un prostata ir jāizmeklē.

Turklāt šis aizspriedums nebūt nenozīmē, ka testosterona preparātus Latvijā nelieto. Lieto! Ir tāda mums daudziem neredzama vai nezināma pasaule, kur testosterona preparātus visai plaši izmanto, lai uzaudzētu iespaidīgus muskuļus – bodibilderi, kultūristi… Tas ir tirgus, ko es nepārzinu, taču testosterona uztura bagātinātāju saraksts, kas klejo pa internetu, ir milzīgs. Es zinu tikai legālus, medicīnā izmantojamos preparātus.

– Ko reāli nozīmē – testosterona aizstājterapija? Katru dienu pa tabletītei?

– Testosteronu tabletēs mūsdienās izmanto reti. Pamatā ir divi citi uzņemšanas veidi – ilgspēlējošas prolongētās injekcijas reizi divos vai trijos mēnešos vai ik pēc divām nedēļām. Vēl rekomendē testosteronu uzņemt caur ādu gela vai ziedes formā. Ir arī transdermālie pači jeb plāksteri, kas uz pleca ādas 8 stundas nodrošina attiecīgo mikroklimatu un vienmērīgu, kontrolētu testosterona dienas devas nonākšanu organismā. Šis ir nosacīti neērtāks lietošanas veids, taču viegli pārtraucams: ja šķiet, ka papildu testosteronu vairs nevajag, no rītdienas paču vienkārši vairs nelīmē.

Standarts varētu būtu šāds! Vispirms kādu laiku uzņem papildu testosteronu, pieņemsim, gela veidā caur ādu, un, ja rezultāts patīk, tad turpina testosteronu uzņemt injekciju veidā. Tikai Latvijā farmācijas tirgus ir tik mazs, ka nopirkt gelu, manuprāt, iespējams tikai Saules aptiekā, un varbūt vēl dažas aptiekas piedāvā to sagādāt. Gels ir jāpasūta – tas nav uzreiz no plaukta paņemams. Injekcijas – jā, tās ir populārākas, bet arī to rezerves aptiekās nav lielas. Tas tikai liecina, ka testosterona preparātus izmanto ļoti reti.

– Jo arī dārgs prieks?

– Līdz 200 eiro trīs mēnešu deva.

– Vai var būt arī kādas blaknes?

– Es jau teicu, ka, uzņemot papildu testosteronu, jākontrolē šī hormona līmenis asinīs un jāpaseko līdzi gan PSA analīzēm, gan pati prostata jāpaskata. Arī pilnas asinsainas analīze jāuztaisa, jo testosterons kādreiz ļoti stimulē eritropoēzi, un var rasties, kā tautā saka, biezas asinis, kas nozīmē trombožu riska pieaugumu. Testosteronu nevajadzētu lietot bez vajadzības.

Ja ir hormona deficīts, tad testosterons ir ļoti noderīgs un nepieciešams, bet nebūtu labi sasniegt līmeni, kas ir jau ārpus normas, jo tad parādās riski. Tāpēc ārsta līdzdalība un uzraudzība šajā procesā būtu vēlama. Svarīgi arī vienoties par termiņu, cik ilgi testosterona medikamentu lietot. Jāsaprot, ka, nepārtraukti uzņemot testosteronu papildus, cilvēks kļūst pilnībā atkarīgs no šī preparāta, jo dabīgā testosterona izstrāde tiek nomākta un reizēm neatgriezeniski – sēklinieki vairs nespēj ražot dabīgo testosteronu. Tādēļ bieži izmanto pārtrauktu terapiju uz noteiktu laiku, lai netiktu nomākta dabīgā testosterona producēšana.

Tātad vēlreiz uzsveru: testosterona preparātu lietošana ir process, ko vajadzētu kādam ārstam uzmanīgi vadīt. Bet – tas ir iespējams! Piemēram, ja vīrietis kaut kāda notikuma dēļ – ­ trauma, smags iekaisums, ķirurģija – zaudē sēkliniekus, viņš regulāri nāk pēc receptes, lieto testosterona medikamentu un dzīvo absolūti pilnvērtīgu dzīvi.

