Vai vērts rīkot lielo talku aknu attīrīšanai?

– Pavasarī visas runā: aknas jāattīra, aknas jāattīra, īstais brīdi, bet kāpēc attīrīt?! Foršāk būtu nepiesārņot, nesabendēt!

– Vienu divas dienas mēnesī vai nedēļā vairāk padzert ūdeni ir pat ļoti labi, un arī sarīkot atslodzes dienu, kad no uztura izslēdz kādus produktus, organismam nekaitēs. Taču maksāt bargu naudu par attīrīšanās kūrēm, kur tev veic visvisādas nepatīkamas eksekūcijas, tai skaitā klizmas un izraisa vemšanu, nav vajadzīgs. Tas nav fizioloģiski pamatoti. Jo gan mūsu zarnu trakts, gan aknas, gan viss organisms kopumā pats sevi lieliski attīra un atjauno. Galvenais ir aknas likt mierā, nedarīt tām pāri. Neko vairāk, tad viņas būs priecīgas.

Lai aknas būtu veselas, vairāk jāorientējas uz pārtiku un jāmēģina uzņemt nepieciešamās vielas ar dabīgu uzturu, nevis ar tiem līdzekļiem, kurus piedāvā skaistos iepakojumos ar milzīgiem solījumiem, ka viss būs labi.

Citi lasa

Elza Krūmiņa

Skandāls

Kādi jaunumi Rozenbaumas parādu skandālā? Aktieris Apse: Naudas nav, bet cilvēks atpūšas un malko vīnu

Marta Kalniņa

Bizness

Uzņēmēja un dziedātājas Tīnas Šipkēvicas mamma Kristīne Līpiņa pieņēmusi smagu lēmumu

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Par aknu bendēšanu… Protams, ir ģenētiskas, autoimūnas un onkoloģiskas slimības, kuras nu nekādi mēs paši nespējam ietekmēt – dzīvo, cik veselīgi gribi, kaite tāpat piemetas. Bet ir lietas, kuras mēs varam ietekmēt – vismaz izdarīt labāko, ko vien iespējams savas veselības labā izdarīt.

Pirmās ir vīrusslimības. Pret A un B hepatītu iespējams vakcinēties. A hepatīts nav dzīvībai bīstams, toties B hepatīts gan. Tagad pret šo vīrusu vakcinē visus jaundzimušos, un faktiski tiem, kam pašlaik ir 27 gadi un mazāk, vajadzētu būt jau pasargātiem no B hepatīta. Taču vecāka gadagājuma ļaužu vidū ir daudz nevakcinētu, un pie mums slimnīcā viņi nonāk ar akūtu B vīrushepatītu un arī hroniski slimi. Nē, viņi nekad nav lietojuši vēnā ievadāmās narkotikas, – B hepatīta vīrusu var dabūt arī seksuālā ceļā un dažādu ārstniecisku un kosmētisku manipulāciju laikā, tās ir – tetovēšana, pīrsings, manikīrs. Ir arī vājās vietas medicīnā – mēs glābjam, bet neesam pilnīgi perfekti visos posmos… Tas pats attiecas uz C hepatītu, kurš Latvijā ir ļoti izplatīts, un vakcīnas pret to nav. Bet – mēs varam izvēlēties: vai iesim pie manikīres uz mājām vai uz salonu, kur nodrošināta instrumentu sterilizācija.

Otrs biežākais aknu bojātājs ir dažādas toksiskās vielas. Alkohols. Protams, ne jau visus, bet daļu regulāra alkohola lietošana var novest pie ļoti nopietniem aknu bojājumiem, no kā arī mirst. Gan akūts alkohola hepatīts, gan aknu ciroze, gan aknu audzējs. Un, lai to visu dabūtu, nav jāvāļājas renstelē. Ja ir ģenētiskā predispozīcija jeb nosliece, ka alkohols bojās aknas, tad tas var notikt arī ar cilvēku, kurš strādā, rūpējas par ģimeni, katru vakaru nāk mājās, katru rītu dodas uz darbu un katru dienu mēdz mazliet iemalkot glāzi laba konjaka, lai var atslābt, lai var relaksēties un aizmigt. Inteliģentie dzērāji, kam darbā plauktiņā stāv balzamiņš, ko pielej pie kafijas. Ar to jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem.

