Vai var būt temperatūra bez iemesla!

Pirmais, ko vēlos uzsvērt, – tas, ka paaugstināta temperatūra bez kādiem citiem simptomiem ir pāris dienu, vēl nenozīmē, ka temperatūrai nav iemesla. Tie vēl tikai parādīsies! Daudzām infekcijām pirmajās dienās mēdz nebūt citu izpausmju. Piemēram, arī plaušu karsonis jeb pneimonija var sākties ar temperatūru, bet pārējie simptomi parādās vēlāk. Vai enterovīrusi – iesnu, sāpju kaklā, klepus jeb tā saukto katarālo simptomu tad var nebūt, bet vīrusa infekcija izpaužas tikai ar paaugstinātu temperatūru.

Otrkārt… Svarīgs kritērijs temperatūras stāstā ir – kā tu jūties? Tas arī ir pirmais, ko vienmēr vaicāju saviem pacientiem: «Kāda ir pašsajūta?» Ķermeņa temperatūra būtībā ir mūsu homeostāzes rādītājs – proti, tā rāda, kā tavs organisms kopumā funkcionē, vai tajā ir līdzsvars. Normāla ķermeņa temperatūra, kas liecina par līdzsvaru, medicīniski skaitās no 36,5 līdz 37,5 grādiem.

Savukārt tas, kāda ikdienā temperatūra ir tieši tev, atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem – vecuma, dzimuma, ārējās vides, diennakts laika, aktivitātēm… Tāpēc gribu uzsvērt – ja tava temperatūra ir robežās, ko nosaucu, tas ir normāli. Ar vienu noteikumu – tu jūties labi, tev ir enerģija, darbaprieks, nav diskomforta un nekas nesāp!

Citi lasa

Kristīne Sēnele

Māja

Kā pareizi kurināt krāsni? 4 lietas, kas jāzina

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Augstāk ir labāk

Savukārt, ja temperatūra, ko rāda termometrs, ietilpst šajās robežās, bet tu jūties slikti – noteikti jāiet pie ģimenes ārsta un jācenšas saprast, kas tavai ne visai labajai pašsajūtai un temperatūras rādītājam varētu būt par iemeslu.

Mana ārstes pieredze rāda, ka pārsvarā, izmērot temperatūru un ieraugot 37,2 grādus, pacienti nodomā, ka tas jau nav nekas, «neesmu jau tik slims», un pie daktera nolemj aiziet vien tad, ja temperatūra tāda turas, piemēram, nedēļu un arī pašsajūta ilgāku laiku nav visai laba. Par šīm situācijām pastāstīšu nedaudz vēlāk…

Bet ir vēl otra kategorija – temperatūra nenīkuļo uz 37,2 grādu atzīmes, bet uzreiz – bams! – ir, teiksim, 38,5 grādi.

Šīs situācijas ir drusku vienkāršākas un – lai cik nejauki tas izklausītos – arī labākas.

Kāpēc? Jo skaidrs, ka tādai temperatūrai tu uzreiz pievērsīsi uzmanību, gribēsi zināt, kas tai par iemeslu, un, iespējams, jau pirmajā dienā zvanīsi savam ģimenes ārstam vai pat ātrajai palīdzībai, ja temperatūra uzkāpusi, piemēram, līdz 39 grādiem un drudzis nemitējas. Tieši tāpēc mums, mediķiem, šīs situācijas patīk nedaudz labāk.

Psihei ir nozīme

Atgriežoties pie normālās temperatūras robežām un sliktas pašsajūtas… Šīs situācijas ir mazliet piņķerīgākas, jo pirmais, kas jāizsver – vai esošā temperatūra ir norma konkrētajam cilvēkam vai tomēr ne. Tāpēc ir ļoti labi vispirms vērsties pie ārsta, kurš tevi zina, – un parasti tas ir ģimenes ārsts, kurš zina tavu slimību vēsturi, tavus labos jeb normas rādītājus, kāda ir tava temperatūra ikdienā, kad jūties labi. Jo pie subfebrilas temperatūras jeb temperatūras līdz 38 grādiem, kas vēl nav drudzis, ļoti svarīgs ir cilvēka dzīves ritms – ar ko viņš nodarbojas, kādas ir viņa aktivitātes…

Teikšu, kā ir, arī tev pašai būtu jāzina, kāda ikdienā, kad jūties labi, ir tava temperatūra, gluži tāpat kā tu zini, cik sver un kāda ir tava acu krāsa. Piemēram, tu skaidri zini, ka vakaros tev visu dzīvi bijis 37,2. Un tu tāpēc nejūties sliktāk! Taču pārsvarā, cik redzu, pacienti savu temperatūru nezina, jo tās mērīšana vienmēr ir saistīta ar sliktu pašsajūtu.

