Protēze pēc lietošanas termiņa beigām nekļūst indīga vai kā citādi kaitīga un neko ļaunu ķermenim nenodara. Taču plastmasas protēzes un tajā iestiprinātie zobi lietošanas laikā stipri nodilst. Līdz ar to protēze zaudē savu vertikālo augstumu un notiek izmaiņas sakodienā, un paša zobiem, kas vēl saglabājušies, tiek uzlikta neadekvāta slodze.
Ir daudz pacientu, kas laikus nemaina plastmasas zobu protēzes, sakot – tā tik labi vēl stāv!
Taču notiek arī izmaiņas gļotādā un kaulu atrofija, jo vietās, kur nav paša zobu, nav kaula, gļotāda samazinās, un līdz ar to protēze ar laiku vairs tik labi nestāv. Pacienti pie tādām lēnām izmaiņām pierod un pat nepamana, ka patiesībā protēze vairs negulst pie gļotādas tik labi, kā tas bija pirms tam. Tāpēc jauna protēze atkal pieguls precīzāk, un sakodienu atkal varēs labāk piekoriģēt.
Tomēr nav jau arī tā, ka, tiklīdz protēzei beidzies termiņš, tā par varītēm jādodas izgatavot jaunu.
Zobārsti jau arī saprot, ka protēzes maiņa cilvēkam katru reizi ir liels notikums – ar pieslīpēšanās un pierašanas periodu –, un tas nenākas viegli. Tāpēc gads šur vai tur varbūt nav tik būtiski, tomēr lietošanas termiņu principā vajadzētu ievērot, jo plastmasas protēzes nenodilst vienīgi tad, ja tās stāv atvilktnē.