Mēs varam izvēlēties: vai iesim pie manikīres uz mājām vai uz salonu, kur nodrošināta instrumentu sterilizācija.

– Vai ir kādas pazīmes, kas liecina, ka varētu būt šī ģenētiskā nosliece? Vectēvs dzērājs?

– Vispār būtu jāaiziet pie ģimenes ārsta un jāpārbauda aknas. Arī sākumposmā bojājumu pazīmes var saskatīt. Cilvēks pats to nejūt, bet ārsts viņu apskata, iztausta aknas, uztaisa analīzes, veic ultrasonogrāfiju, un tad jau var redzēt, ka ar aknām kaut kas nav kārtībā. Kādreiz pie manis uz konsultāciju atnāk pacienti un saka: «Es jau sonogrāfiju taisīju, man pateica, ka aknas aptaukojušās. Tā jau ir katram otrajam!» Bet – taukainas aknas nav norma, un alkohols ir viens no iemesliem, kāpēc aknas aptaukojas. Otrs biežākais iemesls – liekais svars, centrālā aptaukošanās.

– Taukainās aknas… Ko tas nozīmē?

– Aknu šūnās izgulsnējas tauku pilieni, un ar laiku tie var radīt iekaisumu, bet vēl pēc laika var veidoties saistaudi, un tas jau ir ceļš uz aknu cirozi. Pēkšņi konstatē, ka cilvēkam ir neatgriezeniskas pārmaiņas aknās – aknu audi aizstāti ar saistaudiem un vairs nefunkcionē, un nezina, no kā! Jo tad, kad jau ir ciroze, tauku aknās praktiski vairs nav, tajās saauguši saistaudi. Tātad grūti pat pateikt, kāds bijis iemesls cirozei.

– Cik ilgā laikā ciroze var attīstīties, ja aknas sākušas aptaukoties?

– Piecpadsmit, divdesmit gadu laikā. Bet, ja cilvēks aptaukojies jau divdesmit piecu gadu vecumā, tad diezin vai viņš četrdesmit piecos gados gribēs, lai viņam ir aknu ciroze. Visa dzīve vēl priekšā!

– Zinu vairākas dūšīgas sievietes, bet neviena nav sūdzējusies par taukainām aknām un aknu cirozi…

– Tā atkal ir ģenētika – kuram būs un kuram nebūs. Ne jau visiem, kas pārmērīgi dzer vai aptaukojušies, attīstās ciroze. Protams, ka ne. To nosaka gēni. Kamēr aknas ir tikai aptaukojušās, tās parasti savu darbu izpilda labi, aknas strādā. Nākamais toksiskais aknu bojātājs ir – medikamenti.

– Paracetamols, kā teica Austrumu slimnīcas toksikologs Roberts Stašinskis, kas zāļu upurus glābj teju katru dienu. Maksimālā paracetamola dienas deva pieaugušajam esot četri grami. Bet gadās, ka cilvēks neizlasa zāļu sastāvu un vienā vakarā izdzer vairākus paracetamolu saturošus līdzekļus – izmēģina vienu karsto dzērienu pret saaukstēšanos; ja tas uzreiz nepalīdz, tad paņem citu… Un sekas šādai pārdozēšanai visbiežāk esot gremošanas traucējumi, sāpes vēderā.

– Tā ir veca patiesība: paracetamols – vistoksiskākais aknu bojātājs no medikamentiem. It īpaši, ja fonā ir jau kāda aknu slimība, piemēram, B hepatīts vai tās pašas taukainās aknas, un tad saaukstēšanās dēļ iedzer paracetamolu – pat pieļaujamās devās, bet tik un tā, ja aknas nav veselas, var dabūt pietiekami nopietnu aknu bojājumu.

Reizēm aknu problēmas mēdz radīt hormonālās pretapaugļošanās tabletes. Ja sievietei ir aknu slimība, viņai ārsts šos preparātus nekad nenozīmēs.

