Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā var attīstīties plaušu karsonis?
Ir gan bakteriāls plaušu karsonis jeb pneimonija, gan virāls – vīrusu izraisīts. Virālu var ierosināt kaut vai gripa. Piemēram, cilvēkam ir vīruss, sākas klasiskā gripas aina ar paaugstinātu temperatūru, kaulu laušanu, un viņš tiešām saprot – tā ir gripa.
Cilvēks infekciozs parasti ir piecas dienas, tās ir pašas smagākās.
Pēc tam jau pievienojas klepus, temperatūra nepāriet vai, otrs variants, augstā temperatūra sākusi mazināties, cilvēks jūtas labāk, un tad pēkšņi atkal temperatūra uzkāpj augšā, sākas otrais vilnis, parādās klepus, krēpas, progresē elpas trūkums. Ir cilvēki, kas pirmajā brīdī nemaz nepamana, ka trūkst elpas, viņi vienkārši saka: man ir grūtāk.
Bet, kad izjautā, izrādās, viņš nespēj pa māju pastaigāt, ik pēc brīža jāapstājas, jo ir aizdusa.
Tas jau liek aizdomāties, ka tā vairs nav gripa. Ja ceturtajā piektajā dienā atkal paaugstinās temperatūra, jāsāk domāt, vai nav jātaisa rentgenogramma, varbūt ir jau sekundāra pneimonija.
Vai rentgenā vienmēr redz, cik plašas ir izmaiņas plaušās?
Lielākoties iekaisumu redz. Bet ir arī atsevišķas reizes, kad neredz, – ja tas ir mazs vai atipisks, vai atrodas specifiskā vietā, piemēram, aiz sirsniņas. Tas ir aklais punkts – arī lai atklātu audzēju plaušās.
Ja radušās aizdomas par plaušu karsoni, vispirms uzsāk ārstēšanu empīriski, proti, pēc pacienta teiktā, pēc savāktās anamnēzes jeb slimības vēstures.
Ārstiem ir savas vadlīnijas, kurām atbilstoši izlemj, kādas antibiotikas cilvēkam dot. Tipiskie ierosinātāji ir pneimokoki.
Šoziem izplatīta ir arī mikoplazmas pneimonija, ko ierosina baktērija Mycoplasma pneumoniae. Mikoplazmas infekcija bieži ir asimptomātiska. Šī baktērija var izraisīt akūtu bronhītu, kas izpaužas kā produktīvs vai neproduktīvs klepus, sāpošs kakls, iesnas. Mikoplazmas pneimonijas gadījumā ir klepus, var būt arī ar krēpām, klepus dēļ var būt sāpes krūškurvī, nespēks, paaugstināta temperatūra.
Klepus mēdz saglabāties nedēļām ilgi, parasti ar drudzi un galvassāpēm.
Apmēram 17 procentiem saslimušo parādās arī plankumaini izsitumi uz muguras vai rokām, kas izzūd paši. Antibiotikas, ar kurām ārstē lielāko daļu tipiskās pneimonijas, pret atipisku – mikoplazmas izraisītu – iekaisumu nedarbojas, ārstiem būtu jāizraksta makrolīdi – citas antibiotikas.
Kur tās baktērijas var dabūt?
Pirmkārt, daļa mūsos jau dzīvo pastāvīgi, normālā mikroflorā, bet, pamainoties kādiem faktoriem apkārtējā vidē, imunitātei, tās sāk vairoties un pēkšņi izraisa saslimšanu.
Otrs – mēs baktērijas ieelpojam. Tās taču ir visur!
Kāds paiet garām, kāds nošķaudās, mēs šos mikroorganismus ievelkam ar gaisu plaušās, un, ja tajā brīdī imunitāte ir mazliet novājināta, ja elpceļos nonācis pārāk liels mikroorganismu daudzums, ja tie ir ārkārtīgi dzīvelīgi, virulenti, vairoties nadzīgi, tad tie nokļūst plaušās un izraisa iekaisumu. Lai noskaidrotu, kas ir vainīgais, būtu vērtīgi uztaisīt krēpu uzsējumu.
