Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Labdien! Man ir 72 gadi. Visu mūžu esmu bijusi aktīva: peldēju divreiz nedēļā, nūjoju, braucu ar riteni, dejoju. 2005. gadā pēc avārijas man atklāja osteoporozi. Izrakstīja dzeramās zāles (nosaukumu neatceros), bet tās nepanesu, palika slikti kuņģim un metās nelaba dūša.
Līdz 2018. gadam nelietoju neko, izņemot kalciju un D vitamīnu. Rādītājs bija L1 (–3,5). Tad man izrakstīja «Prolia», to injicēju līdz 2023. gadam, kopumā jau 10 reizes, bet nekas diži nav uzlabojies – 2020. gadā rezultāts bija L1 (–3,1). Zināju, ka šim preparātam ir smagas blaknes, bet neiedziļinājos, lai sevi neuztrauktu, un pēc injekcijām arī nejutos slikti. Draudzene man stāstīja, ka «Prolia» anotācijā teikts, ka tā padara kaulus trauslus. Kā to saprast?! It kā ārstē no trausluma, bet sanāk otrādi – tie kļūst trausli! Tad kāda jēga šīm dārgajām injekcijām? Šogad aprīlī man notika piecu skriemeļu lūzums (3 krūšu daļā un 2 jostas daļā), sāpes bija neciešamas. 14. jūnijā «Orto klīnikā» tos sacementēja.
Cita endokrinoloģe piedāvāja ik pēc 3 mēnešiem injicēt medikamentu «Aclasta», brīdinot, ka 3 dienas var būt temperatūra, kaulu laušana, drudzis. To es negribēju piedzīvot – tikko biju izslimojusi kovidu ar tādiem pašiem simptomiem. Draudzene pārgāja uz «Fosavance», bet es baidos, ka man būs slikti no šīm zālēm, jo nav tik stiprs kuņģis, lai tās lietotu.
Kā ārstēt osteoporozi ar mazākām blaknēm un organismam saudzīgāk? Un vēl – vai es drīkstu veikt kaulu blīvuma pārbaudi, ja skriemeļi sacementēti? Vai šī pārbaude tiem nekaitēs? Cik zinu, izmeklējumā notiek tāda kā mugurkaula kratīšana. Marija
Kas jāņem vērā vispirms
Tagad par visu no sākuma… Diemžēl 2005. gadā preparāti osteoporozes ārstēšanai bija pieejami galvenokārt tablešu veidā. Žēl arī, ka, rodoties blaknēm, pati pārtrauci ārstēt osteoporozi un nepārrunāji ar savu ārstu par terapijas maiņu, tiklīdz parādījās pirmās vēnā injicējamās zāles. Taču ļoti labi, ka lietoji kalciju un D vitamīnu, – tā ir profilakse, lai kavētu kaulu trausluma veidošanos.
Proti, lai ārstēšana būtu efektīva, svarīgi nodrošināt pietiekamu kalcija, D vitamīna un arī olbaltumvielu uzņemšanu.
Pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešams 1–1,5 grami kalcija, ko parasti neizdodas apēst tikai ar uzturu. Līdz ar to būtu labi ar ārstu aprunāties, vai vajadzētu papildus lietot arī kādu kalcija preparātu. Turklāt jāņem vērā, ka medikamentus osteoporozes ārstēšanai nemaz nedrīkst lietot, ja ir pazemināts kalcija līmenis asinīs!
Liela nozīme kaulu veselības uzturēšanā ir arī pietiekamam olbaltumvielu daudzumam uzturā, kas ir 0,8–1 grams uz kilogramu ķermeņa svara dienā. Samazināta olbaltumvielu uzņemšana var ne tikai samazināt osteoporozes ārstēšanas efektivitāti, bet ietekmēt arī muskulatūras spēku. Īpaši par šo jautājumu jāpiedomā cilvēkiem stipri gados, kam uzturs nereti ir vienveidīgs.
Arī veģetāriešiem un vegāniem jāizvērtē uzņemtais olbaltumvielu daudzums.
Mūsdienās plaši tiek runāts par D vitamīna pozitīvo ietekmi uz dažādiem veselības rādītājiem, un ir arvien vairāk pacientu, kas regulāri papildus lieto D vitamīna preparātus. Osteoporozes gadījumā D vitamīna līmenim asinīs optimāli vajadzētu būt 45–55 ng/ml. Zems D vitamīna līmenis var būt iemesls tam, ka osteoporozes terapijas efektivitāte ir zema, un arī prakse rāda, ka dažas osteoporozes zāļu blaknes biežāk izpaužas pacientiem ar zemu D vitamīna līmeni.
Īpaši vēlos uzsvērt, ka kaulu vielmaiņai būtiska ir fiziskā slodze.
No pieredzes varu sacīt, ka tām kundzēm, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tai skaitā muskuļu spēka treniņu, kaulu blīvuma rādītāju uzlabojums ir lielāks nekā tām, kas lieto tikai zāles. Tas ir stāsts par organismam saudzīgāku ārstēšanu.
Vajag izvērtēt arī kopējo veselības stāvokli. Kāpēc? Jo osteoporoze mēdz veidoties arī tad, ja ir kāda cita kaite, piemēram vairogdziedzera pastiprināta vai pavājināta darbība, reimatiskas un saistaudu slimības, kuņģa un zarnu trakta ligas ar uzsūkšanās traucējumiem, hematoloģiskas slimības, aknu un nieru mazspēja.
