Ideāla gaļas aizstājēja?
Agrāk spirulīna tiešām bija ļoti populāra veģetāriešu un vegānu vidū kā dzelzs un B12 vitamīna avots, bet ar to gan es ieteiktu uzmanīties. Nav skaidri zināms, cik tieši B12 vitamīna spirulīna satur, lai to varētu uzskatīt par pilnvērtīgu šā vitamīna avotu. Tāpēc, ja uzturā netiek lietoti nekādi dzīvnieku valsts produkti, B12 vitamīnu ieteiktu uzņemt ar B grupas vitamīnu preparātu, nevis spirulīnu.
Otra alternatīva – rauga pārslas, bet arī tad jāpārliecinās, ka tās ir īpaši bagātinātas ar B12 vitamīnu pietiekamās devās.
Pieaugušam cilvēkam tie būtu 2,4 mikrogrami dienā. Kas attiecas uz dzelzi… Anēmiju ar spirulīnu gluži neizārstēs, bet cilvēkiem, kam vajag normalizēt dzelzs līmeni asinīs vai to uzturēt, nereti iesaku tieši spirulīnu. Jāsaprot, ka tas ir uztura bagātinātājs, nevis medikaments, tāpēc ļoti efektīvu palīdzību nopietnos jautājumos no spirulīnas nevajadzētu gaidīt.
Kad vērtīga?
Savā praksē biežāk spirulīnu iesaku cilvēkiem, kam ir nepilnvērtīgs uzturs, stress vai liela slodze – gan fiziska, gan emocionāla. Tādās situācijās spirulīna ir kā papildu uzturvielu avots, īpaši, lai palielinātu antioksidantu daudzumu organismā, kas stresainās situācijās ir ļoti vajadzīgi.
Ja ir liels stress, pieaug nepieciešamība pēc antioksidantiem, kas šūnu līmenī cīnās ar oksidatīvā stresa radītajām negatīvajām sekām.
Varbūt izklausās, ka spirulīnu varētu lietot visi pēc kārtas, tā teikt – drošības pēc, bet tā arī gluži nav. Ja tu ēd normāli, kusties, tavā ikdienā nav ļoti daudz stresa un saspringtu situāciju, neko speciāli papildus lietot nevajag. Bet, ja lielāka slodze, vari droši lietot!
Cik daudz lietot?
Tas atkarīgs no katra preparāta formas un devas, tāpēc jāseko līdzi norādījumiem uz iepakojuma. Jāteic, ka nav precīzi izpētīts, cik daudz kurā gadījumā vajadzētu spirulīnu lietot, bet mans ieteikums būtu 1–3 grami dienā.
Vienīgi jāskatās, lai preparātā būtu tīra spirulīna bez kādiem liekiem piemaisījumiem.
Pati esmu iecienījusi preparāta Herbals Diet Spirulina tabletes. Pozitīvi, ka šis preparāts satur tikai spirulīnu, sastāvā nav apjoma palielinātāju, glazētājvielu un citu piedevu. Arī aptiekās var iegādāties tabletes, kurās ir sapresēts spirulīnas pulveris.
Pati agrāk esmu lietojusi spirulīnu pulvera veidā, berot klāt kokteiļiem. Tikai jāņem vērā, ka spirulīnai ir zivju garša, tāpēc jātestē, ar ko tā kopā labāk garšo. Tādā ziņā tabletes ir ērtāk lietojamas – vienkārši jānorij, uzdzerot ūdeni.
Situācijas, kad nedrīkst lietot
Noteikti spirulīnu nedrīkst lietot, ja ir fenilketonūrija. Tā ir diezgan reta slimība, kad cilvēka organisms nespēj pārveidot aminoskābi fenilalanīnu, kas sastopams arī spirulīnā. Rezultātā šī aminoskābe uzkrājas organismā un var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
Uzmanīties vajadzētu arī grūtniecēm un bērniem – bet tas attiecas uz lielāko daļu uztura bagātinātāju.
Kāpēc? Jo tie nav pietiekami daudz pārbaudīti un pētījumos testēti ar šīm grupām. Padomā pati – kura grūtniece gan vēlētos piedalīties pētījumā, īsti nezinot, kā tas var ietekmēt viņas un gaidāmā bērniņa veselību… Līdz ar to mēs nekad līdz galam nevaram paredzēt, kas lācītim vēderā. Taču nav arī tā, ka grūtnieces vispār nedrīkstētu lietot spirulīnu, nē – drīzāk jāievēro piesardzība tāpat kā ar pārtikas produktiem. Ja līdz grūtniecībai esi spirulīnas preparātus lietojusi, drīksti turpināt lietot, arī gaidot bērniņu, tikai vēro, vai neparādās kādas nevēlamas reakcijas.
Ko saka Vija Eniņa, farmācijas doktore un ārstniecības augu pazinēja?
«Spirulīna ir aļģe, kas pieder pie zemākajiem augiem, kam medicīnā pievērsta samērā maza uzmanība. Jā, kā sena dzīvības forma, kas izdzīvojusi līdz mūsdienām, spirulīna ir diezgan unikāla, bet, papētot tuvāk, nākas konstatēt, ka līdzīgas bioloģiski aktīvās vielas atrodamas arī citos augos.
Piemēram, gamma linolēnskābe atrodama linsēklās, bēta karotīns ir burkānos, smiltsērkšķu augļos, ķirbjos un citos pie mums sastopamos dārzeņos.
No bēta karotīna cilvēka organismā veidojas A vitamīns, jo augos paša A vitamīna nav, tāpēc šaubos, vai spirulīnā, kas arī ir augs, tas ir). Bet vai cilvēkam nepieciešams piecpadsmit reižu lielāks bēta karotīna daudzums, nekā ir burkānos? Šaubos, jo arī pārmērīga burkānu sulas lietošana uzturā ne vienmēr ir vēlama. Arī citi minētie labumi, piemēram, C, E, B grupas vitamīni ir mūsu augos – jā, varbūt ne visi vienā, bet, lietojot daudzveidīgu un sabalansētu uzturu, par vitamīnu trūkumu īpaši nevajadzētu satraukties.
Arī par spirulīnā esošo dzelzi viss nav tik viennozīmīgi…
Proti, cilvēka organismam nepieciešama divvērtīgā dzelzs, kas uzņemama ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, taču augos, tātad arī spirulīnā, ir trīsvērtīgā dzelzs, ko mūsu organisms, pateicoties askorbīnskābes klātbūtnei, izmanto tikai daļēji. Arī antioksidanti ir praktiski visos augos, jo ar šiem savienojumiem (flavonoīdiem, katehīniem un citiem) augs sargā savas šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes.
Ja godīgi, mana attieksme pret šāda veida uztura bagātinātājiem ir diezgan skeptiska, jo tas tomēr ir un paliek bizness.
Protams, ja tev šķiet, ka tieši spirulīna ir tas brīnumlīdzeklis, kas tev noteikti nepieciešams, to lietot var. Bet es esmu vairāk Latvijas augu patriote.»