Ģimenes ārsti ar plaušu karsoņiem ļoti labi tiek galā, pie speciālista sūta tad, ja netiek galā, ja pacients ilgstoši klepo.
Pie pneimonologa nonāk, piemēram, cilvēki ar imūnsupresiju, kad speciāli ar zālēm novājina imunitāti, – viņiem ir ļoti bīstami saslimt ar pneimoniju, jo ir lielāks risks, ka tai attīstīsies smaga gaita. Arī – jo vecāks cilvēks, jo lielāks risks. Pietiekami daudz gadu plus blakus slimības novājina imunitāti, rada imūnsupresiju. Un, ja vēl laikus netiek uzsākta ārstēšana, tad cilvēks nonāk slimnīcā jau pavisam smagā situācijā – ar plašu abpusēju plaušu bojājumu.
Protams, viņam dod zāles, bet, ja plaušās nav nevienas veselas vietiņas, ar ko elpot, tad iekaisuma radītās intoksikācijas dēļ vien cilvēkam jau iestājas apziņas traucējumi.
Organisms cieš no skābekļa bada, tas ietekmē arī sirdsdarbību, līdz ar to reizēm šī situācija vairs nav savienojama ar dzīvību. Tāpēc vienmēr uzsver, ka plaušu karsonis – tas ir ļoti nopietni.
Vai jādzer arī atkrēpošanas līdzekļi?
Zinātnisku pierādījumu par atkrēpošanās preparātu efektivitāti nav. Burvīgs atkrēpošanās līdzeklis ir dzert pietiekami daudz ūdens. Ja cilvēks, cenšoties mazināt temperatūru, izdzer pāris krūžu zāļu tējas, no tā vien krēpas jau kļūst šķidrākas un ir vieglāk atklepot.
Proti, adekvātā daudzumā uzņemot šķidrumu, organisms pats spēj izveidot tādu krēpu viskozitāti – biezumu un staipīgumu –, lai tās var labi izklepot.
Savukārt, ja cilvēks pats ir, kā saka, sauss un viņš vienkārši lieto zāles krēpu šķidrināšanai, parasti tāpat nekas nenāk ārā, jo krēpas joprojām ir biezas.
Ko mājās darīt, lai ventilētos un tīrītos plaušas?
Iesaka pūst balonus, bet ne tikai. Labi palīdz arī ar salmiņu pūst kefīrā. Cilvēks šādi piespiež sevi kārtīgi ieelpot un kārtīgi izelpot, gaiss nokļūst arī plaušu perifērajās daļās.
Plaušu ventilāciju veicina dažādi elpošanas vingrinājumi.
Uz dziļu ieelpu rokas lēni ceļ uz augšu un tad, strauji laižot uz leju un viduklī saliecoties, tikpat strauji, spēcīgi izelpo. Šādi ieelpotās sliktās baktērijas tiek ar švunku izelpotas ārā.
Cilvēkiem, kam ir bronhektāzes, izmainīti bronhi, bronhu drenāža ir pasliktināta un pastāv lielāks risks saslimt ar plaušu karsoni. Proti, uz paplašinātiem bronhiem vēl labāk nokļūst baktērijas un ir lielāks risks attīstīties iekaisumam, viņiem vairāk veidojas krēpas. Kā šiem cilvēkiem izvairīties no iekaisumiem, lai nebūtu visu laiku jālieto antibiotikas? Elpošanas vingrinājumi!
Protams, vislabāk tos veikt ārā, svaigā gaisā, lai citiem neuzdāvinātu savas izelpotās baktērijas.
Bet, ja vingro mājās, tad pēc tam vajag uz trim minūtēm kārtīgi atvērt logu, lai telpa izvēdinās.
Interesanti arī, ka tiem, kam ir bronhektāzes vai ilgstošs klepus, pirmajās dienās pēc elpošanas vingrinājumu izpildīšanas klepus pastiprinās. Ir vairāk krēpu! Tas tāpēc, ka plaušas tīrās. Un cilvēks dusmojas: «Es vairs nedarīšu tos vingrojumus, jo man kļūst sliktāk, klepus pastiprinās…»
Tad jāskaidro, ka tas ir tikai normāli.
