4 jautājumi un atbildes par Alcheimera demenci
1. Kādas ir pirmās dīvainības, kuras tuviniekiem nevajadzētu palaist garām nepamanītas?
Pirmā zūd īslaicīgā atmiņa, piemēram, cilvēks klausās ziņas televīzijā vai radio, bet neuztver sacīto. Vai arī tūlīt aizmirst vai vispār neatceras nozīmīgu informāciju, piemēram, pēkšņi nevar atbildēt uz jautājumu par savu vecumu, nespēj atcerēties PIN kodu, savu telefona numuru, mājas adresi, regulāri aizmirst, ka ir sarunāta tikšanās.
Var rasties grūtības ne tikai ar uztveri, bet arī ar izteikšanos, jo īpaši, ja jārunā par abstraktiem jēdzieniem.
Var rasties problēmas orientēties: cilvēks brīžiem nezina, kur atrodas, kā nokļūt mājās, kas šodien par dienu. Arī spēja iemācīties ko jaunu ir vāja, grūti koncentrēties, pastiprinās izklaidība, aizmāršība būtiskos jautājumos. Ļoti bieža pazīme: attieksme pret personisko higiēnu kļūst arvien nekritiskāka.
2. Vai šajā slimības stadijā var palīdzēt zāles?
Jā, bet tikai tad, ja tās dzer ilgstoši. Nereti notiek tā: cilvēks sāk dzert zāles, bet pēc pāris mēnešiem, nejuzdams nekādu uzlabojumu, pārstāj tās lietot. Alcheimera slimībai domātie medikamenti palēnina slimības progresu, bet to bieži vien nevar sajust, tikai izmērīt testos. Zāles jādzer vismaz četrus mēnešus un tad atkārtoti jādodas uz vizīti.
3. Kas notiek, ja zāles nelieto?
Nelietojot zāles, jau pēc dažiem gadiem pienāks brīdis, kad cilvēks vairs nespēs turpināt ierasto dzīvi, pats sevi aprūpēt – būs kļuvis pilnībā aprūpējams un pieskatāms. Sekos izmaiņas personībā, uzvedības traucējumi un psihotiski stāvokļi.
4. Ko katrs cilvēks sevis labā var darīt profilaktiski?
Visu mūžu turpināt mācīties – jo augstāka ir cilvēka izglītība un intelektuālais attīstības līmenis kopumā, jo viņam mazāka iespēja saslimt ar Alcheimera demenci. Svarīgi, lai ikdienā būtu ne tikai intelektuālā, bet arī fiziskā slodze.
Ir zinātniski pierādīts, ka, vismaz 3–5 reizes nedēļā aktīvi sportojot un katru dienu pietiekami daudz kustoties, mazinās risks saslimt ne tikai ar Alcheimera slimību, bet arī ar daudzām citām kaitēm.
Un, protams, jāēd veselīgi, nedrīkst smēķēt un pārmēru lietot alkoholu – viss, kas ietekmē asinsrites sistēmu un asinsvadus, tiešā ceļā ietekmē arī smadzenes.
Riska faktori, kurus iespējams novērst
- Nekontrolētas hroniskas kaites: paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts. Regulāri jāmēra asinsspiediens, jāveic asinsanalīzes un, ja nepieciešams, akurāti jālieto zāles, jāievēro diēta.
- Neārstēta depresija.
- Nieru un aknu darbības traucējumi.
- Smēķēšana un alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana.
- Nekontrolēta miega zāļu un nomierinošo līdzekļu lietošana.
- Sirds aritmija un mazspēja.
- Pasīvs dzīvesveids (mentāli un fiziski).