Veselības ministrijas aprēķinātais analīžu budžeta deficīts ir 16 miljoni eiro. Septembra pirmajā pusē Ministru kabinetam būs jālemj, vai piešķirt līdzekļus, kas ļaus arī turpmāk nodrošināt analīzes par valsts naudu. Tikmēr aptaujātās laboratorijas skaidro, ka kvotas nav izsīkušas tāpēc, ka ģimenes ārsti un speciālisti vieglu roku mums, saviem pacientiem, būtu nozīmējuši ļoti dārgus izmeklējumus.
Lielākais pieprasījums ir pēc parastām ikdienas analīzēm, ko veic, ja piemeklējusi akūta slimība, piemēram, elpceļu infekcija, vai jāuzrauga kāda hroniska kaite, teiksim, cukura diabēts, pārāk augsts asinsspiediens, nieru vai sirds slimība. Tātad – asinsaina, iekaisuma marķieris, C reaktīvais olbaltums, aknu un nieru testi, holesterīns, cukura vielmaiņas regulācijas rādītāji, vairogdziedzera hormoni, urīna analīzes… Vai valsts parādi laboratorijām nozīmē, ka turpmāk par šīm un citām analīzēm tev būs jāmaksā pašam?!
Centrālā laboratorija
«Par analīzēm, kuru izmaksas būtu jāsedz valstij, pagaidām maksājam mēs.»
Stella Lapiņa, Valdes priekšsēdētāja Centrālajā laboratorijā un Veselības centru apvienībā:
– Ja pacients atnāk uz Centrālo laboratoriju ar ārsta nosūtījumu uz valsts apmaksātām analīzēm, mēs viņu prom nesūtām un pašam maksāt arī neliekam. Šobrīd nav, par ko uztraukties, jo izmeklējumus veicam, kā parasti, lai gan šim gadam mums valsts finansējuma vairs nav – tas viss tika izlietots pusgada un divu nedēļu laikā.
Pēc tam, kad cēlām trauksmi, mums bija tikšanās ar Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem, un nonācām pie kopīgas izpratnes, ka šīs ir nevis budžeta pārstrādes, bet nepietiekams finansējums jau gadiem ilgi!
Tas liek cerēt, ka līdzekļi tiks atrasti. Jau pieņemot valsts budžetu šim gadam, bija skaidrs, ka ar atvēlēto naudu būs par maz.
Pēdējo četru, piecu gadu laikā, pat neņemot vērā pandēmiju, pieprasījums pēc valsts apmaksātajiem pakalpojumiem mūsu laboratorijas filiālēs ir pieaudzis aptuveni par 30 procentiem. Ierasts, ka gada siltajos mēnešos cilvēki slimo mazāk, un parasti jūlijā pacientu plūsma par ceturtdaļu sarūk, bet šovasar kritums bija tikai 10 procenti.
Tagad pie ārstiem straumēm plūst tie pacienti, kam kovida pandēmijas laikā iespēja tikt pēc palīdzības bija ierobežota.
Bet iekavēta ārstēšana izmaksā dārgāk. Būtiska nozīme ir arī garā kovida ilgtermiņa sekām tiem, kas pārslimojuši vīrusinfekciju. Turklāt kā nācija mēs novecojam – vairāk nekā puse (Saskaņā ar Centrālā statistikas biroja datiem, 56 procenti – aut.) Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem. Bet tas nozīmē, ka pieprasījums pēc dakteru konsultācijām un izmeklējumiem tikai pieaug – un pieaugs arī turpmāk.
Kopš jūlija vidus analīzes, kuras būtu jāapmaksā valstij, sponsorējam mēs no saviem līdzekļiem, bet mūžīgi tā nevar turpināties.
Vēl par pagājušo gadu valsts mums ir parādā vairāk nekā 800 tūkstošus eiro, un šogad summa sasniegusi 5 miljonus! Mēs cerējām līdz pēdējam, ka nauda tiks piešķirta, – jūlijā veselības nozarei neatliekamām vajadzībām tika pārdalīti 57 miljoni eiro no citām ministrijām. Taču laboratoriju darbam iezīmētie 8,9 miljoni eiro Finanšu ministrijas ieskatā vairāk bija nepieciešami citām programmām. Tie tika piešķirti medikamentu pieejamības uzlabošanai.