– Kādi ir rezultāti? Pašsajūtas atšķirība tiešām jaušama? Vai, lietojot medikamentus, vīrieša dzīves kvalitāte atgriežas iepriekšējā līmenī vai vienkārši nekļūs sliktāka?

– Gan, gan – ir dažādas pacientu emocijas un tas, ko viņi paši stāsta, viņu pieredze. Protams, ja panāk testosterona normalizāciju, ir jūtama dzīves kvalitātes atšķirība! Es reizēm mēģinu kungus turēt rāmī, lai viņi pārlieku neaizraujas – lai testosterona preparātu lietošanas laiki nav pārāk gari. Proti, lai viņiem saglabājas dabīgā testosterona izstrāde.

Ir arī medikamenti, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, uz galvas smadzenēm – tie stimulē hipofīzes funkciju, un tā savukārt dod stimulu sēkliniekiem ražot testosteronu. Mūsdienu farmakoloģija ir ļoti interesanta. Būtībā endokrinologiem dzimumhormonu jautājumos vajadzētu justies spēcīgākiem nekā urologiem – es tā domāju, bet viņi testosterona deficīta tēmu nav pārāk iecienījuši. Dažreiz pingpongs vien sanāk: urologs pacientu sūta pie endokrinologa, un endokrinologs pie urologa… Ja man tagad vajag kādam pacientam konsultāciju, es viņam iesaku dakteri Ingvaru Rasu, viņš ir ar mieru šos pacientus pieņemt. Tāpat erektilo disfunkciju var taču provocēt vairogdziedzera hormons – gan deficīts, gan pārprodukcija. Tā kā arī šo hormonu kungiem būtu ieteicams pakontrolēt. Endokrinoloģija ar uroloģiju pārklājas. Bieži vien urologs ir pirmais ārsts, kurš vīrietim atklāj cukura diabētu. Erektilā disfunkcija, balanīts jeb dzimumlocekļa galviņas iekaisums vai fimoze jeb dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums ir iemesli, kāpēc vīrietis vispirms atnāk pie urologa, un atklājas, ka šo problēmu iemesls ir ilgstoši augsts cukura līmenis asinīs.

Tomēr primārais, kas jāpārbauda, ir holesterīns un asinsspiediens – nekārtībā šajā jomā ir signāls, ka var būt problēmas ar erekciju. Un otrādi – erekcijas traucējumi ir pirmais simptoms sirds un asinsvadu saslimšanai, jo dzimumloceklī ir paši smalkākie asinsvadi visā ķermenī, tie cieš vispirms. Runa ir par aterosklerozi, kas savukārt var būt mazkustības, liekā svara un smēķēšanas rezultāts.

– Šo sakarību liela daļa vīriešu jau ielāgojuši, tāpēc ārstē savus asinsvadus – lieto pretholesterīna un asinsspiedienu mazinošas zāles.  

– Apsveicami.

– Nesen izlasīju skarbu anekdoti… «Dakter, mana sieva bieži seksa laikā aizmieg. Kāpēc tā? – Droši vien viņa jums vienkārši uzticas.» Jūs sacījāt, ka testosterona preparāti nav primārais, ar ko sāk koriģēt vai uzlabot erektilo funkciju, ka parasti ārstēšanu sāk ar citiem medikamentiem. Runa ir par potences uzlabotājiem?

– Tos izraksta arī ģimenes ārsti. Problēma drīzāk ir tā, ka kungs, kuram noderētu šis medikaments, nevar saņemties šo jautājumu risināt.

Latvijas tirgū tagad ir četri preparāti: sildenafils (Viagra,  Avixar, Ecriten, Revatio, Sildenafil Actavis, Sildenafil Ratiopharm, Sildenafil Sandoz, Vizarsin), vardenafils (Levitra), tadalafils (Cialis) un avanafils, kas Eiropā reģistrēts 2013. gadā ar komercnosaukumu Spedra.