Turklāt jāteic, ka nereti cilvēks slikti jūtas tieši tāpēc, ka redz temperatūras ciparu.

Atgriežoties pie homeostāzes, ko minēju… Tas ir organisma funkciju līdzsvars, kas nav atkarīgs tikai no objektīviem fizikāliem faktoriem, piemēram, cik laukā grādu, cik pulkstenis un ko tu vakar ēdi, bet arī no mūsu emocionālā noskaņojuma. Un tas ir faktors, ko pacienti, un dažkārt arī mani kolēģi, ārsti, nevēlas ņemt vērā. Ja līdzsvars organismā zūd, temperatūra var svārstīties. Tāpēc es atkārtoju – paaugstināta temperatūra ir kompleksa lieta, kam ir saistība gan ar fizisko ķermeni, gan emocionālo un psihisko stāvokli. Paaugstināta temperatūra NAV plakanā pēda, kurai var uz vienas rokas pirkstiem noskaitīt iemeslus un risinājumus!

Vai pārdzīvojumu dēļ var uzskriet temperatūra? Jā, var, bet to nedrīkst uztvert viennozīmīgi, un tā nenotiek pārāk bieži.

Mēs taču visi katru dienu par kaut ko uztraucamies, bet ne jau tāpēc visiem paaugstinās temperatūra no stresa. To ietekmē ģenētiskie faktori, tāpēc dažiem cilvēkiem emocionālais nelīdzsvars tiešām atspoguļojas temperatūrā.

Simptoms 200 slimībām

Medicīnas vadlīnijās ar neskaidru temperatūru, ko gudrā valodā dēvē par neskaidras etioloģijas jeb izcelsmes drudzi, saprot situāciju, kad trīs nedēļu laikā temperatūra trīs reizes bijusi augstāka par 38,3 grādiem un trīs pieņemšanu laikā pie ārsta tā nav atšifrēta. Tādā reizē ārsts diagnozes ailītē var ierakstīt neskaidras etioloģijas drudzis un nosūtīt pacientu izmeklēt slimnīcā.

Saprotu, ka tu vēlies zināt, kas tieši varētu būt par iemeslu neskaidrai temperatūrai… Bet to diemžēl, vispārinot un runājot varbūtībās, ir praktiski neiespējami pateikt, jo iemesls tādās situācijās var būt kāda no aptuveni 200 slimībām. Taču viena likumsakarība ārstu vadlīnijās gan ir skaidra, un tā daudz palīdz pavediena šķetināšanā: jo ilgāk ir paaugstināta temperatūra, jo mazāka iespējamība, ka iemesls ir infekcijas slimība.

Ar neskaidru temperatūru var noritēt absolūti visu orgānu slimības, tāpēc iemeslu meklēšana ir darbietilpīga un laikietilpīga.

Pat ārzemju literatūrā ārstiem sacīts, ka atrast, kādēļ ir neskaidra temperatūra, nozīmē: That is challenge for doctor. Tas ir izaicinājums ārstam.

Pierādīts, ka 5–15 procentiem pacientu neskaidra temperatūra var pāriet spontāni, pati no sevis. Var būt, ka cilvēks ir izslimojis slimību, par kuru pats nezina, bet galvenais – lai viņš jūtas labi un ir darbspējīgs. Ja tā ir, nekas speciāli nav jāmeklē! Taču visnopietnākā situācija var būt tad, ja, piemēram, nedēļu ir dzerti prettemperatūras līdzekļi un temperatūra mitējusies, bet pēc neilga laika tā atkal atgriežas. Tad gan temperatūru vairs nedrīkst izskaidrot ar nevainīgu vīrusu, bet jāiet pie ārsta! Un man prieks, ka pacienti parasti tādā situācijā tā arī dara.

