Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēsture
«Smieklu joga radās 1995. gadā Indijā, kad ārsts Madans Kataria no Mumbajas kādam veselības žurnālam uzrakstīja rakstu Smiešanās – labākā medicīna,» skaidro Artūrs Laimīgais. Dakteris Kataria apkopoja pieejamo informāciju un atklāja – mūsu ķermenis nevar atpazīt tēlotu smiešanos no patiesiem smiekliem.
Abu veidu smiešanās ķermenī izraisa to pašu prieka ķīmiju, tāpēc nekādi speciāli joki, lai smietos, nav vajadzīgi.
Turklāt mākslīgie smiekli ātri vien pārtop īstos, jo smiekli ir viena lipīga padarīšana!
Ārsts izstrādāja vingrinājumu kompleksu, bet viņa sieva – jogas pasniedzēja – pievienoja tiem prānājāmas vingrinājumus un dziļās elpošanas elementus no jogas. Tā radās smieklu joga – dažādi jogas dziļās elpošanas vingrinājumi, apvienoti ar stiepšanos, smiešanās vingrinājumiem un rotaļīgumu.
Kā tā darbojas?
Artūrs skaidro: «Te netiek stāstīts joks – tātad nav domāšanas procesa. Proti, mēs smejamies, apejot kognitīvo domāšanu, kas parasti bremzē dabīgus smieklus.
Nodarbību sākam ar iesildīšanos, kas iekļauj staipīšanos, uzdziedāšanu, plaukšķināšanu un citas darbības.
Tas palīdz atbrīvoties, attīstīt rotaļīgumu. Elpošanas vingrinājumi sagatavo plaušas pirms lielās smiešanās. Tad seko smiešanās vingrinājumi, kas grupas izpildījumā visus vieno kopīgā jautrībā, beigās ir smieklu meditācijas fāze, kad cilvēki smejas tā, ka smiekli pārņem visu mūsu būtību! Un relaksējošā daļa, kad lēnām atiet atpakaļ.»
Izpētīts, ka 20 minūtes ilga smiešanās ir pietiekama, lai gūtu reālu fizisku labumu ķermenim.
Savukārt šajā laikā gūtā prieka sajūta var saglabāties vairākas dienas un pat veselu mēnesi.
«Izpildot skaņas, līdzīgas dabīgiem smiekliem, mēs sūtām signālu smadzenēm – liekam tām smieties. Parasti pasakām joku, tas aiziet līdz smadzenēm, un mēs noreaģējam ar ha-ha-ha. Te ir otrādi – mēs smejamies ha-ha-ha un liekam savām smadzenēm smieties līdzi.
Un sāk notikt tie paši fizioloģiskie procesi, sāk izdalīties tie paši hormoni, kas smejoties par joku.
Jā, sākumā pieliekam piepūli, bet tajā brīdī notiek iekšējo orgānu masāža, un tādā veidā mēs iedarbinām to smieklu mašīnu. Šīm kustībām jābūt spēcīgām un enerģiskām, ne tā vārgi un klusiņām, bet – enerģiski! Vārdi un skaņas izmaina to, kā jūtamies, mūsu fizioloģisko stāvokli, un vienā brīdī smiekli sāk plūst kā no vulkāna,» stāsta Artūrs un uzsver, ka nelieto salīdzinājumus – mākslīgie un dabīgie smiekli. Viņš salīdzina smiešanās praksi ar skriešanu: «Mēs taču mūsdienās neskrienam tāpēc, ka mums lauva dzenas pakaļ. Mēs skrienam, jo tas ir ieguvums veselībai, tas sadedzina taukus un uzlabo veselību. Tāpat ar smiešanos – tā ir kā iekšējā skriešana, kad masējam iekšējos orgānus un kustinām ap 400 dažādu muskuļu – sejā, vēderā, mugurā, rokās, kājās – visur.»
Ieguvums veselībai
Kopš Artūrs praktizē smieklu jogu, notikušas spēcīgas izmaiņas viņa imūnsistēmas darbībā, kas licis brīnīties draugiem un ģimenes locekļiem. «Lielākā daļa slimību mūsdienās rodas no stresa un negatīvām domām. Depresijas slimnieki dzer zāles, no kurām viņiem rodas atkarība.
Bet smiekli ir vislabākās zāles – tie pieder ikvienam, un tiem ir ilgstošs dziedniecisks efekts!
Man ir draugs, kuram konstatēja nopietnu aknu cirozi – no aknām nekas prātīgs vairs nebija palicis. Pārāk mīlēja iedzert. Mēs nejauši satikāmies uz ielas, un es viņam saku: «Atnāc uz smieklu jogas divu dienu pasākumu!» Pirmajā dienā viņam negāja viegli, bet otrajā viņš kārtīgi izsmējās un pēc tam pilnībā mainījās. Atmeta dzeršanu, atkal radās interese par dzīvi, uzlabojās veselība, depresija bija prom. Cilvēki vispirms mirst garīgi, ķermenis seko pēc tam. Tāpēc ir jāatgūst cerība!»
Kā smieklu joga var palīdzēt?