– Pēc kādiem kritērijiem jūs tos pacientiem izrakstāt?

– Stingru kritēriju nav, mazliet atšķiras iedarbības laiks, kad efekts sākas un cik ilgi tas turas. Piemēram, vardenafilam un avanafilam it kā ir ātrāka iedarbība. Tadalafila pozitīvā iezīme ir 36 stundu iedarbība, bet jautājums – vai to vajag? Tad tā ir pacienta izvēle. Svarīga arī cena. Oriģinālpreparāts parasti ir dārgāks, bet tagad ir arī daudz ģenēriķu, ļoti kvalitatīvi.

Pacienta saruna ar ārstu ir vērtīga tāpēc, ka viņš uzzina par iespējamām blakus sajūtām un arī par bīstamību. Daļai vīriešu, kopš viagras pirmsākumiem, saglabājušies aizspriedumi un pat bailes, ka, iedzerot viagru (sildenafilu) un mīlējoties, var aiziet ar sirdi. Bet normālās devās šis preparāts nav bīstams, kā to sākumā pozicionēja. Viagra sirds slimniekiem kaut kādā mērā ir pat ieteicama. Mūsdienās sildenafilu lieto pulmunologi, piemēram, pulmonālās hipertensijas ārstēšanā. Vienīgi var parādīties cita veida bīstamība – kad kungiem dažkārt gribas veikt varoņdarbus, un tāpēc viņi pārsniedz zāļu devu vai lieto kopā ar citiem medikamentiem.

– Vai vīrietis ar kaut ko riskē arī tad, ja šos medikamentus lieto uz savu galvu?

– Protams. Bet atkal – atkarīgs no paša vīrieša, cik viņš saprātīgi medikamentu lieto, cik liela ir viņa interese un spējas, vēlme apgūt informāciju, jo, piemēram, ir valstis, kur potenci uzlabojošos medikamentus ar minimālu aktīvās vielas devu pārdod bez receptes. Tā ka tos nevarētu uzskatīt par ārkārtīgi bīstamiem  medikamentiem. Bet, protams, ar jebkuru zāļu pārdozēšanu var nodarīt sev pāri – tāpat kā ar visparastāko paracetamolu. Es neatbalstu medikamentu lietošanu bez sarunas ar ārstu, jo ir kaut kādi minimumi, ko vajadzētu notestēt, pirms tu sāc lietot potenci uzlabojošos medikamentus. Bet ir okei, ja tas notiks apgrieztā secībā – piecdesmitgadīgs džentlmenis pamēģinās viagru un tad atnāks pie kāda speciālista – vienalga, urologa, endokrinologa, ģimenes ārsta –, un veiks nepieciešamās analīzes. Bet ne tā: man ir problēma, eju uz aptieku un ņemu kastīti ar viagru! Jo aiz erektilās disfunkcijas var slēpties vēl kāds cits iemesls, nevis tikai asinsvadu problēma. Šo citu slimību saraksts ir diezgan garš. Manuprāt, pareizākais ceļš būtu vispirms saruna ar ārstu, un pēc tam tu vari izvēlēties scenāriju, kāds tev pašam šķiet ērtāks – pirkt tabletes internetā vai lūgt recepti ģimenes ārstam vai urologam. Cilvēki atšķiras, un es šaubos, vai mums ir tiesības teikt, kā būtu absolūti pareizi. Ir pacienti, kas palūdz recepti un tiešā tekstā paziņo, ka nekad nepērk zāles internetā, jo nezina, ko tur var nopirkt, – viņš labāk samaksā par nosacīti formālu vizīti, oficiāli saņem recepti, lai aptiekā iegādātos garantētas kvalitātes medikamentu. Tādu pacientu ir diezgan daudz. Savukārt citi pie ārsta nenāk – viņi pērk potences uzlabotājus internetā. Protams, pastāv risks iekrist lamatās, bet pieļauju, ka tā sabiedrības daļa jau ir izfiltrējusi, kur ir droši iepirkties, lai neuzrautos uz viltojumiem.