– Tad jāizvēlas citas zāles temperatūras mazināšanai?

– Faktiski 99,99 procenti medikamentu, ko mēs iedzeram, tiek metabolizēti, koncentrēti, pārstrādāti, aknās pārveidoti par ūdenī šķīstošiem un tikai tad izvadīti ārā. Tāpēc potenciāli jebkurš medikaments var būt tām kaitīgs. Visbīstamākās situācijas ir tad, kad cilvēks domā: «Ai, nu padzeršu drapes, varbūt kļūs labāk…» Tas attiecas arī uz antibiotikām. Ģimenes ārsts nodomā: «Ai, izrakstīšu drošības pēc…» Bet antibiotikas nav jālieto drošības pēc, tās jālieto ārstēšanai un ļoti retos gadījumos profilaksei – dažkārt ķirurģijā, stomatoloģijā. Arī pētījumi rāda, ka biežāk aknu bojājumus izraisa antibiotikas un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – tas pats paracetamols, nimesulīds, ibuprofēns, kas ir bezrecepšu medikamenti. Arī populārais diklofenaks, ko tagad pārdod tikai ar receptēm. Reizēm aknu problēmas mēdz radīt hormonālās pretapaugļošanās tabletes. Ja sievietei ir aknu slimība, viņai ārsts šos preparātus nekad nenozīmēs. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Arī pacientus, kuri ilgstoši lieto statīnus – zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, ārsti periodiski nosūta uz aknu rādītāju pārbaudi. Jo, tiklīdz parādās, ka nav labi, šī medikamenta lietošanu var samazināt vai atcelt un cilvēkam sniegt palīdzību. Tāpat ir daudz citu zāļu, kuras lieto tuberkulozes, sēnīšu slimību, psihisko slimību ārstēšanai un kas mēdz radīt aknu bojājumus.

Aknas pašas sevi lieliski attīra, tāpēc netērē naudu speciālām attīrīšanās kūrēm, klizmām.

Bet tas jau nenozīmē, ka mēs tagad nekad nedzersim zāles! Ja ir slimība, medikamenti jālieto, tikai – pret jebkurām zālēm jāizturas nopietni, neatkarīgi no tā, vai runa ir par recepšu vai bezrecepšu medikamentiem. Un vēl – kad ārsts nozīmē jaunas zāles, cilvēkam noteikti savam dakterim būtu atklāti jāizstāsta par VISIEM preparātiem, ko viņš uz savu galvu lieto. Jo nākamais lielais aknu bojātājs ir – uztura bagātinātāji. Lielajos Eiropas un ASV medicīnas žurnālos par aknu problemātiku ir aprakstīta to toksiskā iedarbība. Es personīgi neredzu nekādu jēgu lietot uztura bagātinātājus, jo tie neārstē slimību. Reklāmās uztura bagātinātāji runā kā politikā – uzlabosim, veicināsim, stimulēsim. Taču mums nav jādzer kapsuliņas tāpēc, lai kaut ko uzlabotu vai veicinātu. Mēs dzeram tabletes tad, kad ir slimība un tās kaut ko ārstē.

– Diezin vai visus uztura bagātinātājus drīkst mest pār vienu kārti. Piemēram, kalciju un D vitamīnu.

– Nē, kalcijs ir arī medikaments, un vajag lietot to, ja nepieciešams. Arī D vitamīns – tas pat ir recepšu medikaments, ārsts var izrakstīt recepti. Bet kāpēc tā vietā lietot uztura bagātinātāju, ja nav zināms, cik daudz tas satur D vitamīna un kas vēl tam pievienots, uz šo jautājumu man nav atbildes. Es tikai zinu to, ka uztura bagātinātājos ir atrasti neuzrādīti piejaukumi – gan smagie metāli, gan pesticīdi un herbicīdi, mikroorganismi. Pievieno pat klasiskos medikamentus – antibiotikas un pretsāpju līdzekļus. Piemēram, pārbaudot vienu un to pašu Herbalife produktu Izraēlā un Šveicē, to sastāvs atšķīrās, uztura bagātinātājs Fortodol (Curcuma longa) saturēja klasisko medikamentu nimesulīdu, kas var būt aknām toksisks. Par pašu aktīvo vielu arī ir diskusijas. Piemēram, daudzi uztura bagātinātāji ir augu valsts produkti, un cilvēkam šķiet: «Nu kas tad tur?! Tas jau dabīgs…» Bet ir publikācijas, kurās rakstīts – pārbaudot uztura bagātinātājus, konstatēts, ka labā viela nav vajadzīgajā koncentrācijā, ka lapu vietā ir, piemēram, saknes vai ziedi.

