Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Staigāšanu noteikti var ieskaitīt labo un veselīgo darbu sarakstā. Ja vien ir iespēja izvēlēties – braukt vai iet kājām –, noteikti vienmēr izvēlies otro variantu! Iešana ķermeni nodarbina diezgan universāli.
Dienā cilvēkam jānostaigā vismaz 10 tūkstoši soļu, laika izteiksmē – vismaz 30 minūtes. Pastaigai jābūt ātrai – ne tik ļoti, lai aizelstos, tomēr tādai, lai justu, ka bijusi slodze.
Sportiska pastaiga palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Tā ir saudzīgāka locītavām nekā skriešana. Iešana stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, pozitīvi iedarbojas uz elpošanas sistēmu, pazemina asinsspiedienu, samazina slikto un palielina labo holesterīnu, samazina 2. tipa diabēta risku, uzlabo psihoemocionālo pašsajūtu, nodrošina organisma vielmaiņas procesus un ir laba osteoporozes mazināšanai un profilaksei.
Vienīgais objektīvais rādītājs, kā izmērīt, vai slodze ir tev atbilstoša, ir pulss. Protams, vispirms jānoskaidro, kāds ir tavs maksimālais pulss. To vari izrēķināt, no 220 atņemot savu vecumu. Sākot fizisko slodzi, vari ik pa laikam mērīt pulsu un secināt, kādā intensitātes zonā tas ir konkrētajā brīdī. Pastaigas laikā uz brīdi apstājies, pieliec pirkstus pie plaukstas locītavas un sešas sekundes skaiti pulsa sitienus. Šo skaitli pareizini ar desmit. Ja iegūtais skaits:
- sasniedz 50–60% tava maksimālā pulsa, tas liecina par vieglu – iesildīšanās – slodzi. Šāda slodze parasti raksturīga lēnai iešanai. Tādēļ, ja vēlies, lai pastaiga būtu sportiskāka, tempu vari nedaudz palielināt;
- sasniedz 60–70% tava maksimālā pulsa, tā jau ir intensīvāka, tomēr viegli izturama slodze, kas raksturīga ātrai iešanai, un ir tā robeža, kas tev būtu jāsasniedz, ja vēlies sportisku un veselīgu pastaigu;
- pārsniedz 70% no tava maksimālā pulsa, tā jau ir diezgan intensīva slodze, kurai vajadzīga izturība, – šāda slodze vairāk raksturīga skrienot. Pat ātri ejot, to diez vai izdosies pārsniegt.
Staigājot iztaisno plecus, ievelc vēderu, saliec elkoņus. Sper pareizu soli! Ideālam solim ir trīs fāzes: atbalsta fāze, kad atbalsties uz papēža, pārvēliena fāze, kad pārcel svaru no papēža un pirkstgalu, un atspēriena fāze, kad no tā atsperies.
Izvēlies ērtus apavus, kas nespiež un neberž.
Ja savu ikdienas pastaigu veic, rokās nesot somu vai iepirkumu maisiņus, vislabāk nesamo svaru sadali līdzvērtīgi, tad ķermeņa novietojums būs pareizāks. Vēl labākā izvēle ir mugursoma.
Vajag arī pavingrot!
Ja kāju un dibena muskuļi kļuvuši stīvi un neelastīgi, itin kā sarāvušies, tad grūti iztaisnot paceli un atliekt uz augšu pēdu. Bet kustības pareizi var veikt tikai tad, ja augšstilba un sēžas muskuļi ir pietiekami gari. Tāpēc visiem, kam darba diena paiet sēžot, svarīgi laiku pa laikam iztaisnot un izstaipīt kāju un dibena muskuļus.
Vingrojumus veic 5–7 reizes ar katru kāju. Svarīgi, lai stiepšana notiek reizē ar izelpu!
