Atbild Ronalds Rožkalns, zvērināts advokāts medicīnas tiesībās:
«Pacientu tiesību likumā ir noteikts, ka pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi un kvalitatīvu, kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no tā, cik nopietna ir slimība. Tāpat likums paredz, ka pacientam ir tiesības uz savu ģimenes locekļu un citu personu atbalstu ārstniecības laikā, kas tad šajā konkrētajā gadījumā būtu arī piemērojams.
To, kurš ir tiesīgs un kurš nav tiesīgs atrasties līdzās, nosaka pacients.
Tas jo īpaši svarīgi, kad cilvēks ir tuvu savai aiziešanai. Šāda iespēja būtu sabalansējama ar ārstniecības iestādes drošības jautājumiem, proti, ja pieļauj, ka palātā cauru diennakti atrodas kāds tuvinieks, tad attiecīgi slimnīcā jābūt apsardzei.
Šajā gadījumā atļauja būt līdz pēdējam brīdim kopā ar savu tuvinieku vai draugu ir izņēmums no kopējās kārtības, kas ārstniecības iestādē noteikta, proti, apmeklētāju uzturēšanās slimnīcā ir atļauta līdz konkrētai vakara stundai, un pēc tam slimnīca faktiski tiek aizslēgta, lai nepieļautu, ka slimnīcā ir personas, kurām tur nav jāatrodas, un varētu tikt apdraudēta pacientu manta u. tml.
Bet šajā gadījumā slimnīcās būtu jābūt risinājumam, ka ir iespēja izvērtēt gadījumu, kas ir izņēmums no kopējās kārtības.
Tādam būtu jābūt, jo tam, ka slimnīcu iekšējos noteikumos nav paredzēta tuvinieku uzturēšanās slimnīcā pēc septiņiem vai astoņiem vakarā, nav likuma spēka. Pacientu tiesību likuma norma ir prioritāte pār slimnīcas iekšējiem kārtības noteikumiem. Ja tuvinieki sastopas ar personāla nelaipnu attieksmi, vienalga ir jāpastāv par savām tiesībām un jālūdz ārstējošam ārstam šādu iespēju rast. Diemžēl par ārstniecības personāla nelaipno attieksmi no iedzīvotājiem ir diezgan daudz sūdzību.»