Uztura bagātinātājiem kontrole nav tik spēcīga kā medikamentiem. Medikamentu reģistrācijas process paņem apmēram gadu – kamēr Zāļu valsts aģentūra izpēta visus klīnisko pētījumu rezultātus par medikamenta efektivitāti un drošumu. Savukārt augu valsts preparātus un uztura bagātinātājus reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, balstoties uz ražotāja vai izplatītāja iesniegto paziņojumu, kurā norādīts uztura bagātinātāja sastāvdaļu saraksts, uzturvielu daudzums diennakts devā, ieteicamā diennakts deva, pagatavojuma veids, fasējuma un iepakojuma vienības lielums. Jā, Pārtikas un veterinārais dienests var noņemt paraugu laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai pārbaudītu iesniegtās informācijas pareizību. Tomēr, kā atzīst paši PVD darbinieki, izmeklējumi ir dārgi un tam vajag papildu naudu. Tas nozīmē, ka visi preparāti pirmsreģistrācijas procesā netiek laboratoriski pārbaudīti, lai gan ik gadu Latvijas tirgū parādās vairāk nekā 500 jaunu uztura bagātinātāju. Tas, kas ir PVD kontroļu laikā laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts… Ka bieži vien ir mazāks vai būtiski lielāks faktiskais vitamīnu un minerālvielu daudzums, nekā ražotājs ir deklarējis uztura bagātinātāja marķējumā, aizliegtu, marķējumā nenorādītu vielu klātbūtne. Piemēram, sibutramīns ēstgribas mazināšanai, kas medikamentos aizliegts jau kopš 2010. gada nopietnu sirds un asinsvadu blakņu dēļ. Savukārt 2013. gadā mūsu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar Pasaules Veselības organizācijas starpniecību saņēma ziņojumu no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes par 52 akūta nevīrusu hepatīta gadījumiem, lielākā daļa pacientu bija lietojuši OxyELITE Pro – preparātu svara mazināšanai un muskuļu masas palielināšanai. Rezultātā trim pacientiem veikta aknu transplantācija, viens nāves gadījums.

Un vēl, kas svarīgi – jauniem cilvēkiem, kam tagad ir 30–40 gadi, vajag profilaktiski darīt visu, lai šīs hroniskās slimības neveidojas. Tad, kad ir jau sešdesmitgadīga vai septiņdesmitgadīga omīte, mums ir ļoti grūti viņai mazināt svaru un izārstēt hroniskās kaites.

Ar uztura bagātinātāju lietošanas sekām mēs sastopamies arī slimnīcā, kad pie mums nonāk pacienti ar toksiskiem aknu bojājumiem. Tā ir realitāte. Cilvēki dzer visvisādus brīnumus redzei, ādai, matiem, sievietes – notievēšanai, cukura līmeņa kontrolei, un burciņas – cita par citu skaistāka un krāsaināka. Mēs cilvēku izmeklējam – nav ne vīrusu, ne medikamenti pie vainas, ne arī kāda nopietna autoimūna slimība, un sakām: «Metiet tās burciņas miskastē!» Bet pacienti atbild: «Ko jūs, dakter?! Tādu naudu samaksāju!» Cilvēki uztura bagātinātājiem nepievērš uzmanību, nevaino, jo domā, ka tas ir dabīgs preparāts. Šajā sakarā man ļoti patīk profesora Danilāna teiciens, ka zaļā mušmire arī ir dabīgs produkts – audzis ekoloģiskos apstākļos, tīrā mežā, bet – tā ir kārtīga inde. Nu nedrīkst tā – vienkārši – visu pēc kārtas lietot.