Jā, arī tam nepieciešama nauda, bet Finanšu ministrijas pamatojums, ka laboratorijas labi nopelnīja, pildot valsts pasūtījumu pandēmijas laikā, neiztur kritiku.
Peļņas daļa nebija lielāka kā citur Eiropā – tāda pati kā Lietuvā, mazāka nekā Igaunijā un Somijā.
Mēs ļoti gaidām nākamgad solīto valsts vienoto elektronisko analīžu nosūtījumu, ko izstrādā Nacionālais veselības dienests. Tas ļaus pierādīt analīžu pamatotību un precīzi noteikt pieprasījumu. Mēs arī neesam ieinteresēti pārstrādāt kvotu un pēc tam raizēties par to, vai padarītais tiks apmaksāts. Dienests cer, ka tādējādi būs iespējams izvairīties no situācijām, kad ģimenes ārsts un speciālists cilvēkam nozīmē vienas un tās pašas analīzes un valsts samaksā dubultā vai pat trīskārši.
Bet, manuprāt, jūtama ietaupījuma nebūs, jo šādi gadījumi ir izņēmums – nav mums tādu mazohistu, kas vēlētos, lai viņiem dur vēnā adatu vairākas reizes.
E. Gulbja laboratorija
«Nauda beigsies septembrī.»
Džineta Dimante, projektu vadītāja un datu aizsardzības speciāliste E. Gulbja laboratorijā:
– E. Gulbja laboratorijā pirmā pusgada pārstrāde sasniedza 2,285 miljonus eiro, un izskatās, ka visu valsts kvotu būsim izsmēluši septembrī. Ja nākamajā papildu naudas piešķīrumā veselības nozarei no valsts nesaņemsim samaksu par pārstrādāto, tad diemžēl būsim spiesti pārtraukt sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus.
Situācija ar kvotas pārtēriņu nav unikāla – tā notiek gandrīz katru gadu, taču šogad summa ir īpaši liela.
Iepriekš, pieņemot valsts budžetu, bija vismaz cerība, ka naudas pietiks, bet šogad finansējums jau sākotnēji neatbilst reālajām vajadzībām. Neskaitot līdzekļus, kas pērn bija piešķirti kovida analīzēm, šogad mūsu laboratorijai piešķirtā kvota ir par 23 procentiem mazāka nekā pagājušajā gadā, un no gandrīz 16,5 miljoniem eiro sarukusi līdz nepilniem 12,7 miljoniem eiro.
Kovida laikā daudzas slimības tika ielaistas, bet, kamēr citu izmeklējumu kvotas šim gadam tika palielinātas, analīžu budžets samazinājās, lai gan cilvēki pie dakteriem iet biežāk.
Cilvēku maksātspēja pasliktinās, bet analīzes ir pamatu pamats, lai ārsts vispār varētu noteikt diagnozi un nozīmēt atbilstošu ārstēšanu.
Veselības ministrija ir gatava mums samaksāt par faktiski padarīto un palielināt kvotu, taču šo ieceri neatbalstīja Finanšu ministrija: laboratorijām esot bijusi milzīga peļņa pandēmijas laikā. Netika ņemts vērā, ka peļņa tika gūta, strādājot 24/7 režīmā – valsts lika testēt visus skolēnus, visus cietumniekus, visus robežas šķērsotājus un pārējos.
Mēs nevienu aiz rokas nerāvām testēties – tie bija valsts uzstādītie noteikumi, kuriem mums bija zibenīgi jāpielāgojas un zibenīgi jāizpilda.
Nereti piektdienā tika izsludināta jauna testēšanas kārtība, kas stājās spēkā jau no pirmdienas. Mēs nevienos svētkos nedrīkstējām dot brīvdienas māsām un laborantiem, testēšanas punktiem bija jāstrādā gan Lieldienās, gan Ziemassvētkos. Tas, ka kovida laikā nopelnījām, nenozīmē, ka tagad varam strādāt bez maksas. Peļņa ir pārcilvēciska darba rezultāts, un tā jau sen ir ieguldīta jaunās iekārtās, attīstībā. Vai tagad par to mūs būtu jāsoda?!
Ceru, ka analīzēm nauda tomēr tiks atrasta un pacienti mierīgi varēs testēties par valsts līdzekļiem, nebaidoties, ka kādā brīdī būs jāmaksā pašiem.