Galu galā, mēs taču to gribam – lai plaušas iztīrās –, un pēc pāris dienām kļūs labāk. Tiem, kam ir bronhektāzes, elpošanas vingrinājumi ir ļoti būtiski, jo tad viņiem ir mazāks risks saslimt ar pneimoniju.
Citiem, lai nesaslimtu ar plaušu karsoni, rekomendē jebkādas fiziskās aktivitātes. Cilvēks saka: «Ui, nē, es nevaru paiet, man sāp kājas…» Bet nevajag jau daudz, kaut vai pa māju pastaigāt vairāk nekā ikdienā! Nevari paiet, kājas sāp? Tad padarbojies ar rokām: paslejies uz augšu – ieelpa, un izelpojot strauji laid rokas lejā un saliecies uz priekšu. Tā ir visa plaušu vingrošana, nekā sarežģīta, nekādas kalnu gāšanas.
Cik laba ir pneimokoku vakcīna?
Pierādīts, ka pneimokoku vakcīna novērš vai vismaz samazina pneimokoku infekcijas smagumu 85–95 procentos gadījumu. Vakcīna ne tikai samazina saslimšanas iespējamību, bet arī, ja cilvēks saslimst, plaušu karsoņa norise nebūs tik smaga, jo ir izveidojusies imunitāte pret tipiskākajiem pneimokokiem, kas ir visbiežākie pneimonijas izraisītāji.
Šo vakcīnu iesaka visiem virs sešdesmit gadu vecuma. Visiem, kam ir palielināts pneimonijas risks.
!Ja klepus ir ilgāk par divām nedēļām, svīšana naktīs, svara zudums un neliela temperatūra, vajadzētu pārbaudīt, vai nav tuberkulozes. Tagad tuberkuloze Latvijā ir vairāk izplatīta nekā pirms kovida. Visticamāk, tāpēc, ka cilvēki negāja pie ārsta.
Kā zināt, ka ir pareizās antibiotikas?
Normāli ir, kad, iedzerot antibiotikas, pirmo 48 stundu laikā uzlabojas pašsajūta – tātad skaidrs, ka šīs antibiotikas der, viss iet uz labo pusi. Savukārt, ja pēc divām dienām temperatūra joprojām ir paaugstināta, ja cilvēks jūtas slikti, ir nespēks, vājums, klepus tāds pats, kā bija, vai pat pastiprinās, arī skaidrs, ka izrakstītās antibiotikas nav īstās.
Parasti ārstēšanu sāk ar tām, kas der pret tipisko ierosinātāju, – tātad ar amoksiklāvu vai amoksicilīnu.
Pēc tam skatās: ja neder, maina pret citām antibiotikām. Ja arī otras antibiotikas neder, tad pacients jāsūta uz stacionāru padziļinātai izmeklēšanai, lai noskaidrotu pneimonijas iemeslu. Jo citreiz problēma var būt kaut kas absolūti cits, nevis plaušu karsonis.
Vai lietot uztura bagātinātājus?
Pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs ir vislabākais. Vistas buljons, augļi, dārzeņi, kefīrs, biezpiens, jogurts.
Kā zināt, ka plaušu karsonis uzveikts?
Stacionārā pēc septiņām līdz desmit dienām, kopš uzsākta ārstēšana, otrreiz taisa rentgenogrammu, lai redzētu, vai plaušu bojājums uzsūcas, pamazām izzūd. Ambulatori ārstējoties, ja tas ir jauns cilvēks bez blakus slimībām un ja ar terapiju viss noritējis lieliski –
tātad pēc pāris dienām pacients jūtas labāk, klepus izzūd, temperatūras un elpas trūkuma nav, spēki atgriežas –, var rentgenu otrreiz netaisīt.
Bet tiem, kam ir 50+, rentgens tomēr jāveic, lai pārliecinātos, ka iekaisums plaušās tiešām uzsūcas un sliktajai pašsajūtai nav bijis kāds cits iemesls.