– Bet tējas!

– Neesmu pret tējām, augu valsts produktu izmantošanai veselības uzlabošanā ir simtiem un pat tūkstošiem gadu sena vēsture. Bet – tad vajag iet pļavā lasīt kumelītes, pelašķus, kaķpēdiņas un rudzupuķes, apliet ar verdošu ūdeni un lietot. Tad mēs zinām, ka tā ir tēja, kurā nav vēl kaut kāda saistviela vai piemaisījumi. Jo bīstamība slēpjas tieši mūsdienu lietošanā, kad šie vērtīgie augu valsts produkti tiek fasēti tabletēs, kapsulās, izmantojot saistvielas, tiek likti kopā pat desmit dažādi augu valsts preparāti, kuriem mēs nezinām mijiedarbības rezultātus. Arī vitamīni tiek likti kopā daudzi un dažādi vienā kapsulā (ūdenī šķīstošie kopā ar taukos šķīstošajiem) plus minerālvielas. Ar šo visu kokteili aknām jātiek galā – jāspēj saistīt, koncentrēt, metabolizēt un izvadīt. Tas nav tas pats, kas aplieta zāļu tēja. Tas nav tas pats, kas konkrētu indikāciju gadījumā nozīmēts konkrēts vitamīns, kas ir medikaments (dažkārt pat recepšu) ar veiktiem klīniskajiem pētījumiem.

Prātīgi ar paracetamolu – tas ir vistoksiskākais aknu bojātājs no medikamentiem.

– Zivju eļļa, sirdij laba…

– Zivju eļļa arī aprakstīta kā viena no potenciāli bīstamākajām aknām… Ko darīt? Mums ir pārtikas eļļas, kas nav uztura bagātinātāji – vienkārši eļļa, kuru izmantojam salātiem. Ja trūkst omega 3, jāēd zivis. Un ir arī medikamenti, kuri satur vērtīgās aminoskābes un ko iesaka kardiologi, bet tie nopērkami ar recepti. Teikšu tā: lai aknas būtu veselas, vairāk jāorientējas uz pārtiku un jāmēģina uzņemt nepieciešamās vielas ar dabīgu uzturu, nevis ar tiem līdzekļiem, kurus piedāvā skaistos iepakojumos ar milzīgiem solījumiem, ka viss būs labi. Nu ko nozīmē – stiprinās imunitāti vai stimulēs imunitāti? Sauklis, kas neiztur kritiku. Ir daudz slimību, kas tieši veidojas no pārmērīgas imūnās darbības – autoimūnās slimības – tad ko lai stimulē?! Tas viss nav tik vienkārši.

– Kādreiz iekaisums aknās ir, bet nevar pateikt, no kā…

– Labs jautājums. Ja aknu bojājums nav ļoti nopietns, ar to vienkārši jāsadzīvo. Ja stāvoklis nopietns, labāk ir saprast iemeslu, taču medicīna nav visuvarena, ne vienmēr visu izdodas atklāt. Ir vīrusi, kurus mēs vēl nezinām, ir vīrusi, kurus mēs zinām, bet nenosakām ikdienā, jo tie ir reti izplatīti. Daļu neskaidro aknu bojājumu izraisa uztura bagātinātāji. Ir medikamenti un uztura bagātinātāji, kuri uz aknām iedarbojas tieši – tu sāc lietot, tie bojā aknas, tiklīdz pārtrauc lietot, aknas uzreiz atveseļojas. Bet ir arī tādi, kuri ierosina autoimūnās vai idiosinkrātiskās toksiskās reakcijas, kuru mehānisms tiek pa laists, un tas var ilgt arī pēc tam, kad preparātu sen vairs nelieto.

Kas attiecas uz taukiem aknās, tur nav cita varianta kā tikai fiziskas aktivitātes un mazināt svaru, jo zāļu, kas izvadītu taukus no aknām, nav. Pagaidām ienkārši NAV. 