Ko izmeklēt?

Zinu, ka tagad ir tendence, ka pie ārsta nāk jau ar gatavām analīzēm, bet mana pieredze rāda, ka laboratoriskajiem izmeklējumiem ne vienmēr ir būtiskākā loma.

Svarīgi, lai ārsts (un to lieku aiz auss arī saviem kolēģiem!) redzētu cilvēku kopumā – izmeklētu manuāli, ar rokām, kārtīgi apskatītu un uzklausītu…

Un tikai tad varam sākt runāt par rādītājiem analīzēs! Pretējā gadījumā, darot šo visu no otra gala, bieži gadās, ka pacienti ir visai ielīksmoti: «Dakter, analīzēs visi rādītāji ir super, nekas nav pasvītrots. Bet kas tad man kaiš?!» Protams, ka analīzes var būt labas, jo, visticamāk, tajās nav ietverti kādi nozīmīgi rādītāji. Un diemžēl parastā asinsaina pat pie ļoti nopietnām vainām var būt ideāla. Tāpēc vajadzīgs ārsta prāts un pieredze, lai atrastu kopsakarības. Daudz svarīgāk šajā situācijā ir izprast, kā cilvēks jūtas, kādas ir izmaiņas ķermenī.

Pat ja ārsts tevi pārāk detalizēti neizprašņā, lūdzu, pati sīkākajās detaļās izstāsti, kā jūties un kas tevi uztrauc, jo no šīs informācijas var būt atkarīga ārsta tālākā taktika. Manā pieredzē, kad vēl strādāju Infektoloģijas centrā, bija situācija, ka nodaļā tika ievests pacients ar diagnozi neskaidras etioloģijas drudzis, bet pie mums šī diagnoze tika atcelta jau pie pirmās pacienta apskates.

Drudža iemesls kļuva skaidrs, tikai tas bija jāpierāda medicīniskos izmeklējumos! Kāpēc tā bija? Jo ar cilvēku nebija pietiekami detalizēti parunāts, nebija uzdoti mērķtiecīgi jautājumi un viņš nebija apskatīts. Manā laikā (un ticu, ka tā ir joprojām), kad drudžu nodaļā iestājās jauns pacients, kā likums bija viņu izģērbt un apskatīt – ādu, ķermeni no matu galiņiem līdz pat kāju pirkstiem… Atvaino par trivializēšanu, bet tas, ja paceļ blūzi, lai ārsts var paklausīties plaušas, vēl nenozīmē, ka kājai diabēta dēļ nav nopuvis pirksts.

Kas, starp citu, nesāp, bet vienkārši kļūst melns, un sākas asins saindēšanās. Arī rozi, pacientu kārtīgi neapskatot, reizēm palaiž garām. Tāpēc, manuprāt, uz savu galvu veiktas analīzes rada tikai liekus tēriņus maciņam un liekus uztraukumus, ka neko taču nevar atklāt.

Kad uztraukties un kad ne? To nav iespējams viennozīmīgi pateikt, jo jāuztraucas vienmēr, kad tu nelāgi jūties.

Arī pie manis pirms kāda laika bija pacients ar neskaidru temperatūru 37,2 grādi, kādas viņam ikdienā nav, un rezultātā šim cilvēkam tika atklāts prostatas vēzis.

Kur vislabāk palīdzēs?

Kā jau teicu, sākumā būtu jādodas pie ārsta, kas tevi un tavas kaites labi zina. Ja jūti, ka paaugstinātās temperatūras iemesli netop īsti skaidri, vari palūgt savam ģimenes ārstam, lai nosūta tevi uz Latvijas Infektoloģijas centra Ambulatoro nodaļu pie infektologa. Visi tur strādājošie infektologi ir kvalificēti meklēt arī neskaidras temperatūras iemeslus. Tāpat Infektoloģijas centrā ir laboratorija, kurā visprecīzāk iespējams noteikt ne tikai tā saucamās endēmiskās infekcijas, kas pašlaik pie mums cirkulē gaisā, bet arī tropiskās, kas var būt atvestas no citām zemēm.

