Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
KĀ VISBIEŽĀK TIEK GŪTAS TRAUMAS
Zīdaiņa vecumā bērni gūst galvas traumas vecāku vai to cilvēku, kas par bērnu rūpējas, neuzmanības dēļ.
Māmiņas bieži ir pārliecinātas, ka bērniņš vēl neveļas, un droši atstāj to guļam uz pārtinamā galdiņa vai dīvāna, no kura zīdainis noripo un gūst galvas traumu. Līdzīgs stāsts ir par bērnu, kas vēl neceļas kājās. Tie bērniņi, kas jau sēž, bieži izkrīt no sēžamkrēsliņiem, pārkrīt pāri dīvāna vai atpūtas krēsla malai utt.
Neviens nevar pateikt, kad būs pirmais brīdis, kad bērniņš sāks velties vai slieties augšup… Turklāt jāņem vērā, ka bērnam atšķirībā no pieaugušā ķermeņa smaguma centrs ir galva, tāpēc bērni krīt ar galvu uz leju.
Citi lasa
Jebkurā sēdeklītī zīdainis ir jāpiesprādzē, pretējā gadījumā bērns var izkrist. Nereti bērni izkrīt arī no pārnēsājamām kulbām, kad vecāki, vienā rokā turot kulbu, manipulē ar atslēgām vai citiem saiņiem otrā rokā. Vienmēr jāpārbauda pārnēsājamo kulbu un sēdeklīšu rokturi un siksnas.
Vēl kāds veids, kā zīdaiņi var iegūt galvas traumu, ir ļoti neapdomīga vecāku rīcība, kad viņi raudošu mazuli krata. Lai gan vecākiem šķiet, ka tas bijis pavisam viegli, sekas var būt ļoti nopietnas. Mazam bērnam galvas smadzenes uz smadzeņu stumbra nefiksējas stingri, bet kustas, līdz ar to, bērnu kratot, smadzenes atsitas pret galvaskausu un smadzeņu vielā rodas asinsizplūdumi. No tiem ātri vien var attīstīties smadzeņu tūska (plašāk par kratītā bērna sindromu skat. MM oktobra numurā).
Pirmsskolas vecumā bērniem nav izteiktu baiļu no augstuma – viņi labprāt rāpjas un kāpelē, lai paceltos augstāk un gūtu plašāku redzes lauku. Apzinātas bailes un uzmanīšanās parādās tikai aptuveni septiņu gadu vecumā. Tāpēc vecākiem jābūt īpaši uzmanīgiem, neatstājot mazajiem pieejamus krēslus, galdus vai kāpnītes, ko bērns saviem spēkiem var piebīdīt pie loga, skapja utt.
Arī plaši lietotās divstāvu gultas nav īpaši drošas. Naivi domāt, ka divgadīgais ķipars negribēs pamēģināt uzrāpties guļvietā, ko lieto skolas vecuma brālis vai māsa. Izvēloties šādas gultas, jāraugās, lai augšējā guļvieta būtu norobežota ar barjeru visā tās garumā, bet kāpnes būtu novietotas gar sienu un ar pakāpieniem, uz kuriem bērns var novietot pilnu pēdiņu.
Nereti bērni galvas sasit, ieskrienot durvju stenderē vai sienā, bet smagākas traumas rodas, atsitoties pret radiatoriem, asiem mēbeļu stūriem vai saskrienoties diviem bērniem ar pierēm.
Mēdz gadīties, ka pārāk brīvi audzinātiem bērniem niķi pāraug histērijā, kad bērns krīt gar zemi, spārdās un nereti arī sit galvu pret zemi, ko nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.
Galvas traumas ļoti bieži tiek iegūtas arī pagalma spēļu laukumos. Nereti mazie pārgalvji no slidkalniņa vēlas šļūkt ar galvu pa priekšu vai viens pēc otra, nesagaidot, līdz ceļš ir brīvs. Kāpelējamie rīki nav droši mitrā laikā un gumijniekos ieautām kājelēm. Bet ar šūpolēm jābūt īpaši uzmanīgiem – dažreiz bērni, aizrautīgi šūpojoties, atlaiž vaļā rokas, kam seko kritiens no paliela augstuma un ar ieskrējienu. Otrs veids, kā bērni gūst traumas no šūpolēm, – pieejot pārāk tuvu, kad šūpojas kāds cits.
«Vecākiem bērniem izplatītākās traumas ir, krītot no divriteņiem, skrituļdēļiem, braucot ar skrituļslidām. Izvēloties saviem bērniem šādas nodarbes, vecākiem noteikti vajadzētu būt daudz atbildīgākiem un kopā ar šiem rīkiem iegādāties bērnam arī ķiveri, un mācīt to lietot vienmēr,» iesaka dakteris Guntis Rozentāls.
GALVAS TRAUMU VEIDI
- Galvas sasitums – visvieglākā trauma.
Simptomi: var būt nelielas sāpes, kas ātri pāriet, zilums vai puns.
