Lasītājas vēstule: Man šogad palika 45 gadi. Pirms gada biju pie acu ārsta, jo sapratu, ka ar manu redzi vairs nav labi, – nevarēju vakaros gultā palasīt grāmatu, burti izplūda.
Daktere man konstatēja tā saukto vecuma tālredzību un teica, ka lasāmbrilles mierīgu sirdi varu iegādāties gan aptiekā, gan parastā veikalā, ne optikas salonā.
Vai tiešām tās lētās brilles par pāris eiro ir labas? Un cik bieži vajadzētu pārbaudīt redzi, kad ir vecuma tālredzība? Vai, arī valkājot brilles, situācija pasliktinās un ar laiku vajadzēs stiprākas brilles? Baiba
Baiba, tas ir mīts, ka, sākot lietot brilles, redze pasliktināsies. Vecuma tālredzība jeb tā dēvētā presbiopija veidojas lēcas dabiskas sacietēšanas rezultātā. Šis process ir fizioloģisks un norit neatkarīgi no tā, vai nēsājam brilles vai ne. Kā es saku, ērgļiem, kas agrāk ir redzējuši labi, ap 40 gadu vecumu sāk vajadzēt lasāmbrilles, un process noslēdzas ap 60 gadiem, kad lēca ir kļuvusi pilnīgi neelastīga.
Tad briļļu stiprums vairs nemainās, ja vien nav pievienojušās kādas citas acu patoloģijas.
Ja cilvēkam vienmēr ir bijusi ideāla redze, parasti viņš finišē ar apmēram +2,50 dioptriju brillēm, ja vien ikdienā neveic īpaši smalkus darbiņus ar lielu redzes piepūli.
Lai iegādātos brilles, ir svarīgi noteikt nepieciešamās dioptrijas un izmērīt starpzīlīšu attālumu. Standarta situācijās, kad abās acīs ir vienādas dioptrijas un starpzīlīšu attālums ir ap 62 milimetriem, kā arī tad, ja cilvēks visu dienu intensīvi nestrādā pie datora, ar tekstiem vai viņam nav citu veidu liela redzes slodze, nav nekādas vainas arī gatavajām brillēm.
Savukārt, ja starpzīlīšu attālums ir stipri lielāks vai mazāks, acīm ir atšķirīgas dioptrijas vai ir astigmatisms un vēl liela redzes slodze, tad gatavās brilles nebūs piemērotas.
Tad tās, ilgstoši lietojot, var radīt diskomfortu un galvassāpes.
Redze pie optometrista vai acu ārsta jāpārbauda, ja cilvēks jūt, ka ar esošajām brillēm vairs nav komfortabli, taču pēc 40 gadu vecuma svarīgi pārliecināties, vai neveidojas glaukoma un citas acu kaites, kas rodas novecošanas rezultātā.
Ja glaukoma ir vecākiem vai citiem tuviem asinsradiniekiem, tad pie acu ārsta uz pārbaudi jāiet reizi gadā, bet, ja riska faktoru nav, reizi divos trijos gados. Vēlams izvēlēties vienu speciālistu, pie kura novēroties atkārtoti, jo tas nodrošina viskvalitatīvāko redzes aprūpi.