– Par medikamentiem, kuri jādzer saujām. Viens speciālists izraksta pret asinsspiedienu un holesterīnu, otrs pret cukura līmeni, kāds vēl pret osteoporozi, un, ja vēl ir kāda ādas slimība vai saķer plaušu karsoni, tad pa virsu jālieto vēl antibiotikas!

– Mums slimnīcā ir pacienti, kas lieto ļoti daudz zāļu, jo viņiem ir gan slima sirds, gan plaušas, gan cukura diabēts, gan locītavas sāp. Līdz ar to salasās pamatīga medikamentu buķete. Bet ļoti svarīgi tiešām izvērtēt, kuras jālieto un kuras nav jālieto. Ja ir slimība, tā jāārstē, par to nav runas. Bet situācijās, kad katrs speciālists cilvēkam ieteicis savus medikamentus, ģimenes ārstam vajadzētu visus salikt kopā un izvērtēt, vai no kaut kā tomēr nevar atteikties vai apvienot vienā tabletē. Varbūt ar vienu šāvienu izdodas nošaut divus zaķus! Un vēl, kas svarīgi – jauniem cilvēkiem, kam tagad ir trīsdesmit, četrdesmit gadi, vajag profilaktiski darīt visu, lai šīs hroniskās slimības neveidojas. Tad, kad ir jau sešdesmitgadīga vai septiņdesmitgadīga omīte, mums ir ļoti grūti viņai mazināt svaru un izārstēt hroniskās kaites. Praktiski nereāli. Ja mēs viņai sacīsim: «Sāc kustēties…», viņa to nemaz nespēj izdarīt, jo uzreiz parādās citas vainas – ceļi sāp, elpas trūkst… Tāpēc viņa sēž mierā, un svars atkal aug.

Man ir pacienti – ap četrdesmit, varbūt mazliet jaunāki, kurus pēc skata nenosauksi par resniem, bet, kad apskati – viņš jau pats labi saprot, ka ir liekais svars. Un, kad pajautāju: «Vai jūs ar sportu nodarbojaties?», tipiskākā atbilde ir: «Agrāk biju kārtīgs sportists. Tagad?… Saprotiet pati, bizness, darbs, māja, ģimene – nav laika.» Cits pacients man saka: «Zināt, mēs abi ar sievu esam plati. Mēs pat nopirkām trenažieri. Bet uz tā tagad zeķes žūst.» Viņi jau paši saprot, kur problēma, bet ir šausmīgi grūti saņemties un atsākt kustēties. Lūk, lielākā problēma! Man liekas, ka cilvēkam tas, ka jāsporto un veselīgi jāēd, būtu jāiemāca jau skolas solā. Tagad skolā sports ir obligāts, bet augstskolā jau vairs nav. Tāpēc man liekas, ka sportošanu nekad nedrīkstētu pārtraukt – kā skolas laikā sāk, tā jāturpina. Sportam būtu jābūt visu laiku. Tam jābūt asinīs – tāpat kā ēst un gulēt. Jo, kad tu regulāri visu laiku kaut ko dari, tev jau organisms pats prasa kustības. Un, kas attiecas uz taukiem aknās, tur nav cita varianta kā tikai fiziskas aktivitātes un mazināt svaru, jo zāļu, kas izvadītu taukus no aknām, nav. Vienkārši pagaidām NAV. Jāmaina dzīvesveids.

– Kā nokļūt pie aknu speciālista un kuros brīžos būtu pamats to darīt?

– Ja paradās dzelte – tā, protams, ir viena no akūta aknu iekaisuma pazīmēm. Kādreiz, pirms parādās dzelte, cilvēks var pamanīt, ka ir tumšs urīns. Nevis vienkārši tumšāks, bet brūns kā nostāvējusies tēja vai alus. Ģimenes ārsts parasti pacientus uz konsultāciju sūta, kad izmeklējumos – analīzēs vai ultrasonogrāfijā – redz kādas izmaiņas aknās. Protams, ja jau zināms, ka cilvēkam ir taukaino aknu slimība, ja viņš ir ar pamatīgu lieko svaru vai lieto alkoholu, varbūt ir arī cukura diabēts un izmainīti aknu rādītāji, visticamāk, aknu speciālists šādā situācijā neko vairāk nepateiks. Rekomendācija – mazināt svaru un nedzert alkoholu. Bet, ja ģimenes ārstam nav skaidrs, kāpēc izmainīti aknu rādītāji, tad, jā, vajag speciālista konsultāciju. Infektoloģijas centrā ir liela ambulatorā nodaļa, kur pieņem daudz speciālistu.