Taču ir nianses, ko pacients var uzzināt tikai sarunā ar ārstu. Par devām, par titrēšanu. Piemērotā deva ir jāpiemeklē, un tāpēc ir labi, ja pacients orientējas, kādā veidā to darīt un ar kādām devām sākt. Nianses katram pacientam atšķiras atkarībā no problēmas dziļuma – cik sena ir impotences problēma, cik izteikta. Varbūt, ka ir bijis viens erektilās disfunkcijas notikums un pēc tā vīrietis vairs nespēj mīlēties. Ir arī kungi, kas divus gadus vispār nav dzīvojuši dzimumdzīvi un nu ir saņēmušies un beidzot nolēmuši šo jomu atjaunot – varbūt cilvēks saticis jaunu partneri, un viņam sekss kļuvis interesants. Tas atkal ir pavisam cits gadījums. Pēc garākas pauzes dzimumdzīvi būs grūtāk atsākt. Tātad jāizstrādā plāns, kā to darīt. Bet iespējams tas ir.

– Cik gara tā pauze drīkst būt, lai potence nepazustu?

– Nekādu maksimālo un minimālo robežu īsti nav. Pauzes ilgst arī gadiem, un, ja sēklinieki nav atrofējušies, tad testosterona producēšana ir saglabāta. Vīrieša fizioloģija strādā neatkarīgi no tā, vai viņam ir partnere vai nav, – normāli tāpat notiek nakts erekcija, organisms cenšas uzturēt šo funkciju.

Erektilās disfunkcijas ārstēšana nav tikai medikamenti. Kādreiz, ja vajag, izmantojam arī smago artilēriju: ir visvisādi mehānismi – vakuumterapija, dzimumlocekļa protēzes –, ar kuriem iespējams koriģēt jebkuru erektilo disfunkciju. Ja tu skaties uz protēzi kā uz iespēju, nevis problēmu. Ir reizes, kad tas ir vienīgais variants, kā uzturēt vai atjaunot dzimumdzīvi.

Atsevišķi Klausulēs

Kā zināt, ka VAIRS NAV LABI?

Jūtami samazinoties testosteronam, vispirms vīrietis pamanīs dzimumdzīves funkciju izmaiņas…

*Nakts erekcijas ir retas vai vispār izzudušas.

*Samazinās ejakulāta daudzums.

*Zūd iekāre – vairs negribas.

*Samazinās sēklinieki un dzimumloceklis.

*Zūd dzimumlocekļa jutība dzimumakta laikā.

*Sarūk muskuļu apjoms un spēks.

*Retāk jāskujas, vīrišķais apmatojums aug lēnāk.

*Nogurums, trūkst enerģijas, pasliktinās darbaspējas.

*Zūd interese par dzīvi.

*Grūti uztvert jaunas lietas, parādās aizmāršība.

*Straujas garastāvokļa maiņas. Nervozitāte, viegla uzbudināmība vai – gluži otrādi – vienaldzība, pasivitāte.

*Parādās vairāk tauku, vēderiņš.

 

Atsevišķi!!!!

PROFILAKSE: kas palielina testosterona izdali?

1. Fiziska aktivitāte.

2. Garīga noslodze.

3. Aktīva dzimumdzīve.

3. Neļaušanās apresnēt.

 

Atsevišķi!!!!

Kas sekmē testosterona SAMAZINĀŠANOS?

*Iedzimtība.

*Mazkustīgs dzīvesveids.

*Pārslimotās slimības, piemēram, cūciņas.

*Hroniskās kaites: sirds un asinsvadu slimības, augsts asinsspiediens, cukura diabēts.

*Aptaukošanās, jo tauki izdala sievišķo hormonu.

*Pārmērīga alkohola lietošana.

*Smēķēšana.

*Medikamenti, ko lieto, kad labdabīgi palielinās prostata.

*Ārstējot prostatas vēzi, testosterona līmenis tiek samazināts mākslīgi.