Ārstēšana: ja vecāki bijuši klāt traumas brīdī, pirmā palīdzība ir auksta komprese un miers. Ja vecāku nav klāt, noteikti jāpajautā bērnam, kā viņš ieguvis zilumu vai punu un kā jūtas tagad. Vēlams ievērot mierīgāku dienas režīmu. Ja vēlāk bērnam parādās galvassāpes, reibonis, slikta dūša u. tml., drošības pēc jādodas pie ārsta.
! Zīdaiņi sākumā var tikai ļoti raudāt un būt grūti nomierināmi. Ja raudāšana turpinās ilgu laiku vai bez redzama iemesla atkārtojas, bērniņš ir ļoti nemierīgs vai, gluži pretēji, miegains, noteikti jādodas pie ārsta, jo zīdaiņiem galvas traumas simptomi var parādīties tikai pēc pāris dienām.
- Smadzeņu satricinājums – nopietnāka trauma.
Simptomi: galvas sāpes, kas pastiprinās kustību laikā, reibonis, slikta dūša, vemšana, bāla vai pelēcīga āda, miegainība vai pārāk liela uzbudinātība, svīšana, miega traucējumi, dažreiz mēdz būt arī īslaicīga bezsamaņa un īslaicīgs atmiņas zudums – bērns neatceras, kas ar viņu noticis.
Ar minētajiem simptomiem un aizdomām par smadzeņu satricinājumu noteikti jāvēršas pie ārsta. Tomēr jāatceras, ka maziem bērniem nereti ir kāds periods (līdz divām dienām), kad var arī nebūt nekādu izteiktu simptomu vai sliktas pašsajūtas – mazais var būt tikai vairāk noguris, sliktāk ēd un nevēlas, lai aizskar galvu. Ja zināms, ka bijusi trauma, tam noteikti jāpievērš uzmanība.
Ārstēšana: ārsts bērnu izmeklēs un visbiežāk diennakti novēros stacionārā. Ja nebūs nekādu centrālās nervu sistēmas traucējumu, nākamajā dienā laidīs mājās, kur nedēļu vai 10 dienas jāievēro gultas režīms, bet no sportiskām aktivitātēm vajadzētu atturēties mēnesi. Dažreiz jālieto arī zāles.
- Smadzeņu sasitums un galvaskausa lūzums – smaga trauma. Var būt gan ar, gan bez galvaskausa lūzuma.
Simptomi: visbiežāk iestājas bezsamaņa. Ir arī līdzīgi simptomi kā smadzeņu satricinājumam. Asiņaini izdalījumi no ausīm vai deguna liecina par galvaskausa pamatnes lūzumu, bet gaiši – par ļoti nopietnu traumu, kuras rezultātā izdalās galvas smadzeņu šķidrums.
Ārstēšana: bērns noteikti jānogādā slimnīcā. Veicot rentgenu, pārbauda, vai galvaskauss ir lauzts vai ne, bet smadzeņu sasitumu diagnosticē ar datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi. Atkarībā no traumas smaguma pakāpes seko ilgstoša ārstēšanās slimnīcā, var būt nepieciešama operācija.
! Zīdainim tikai vienu vai divas dienas pēc traumas galvas matainajā daļā var parādīties liels, mīksts puns – līdzīgs gumijas pūslim, kas pildīts ar ūdeni. Gadās – vecāki domā, ka bērnam kaut kas iekodis. Tomēr visbiežāk mīkstais puns liecina par galvaskausa lūzumu.
- Atvērta trauma. Vienalga, vai trauma ir spēcīga vai ne, ja radusies brūce, kas asiņo, noteikti jādodas pie ārsta, lai brūci dezinficētu un pārbaudītu. Iespējams, ka būs nepieciešama arī pote pret stingumkrampjiem.
SEKAS
Katrs gadījums ir individuāls. Pēc neliela galvas sasituma lielākoties nekādām problēmām nevajadzētu būt. Tomēr, ja gūta trauma, vecākiem svarīgākais ir pareizi to novērtēt un nepalaist garām svarīgus simptomus, kas var liecināt, ka šķietami nelielā trauma nemaz tik viegla nav.
Nevajag domāt, ka nopietnus savainojumus var iegūt tikai autoavārijās vai krītot no liela augstuma.
«Ja trauma nav pienācīgi novērtēta un izārstēta, sekas var būt ļoti nopietnas,» brīdina Guntis Rozentāls. «Piemēram, ja galvaskausa iekšienē zem kaula izveidojies asinsizplūdums, ko no ārpuses nevar redzēt, smagu simptomu var arī nebūt, bet vēlāk (pēc gada, diviem), kad tas jau pārkaļķojies, var attīstīties epilepsija.»
Neārstētu vai nepilnīgi ārstētu galvas traumu sekas var būt veģetatīvā distonija, biežas galvassāpes, reiboņi, grūtības koncentrēties, apātija, redzes vai dzirdes pasliktināšanās, kas var parādīties neilgi pēc traumas vai pat pēc pāris gadiem.
Pirmā palīdzība
Ja bērns guvis galvas traumu, viņš jānogulda un galva jāpagriež uz sāniem, lai bērns neaizrītos, ja sākas vemšana. Pie sasistās vietas jāpieliek auksta komprese. Ja brūce ir atvērta, tai jāuzliek sterils pārsējs. Jāizsauc ārsts!