Ja nav akūta situācija, pusotrs, divi mēneši jāpagaida rindā. Hroniska iekaisuma gadījumā pa šo laiku aknās nekas radikāli uz slikto pusi nemainās.

Dzer kafiju! Kafijas aizsargājošā iedarbība pierādīta vairākos pētījumos – ja lieto vismaz trīs tasītes kafijas dienā. Kafijā ir metilksantīns – viela, kas nomāc zvaigžņveida šūnu aktivitāti, līdz ar to kolagēna (saistaudu) sintēzi un izgulsnēšanos aknās.

– Aknu veselība radītājs ir ALAT?

– Primārais skrīnings. Parasti pie citām slimībām tas reti parādās. Ja ALAT ir paaugstināts, tas tomēr liecina, ka ar aknām nav lāga, un to bez ievērības atstāt nevajadzētu. Jānoskaidro, kāpēc aknas palielinātas. Tad vai nu ģimenes ārsts pats izmeklē, vai sūta pie speciālista. Jo mēs ambulatori konsultējam pacientus arī tikai tāpēc, ka ALAT ir paaugstināts. Ja tas paaugstinās vienreiz, tad droši vien ne – ALAT var uzlēkt augšā arī pēc kāda medikamenta vai alkohola lietošanas. Tad vajag pēc nedēļas vai divām uztaisīt atkārtotas analīzes un paskatīties – ja aknu radītāji atgriežas normā, viss kārtībā. Taču, ja arī otrreiz un trešoreiz ALAT ir paaugstināts, tad gan jāmeklē iemesls. Un, ja ALAT radītājs ir 1000 vienību, tad pa taisno jābrauc uz Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļu. Tur speciālists cilvēku konsultēs, pateiks, kas tālāk jādara, vai arī piedāvās ārstēties slimnīcā.

– Un cik daudz ALAT drīkst palielināties, lai cerētu: gan jau pāries…

– Ja ir 200 vai 500 vienību, tad var pierakstīties uz konsultāciju un gaidīt rindā. Bet arī – pa to laiku vajag vēlreiz noteikt ALAT, un, ja tas uzkāpj līdz tūkstotim, tad gan nekādas gaidīšanas, uzreiz pie mums!

– Vai ir reizes, kad jūs izmeklējat pacientu un pie sevis domājat: «Ai, kā viņam vajadzēja pie manis nonākt agrāk…» Kuras ir tās situācijas?

– No kopējā iedzīvotāju skaita es redzu tikai mazu daļu, bet vienalga, man šķiet, ka ultrasonogrāfiju vēdera dobuma orgāniem vajadzētu uztaisīt jebkuram cilvēkam. Kad viņš aiziet pie ģimenes ārsta uz profilaktisko pārbaudi un pat ja nav nekādu sūdzību par veselību. Jo īpaši, ja ultrasonogrāfija nav veikta desmit gadus vai vispār nekad dzīvē. Vēdera dobuma sonogrāfija ir tik informatīva, lēta, nekaitīga izmeklēšanas metode! Ar to taču var apskatīt aknas, aizkuņģa dziedzeri, nieres, liesu. Ja viss kārtībā, nu tad divus trīs gadus lai dzīvo mierīgi.

PAZĪMES, kas liecina par aknu iekaisumu

Akūts bojājums:

• vājums, nogurums,
• apetītes zudums, it kā slikta dūša;
• sāpes vai diskomforta sajūta labajā paribē;
• tumšs, tējas krāsas urīns;
• acu baltumi dzeltenā nokrāsā.