Vienīgā Latvijā specializētā nodaļa, kur neskaidras temperatūras iemeslus meklē un ārstē stacionāri, ir Latvijas Infektoloģijas centrā, tagad šī nodaļa saucas Drudža diferenciāldiagnostikas nodaļa. Arī uz turieni pacientus gan sūta ģimenes ārsti, gan arī mēdz aizvest ar neatliekamo medicīnisko palīdzību no sērijas – pēkšņi ļoti augsta temperatūra, bet nekas cits nekaiš. Bet tā nebūt nav vienīgā medicīnas iestāde, kur var palīdzēt neskaidras temperatūras gadījumā – šo rēbusu prot risināt arī citās lielajās Latvijas slimnīcās.

13 svarīgi jautājumi,  kas var palīdzēt atrast iemeslu paaugstinātai temperatūrau

1. Vai tev kaut kas sāp? Nenoklusē, ja sāp jau sen, domājot, ka tad tam nav īpašas nozīmes. Bieži vien muguras sāpēm kontekstā ar paaugstinātu temperatūru var būt ļoti liela nozīme.
2. Vai uz ķermeņa ir asinsizplūdumiem līdzīgi izsitumi? Tas var liecināt par meningokoka infekciju.
3. Vai nav parādījušies čurāšanas vai vēdera izejas traucējumi?
4. Ja esi vīrietis – vai nav parādījušās sūdzības par erekcijas traucējumiem?
5. Kāds ir tavs mēnešreižu cikls – cik garš, cik ilga ir asiņošana, kāda tā ir… Sievietes ļoti bieži domā, ka tādas lietas jāstāsta tikai ginekologam. Bet nē – arī citiem speciālistiem un ģimenes ārstam šī informācija var būt nozīmīga.
6. Vai tev kādreiz dzīvē veiktas plastiskās vai jebkādas citas operācijas?
7. Vai tev ir kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohola lietošana, varbūt pamēģināts, kas smagāks…
8. Kad pēdējoreiz biji ceļojumā, kur tas bija, kādi bija sadzīves apstākļi, vai bija kādas neparedzētas situācijas, kādu ūdeni lietoji uzturā… Mūsdienās uz Āfriku aizbraukt ir tikpat vienkārši kā uz Mežaparku, tāpēc pacienti bieži par tādu nieku pat neiedomājas izstāstīt, bet nereti šie fakti ir izšķiroši, lai uz nevainīgu vīrusu nenorakstītu malāriju vai kādu citu tropu zemēm raksturīgu kaiti.
9. Vai esi vakcinējusies pret ērču encefalītu, un vai pote vēl ir derīga? Vai pēdējā laikā nav bijusi piesūkusies ērce?
10. Vai, pirms parādījās nelāga pašsajūta un temperatūra, neesi guvusi traumas, ievainojumus, nav bijusi asiņošana?
11. Kādus medikamentus vai uztura bagātinātājus tu ikdienā lieto?
12. Vai pēdējā laikā tev ir bijis sekss bez prezervatīva, un vai tas noticis ar svešu partneri? Viens no pirmajiem HIV infekcijas simptomiem ir neskaidras etioloģijas drudzis.
13. Vai tev nav iekodis kāds dzīvnieks – mājās, mežā, jebkur citur?…

Biežākie iemesli neskaidrai temperatūrai

• Aptuveni 40 procentos gadījumu – infekcijas slimības, arī tropiskās.
• Ļaundabīgie audzēji un asins slimības.
• Saistaudu sistēmas slimības, piemēram, temporālais artrīts jeb lielo asinsvadu vaskulīts, sarkanā vilkēde u. c.
• Dažādu orgānu saslimšanas – aknu, nieru, plaušu u. c.
• Vairogdziedzera slimības.

Noteikti sauc ātros!

Ja komplektā ar augstu temperatūru ir:

• izsitumi uz ķermeņa;
• apziņas traucējumi, ko parasti var pamanīt tuvinieki;
• stipras sāpes jebkurā ķermeņa vietā;
• neapturama vemšana un/vai caureja;
• samaņas traucējumi.