- Nostiprinās imūnsistēma. Nodarbības laikā cilvēks uzņem apmēram piecas reizes vairāk skābekļa. Ikdienā mēs izmantojam tikai daļu savu plaušu tilpuma, tie, kas salīkuši sēž pie datora, – vēl mazāk.
Smejoties mēs izpūšam sastāvējušos gaisu un vietā ļaujam ieplūst skābeklim.
Uzlabojas asins cirkulācija un asins apgāde visām šūnām, uzlabojas vielmaiņa, pazūd aizcietējumu problēmas.
- Mazina stresu, paniku un nomāktību. Nomākti, izdeguši cilvēki ir raudulīgi, sakumpuši, elpo sekli. Smejoties uzlabojas elpošanas kvalitāte, izdalās laimes hormons endorfīns, bet samazinās stresa hormona kortizola līmenis – tas ir pierādīts pētījumos.
Smiešanās ir spēcīgs šeit un tagad moments, jo fizioloģiski nav iespējams vienlaikus būt stresā un smieties.
Smejoties ķermeņa muskulatūra atslābst, jo nevari smieties pagātnē vai nākotnē. Līdz ar to smiekli palīdz ar stresu saistītu slimību uzveikšanā – pie hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena, pie sirds slimībām, depresijas, astmas, artrīta, alerģijām.
- ASV un Anglijā ir projekti, kuros slimnīcās smieklus izmanto kā papildu terapiju vēža ārstēšanā. Ir novērots, ka tad cilvēki izveseļojas ātrāk.
- Dabiskas pretsāpju zāles. Ir cilvēki, kam 15–20 minūšu smiešanās var aizstāt pretsāpju tableti. Smiekli atbrīvo emocijas, mazina spriedzi un līdz ar to – sāpes.
- Uztur emocionālo līdzsvaru – ļauj atbrīvot apspiestas emocijas, bailes, dusmas, aizvainojumus.
- Liek izskatīties jaunākiem – lielisks līdzeklis sejas muskuļu tonizēšanai un sejas izteiksmes maiņai no niknas būtnes uz smaidošu. Smejoties seja kļūst sarkana, palielinās asiņu padeve, kas pabaro sejas ādu un liek tai mirdzēt.
Smieklu joga liek izskatīties jaunākam, priecīgākam, pievilcīgākam.
Smiekli iededz dzirksti acīs, jo procesā iesaistās asaru dziedzeri. Tāpat arī tiek trenēti vēdera muskuļi, kas mazina tauciņus uz vēdera.
Pārvari neticību!
Lai dotos uz smieklu jogu, ir jāpārvar neticība tam, ka tas var būt tā vērts. Tāpēc Artūrs aicina katru pašu aprunāties ar sevi un atrast iekšējo motivāciju. Vienam tā būs vēlme uzlabot veselību, bet citam – attiecības.
Artūrs brīdina, ka smejoties žokli izmežģīt gluži vis nevarot, bet nākamajā dienā tas var likt par sevi manīt. Jo ikdienā smejamies tik maz, ka attiecīgie muskuļi ir galīgi neformā.
Tāpēc ir svarīgi smieties regulāri, jo tikai tad izmaiņas var notikt smadzeņu un bioķīmijas līmenī.
Tiesa – no vienas nodarbības visu smieklu vingrojumu kompleksu tu galvā paturēt nevarēsi. Vai nu ir jāiet uz nodarbībām regulāri, jāskatās ieraksti internetā, vai arī jāpiesakās uz divu dienu apmācībām, kur pavisam tiek iemācīti 40 dažādi vingrinājumi, kurus pēc tam vari praktizēt un arī mācīt citiem.
Tomēr galu galā skaidrs ir viens – jo vairāk smieklu, jo labāk! Cilvēka normālais, dabīgais stāvoklis ir būt laimīgam, un smiekli mums palīdz šajā stāvoklī nonākt ātrāk.
Kā pareizi smieties?
- Lai gūtu labumu no smiešanās, ir jāsmejas katru dienu vismaz 10 minūtes mēneša garumā.
- Tiem jābūt enerģiskiem, noturīgiem, skaļiem, dziļiem vēdera smiekliem, izmantojot vēdera diafragmu.
- Tu vari smieties neatkarīgi no tā, kas tavā dzīvē ir noticis. Ja nav iemesla, nav nekā jauka, tu tik un tā vari smieties, darot to kā vingrinājumu. Tavs ķermenis neredz atšķirību. Tu pats esi instruments!
- Smieties var arī vienatnē, bet, smejoties grupā, labvēlīgais efekts būs lielāks, jo smiekli ir lipīgi un – kopā jautrāk!
- Ja atrodies vidē, kur tavu smiešanos var nesaprast, sameklē savrupu kaktiņu un smejies tur. Ja tādas vietas nav, izliecies, ka runā ar kādu pa telefonu, un laid tik lielo smieklu vaļā.
- Negaidi milzu efektu no vienas nodarbības apmeklējuma. Tāpat kā sporta klubs jāapmeklē regulāri, arī smieklu joga jāpraktizē ilgāku laiku.