Hronisks bojājums:

• nogurums, nespēks, sliktāka apetīte;
• smaguma sajūta labajā paribē;
• dzeltena āda un gļotādas;
• palielinās vēdera apmērs;
• parādās aknu zvaigznītes.

Augi, kas biežāk bojā aknas

Amerikas Nacionālais veselības institūts apkopojis informāciju par vairāk nekā 1000 medikamentiem, augu valsts preparātiem un uztura bagātinātājiem, kas tiek saistīti ar toksisku aknu bojājumu veidošanos, un šo sarakstu visu laiku papildina. Skaties: https://livertox.nlm.nih.gov! Pašlaik saņemti ziņojumi apmēram par ! 50 ārstniecības augiem, kuri var būt kaitīgi aknām.

• Augi, kas saturmpirolizidīna alkaloīdus – slāpekli saturošas vielas, kas veidojas augos un darbojas pret kaitēkļiem. Šādus preparātus biežāk lieto artrīta, podagras un dažādu infekciju gadījumos.
• Blusu jeb palejumētra (Mentha pulegium). Auga preparātu piedāvā tēju vai eļļu veidā un iesaka gremošanas slimību, podagras, saaukstēšanās, pastiprinātas urinācijas, ādas slimību gadījumos. Toksiskums izpaužas jau 1–2 stundu laikā pēc 10 ml eļļas lietošanas – ar vēdera darbības traucējumiem un centrālās nervu sistēmas bojājuma izpausmēm.
• Embotiņš (Teucrium chamaedrys). Lieto paaugstināta asinsspiediena, podagras un aptaukošanās gadījumos. Aknu bojājums izpaužas kā akūts vai hronisks hepatīts vai akūta aknu mazspēja. Francijā šis preparāts ir aizliegts hepatotoksiskuma dēļ. Biežākās blaknes parādās, lietojot ražotāja ieteiktās devas 600–1600 mg/dienā. Klīniskās pazīmes parādās tikai aptuveni pēc 2–3 mēnešiem. Slimība sākas ar sliktu dūšu, sliktu apetīti, sāpēm vēderā, dzelti. Pieaug ALAT un ASAT aktivitāte.
• Lielā strutene (Chelidonium majus). Lieto kā attīrošu vielu, kas stimulē aizkuņģa dziedzera un žults sekrēciju – ja ir dzelte, hepatīts, sāpes vēderā, iekaisīga zarnu slimība, aizcietējumi, slikta apetīte, kuņģa vēzis, zarnu polipi. Strutene satur vairāk nekā 20 alkaloīdu, kas noved pie aknu bojājuma ALAT un ASAT pieauguma līdz pat 4000 V/L. Daudzās Eiropas valstīs lielo struteni aizliegts izmantot medicīniskajos preparātos.
• Kava kava (Piper methysticum). Lieto kā uztura bagātinātāju nemiera, miega traucējumu, menopauzes simptomu gadījumos. Ir ziņojumi par nopietnu aknu bojājumu un aknu mazspējas attīstību, kas attīstās dažu nedēļu līdz pat 2 gadu laikā pēc preparāta lietošanas.
• Zaļās tējas (Camellia sinensis L.) ekstrakts. Dzerot zaļo tēju, parasti aknu bojājums nerodas, taču šīs vielas lietošana uztura bagātinātāju sastāvā var izraisīt nopietnu aknu bojājumu. Zaļās tējas ekstrakts tiek reklamēts svara mazināšanai. Tā hepatotoksiskais mehānisms nav īsti skaidrs, iespējams, nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai. Biežāk aknu bojājumi attīstās sievietēm, parasti 3 mēnešus pēc uztura bagātinātāju lietošanas. Pacients atveseļojas, pārtraucot preparāta lietošanu.
• Hydroxycut. Pasaulē populārs svaru mazinošs līdzeklis, kas satur daudz dažādu augu valsts sastāvdaļu. Oriģinālajā sastāvā ir Camellia sinensis – zaļās tējas ekstrakts. Ņemot vērā slikto ietekmi uz aknām un aicinājumu cilvēkiem nelietot šo preparātu, ražotājs nomainīja sastāvu, un turpina izplatīt Hydroxycut.