-
Ja nags mainījis krāsu, lūst vai drūp, tātad saķerta nagu sēnīte.
Nē. Uz nagu paskatoties vien, to pilnīgi droši apgalvot nevar, jo šādi un līdzīgi bojājumi var būt arī pie citām ādas, kā arī dažām iekšķīgām slimībām.
Piemēram, līdzīgas problēmas ir cukura diabēta blakus izpausme.
Aplami ir konsultēties ar paziņām vai meklēt ieteikumus interneta forumos. Diagnozi – ir tā sēnīte vai nav – var noteikt tikai ārsts, un arī tad tikai pēc laboratorijas testu veikšanas.
-
Sēnītes var saķert, peldoties baseinā, jo tās mīt baseina ūdenī.
Nē. Ūdenī inficēties nevar, taču jāuzmanās peldbaseina koplietošanas telpās, jo tādā vidē sēnītes ir diezgan dzīvotspējīgas – tām patīk mitras un siltas vietas. Sēnītes labprāt mīt dušas telpās, pirtīs, uz ģērbtuves grīdas. Tāpēc noteikti jāvelk kājās čības.
-
Ja ģimenē kādam ir sēnīte, noteikti inficēsies arī pārējie.
Nē. Sēnīšu infekcija nav kašķis, ar kuru viegli aplipināties. Ir jābūt specifiskiem apstākļiem, lai tā notiktu, – neievērojot personisko higiēnu, lietojot vienus apavus, dvieļus, nemazgājot vannu un vannasistabas grīdu.
-
Sēnīti var izārstēt ar etiķi vai citrona sulu.
Nē. Bet šie līdzekļi noder profilaksei – pēc mazgāšanas pēdas var apslacīt ar ūdeni, kas paskābināts ar etiķi, citrona sula vai citronskābi. Tas darbojas, jo sēnītēm nepatīk skāba vide, tāpat kā sausums un vēsums.
Īpašais jautājums
Ja regulāri veic pedikīru un nagi vienmēr klāti ar laku, krietni samazinās iespēja inficēties ar nagu sēnīti?
Jā. Laba aizsardzība ir ne tikai aptiekās nopērkamās profilaktiskās nagu aizsarglakas, bet arī dekoratīvās lakas. Turklāt – ja bieži veic pedikīru vai pēdu kopšanu kosmētiskajos kabinetos, ir lielāka iespējamība, ka tad, ja nagos vai uz ādas būs kādas izmaiņas, speciālists to laikus pamanīs.