Trauslo kaulu slimība attīstās, lietojot glikokortikosteroīdus, ko parasti izmanto dažādu autoimūnu un sistēmisku slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta ārstēšanai.
Tāpat vīriešiem, kas saņem specifisku androgēnu nomācējterapiju, ja ir prostatas vēzis. Tad, lai novērstu kaulu trauslumu, svarīgi tikt galā arī ar pamatslimību.
Par ārstēšanu
Skaidrības labad atgādināšu, ka osteoporozi ārstē ar divu grupu medikamentiem. Pirmajā ietilpst tie, kuri kavē kaulu noārdīšanos jeb rezorbciju, bet otrajā – zāles, kas veicina kaulu veidošanos. Pēdējās lieto retos gadījumos, un tās nedrīkst izmantot ilgāk par 1,5–2 gadiem, jo tad pieaug kaulu audzēja veidošanās risks. Šie medikamenti ir injekciju formā, un tos līdzīgi kā insulīnu pacients sev špricē katru dienu. Šīs zāles nekad neizvēlas kā pirmās un lieto tikai sarežģītos gadījumos, kad kaulu noārdīšanos kavējoši preparāti pietiekami labi neiedarbojas.
Osteoporozes gadījumā pārsvarā kaulu noārdīšanās notiek aktīvāk nekā kaulu veidošanās, un tāpēc kauli kļūst trauslāki.
Līdz ar to galvenā ārstēšana notiek ar zālēm, kas kavē kaulu noārdīšanos. Praksē lieto divu grupu medikamentus. Pirmajā ietilpst bisfosfonāti (nātrija alendronāts, nātrija rizedronāts, ibandronskābe, zoledronskābe), kas pieejami tablešu vai injekciju veidā, kuras var špricēt reizi trijos mēnešos vēnā vai ievadīt reizi gadā ar sistēmu. Vēstulē minētas nātrija alendronāta un holekalciferola jeb D3 vitamīna kombinētas tabletes Fosavance un arī preparāts Aclasta, ko injicē nevis kā vēstulē minēts reizi trijos mēnešos, bet reizi gadā.
Otras grupas medikamenti satur tā dēvētās monoklonālās antivielas, pie kurām pieder denosumabs jeb minētā Prolia, kas ir bioloģiski aktīvs preparāts un pieejams injekcijās. Lai gan monoklonālās antivielas darbojas mazliet atšķirīgi, gan vieni, gan otri medikamenti kavē kaulu noārdīšanos, veicinot to minerālā blīvuma pieaugumu un mazinot kaulu lūzumu risku.
Par blaknēm
Kopumā pacienti abu grupu medikamentus panes labi, tomēr reizēm novēro blaknes. Gan bisfosfonātiem, gan denosumabam biežākās blaknes ir sāpes kaulos un muskuļos. Biežāk tās novēro, ja ir zems D vitamīna līmenis asinīs un nepietiekami uzņemts kalcijs.
Tabletes var arī kairināt gremošanas traktu – it īpaši barības vadu, ja zāles lieto nepareizi.
Tās jāieņem no rīta tukšā dūšā, uzdzerot glāzi ūdens. Pusstundu pēc tam nevajadzētu būt guļus stāvoklī, jo tad tablete var pielipt pie barības vada un to kairināt. Kuņģi tabletes kairina tikai ļoti retos gadījumos. Ja tomēr ir barības vada vai kuņģa kairinājums (iekaisums, erozija, čūla), tāpat, ja ilgstoši uzņem skābi mazinošus medikamentus, kas mēdz pasliktināt medikamenta uzsūkšanos, var pāriet uz injekcijām. Savukārt pēc bisfosfonātu ievadīšanas vēnā var būt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra, parasti ne vairāk kā vienu dienu.
Tas liecina nevis par zāļu nepanesību, bet gan par to, ka organisms uz tām attiecīgi reaģē.
Jāpiebilst, ka šāda reakcija visbiežāk ir tikai pēc pirmās injekcijas. Tomēr var būt arī pēc katras – tā bija kādai manai pacientei, kura šo preparātu saņēma trīs gadus pēc kārtas. Viņa par temperatūru neuztraucās, vienīgi jautāja, vai drīkst tajā vakarā iet uz operu.
No šīm blaknēm, par kurām ārsts pacientu parasti informē pirms terapijas uzsākšanas, nevajag baidīties, jo tās kopumā nav bieži sastopamas. Tomēr būtu jāatceras vēl viena lieta… Tā kā gan bisfosfonāti, gan denosumabs kavē kaulu noārdīšanos un rezultātā var palēnināties kaulu vielmaiņa žokļa kaulā, mēdz gadīties, ka, raujot zobu, liekot implantus vai veicot citu ķirurģisku iejaukšanos žokļa kaulā, var tikt kavēta tā sadzīšana, tāpēc pacientiem, kam plāno osteoporozes ārstēšanu, parasti vaicā, vai nav paredzēta ķirurģiska iejaukšanās žokļa kaulā. Ja osteoporozes ārstešana jau uzsākta, parasti uz laiku, kamēr saved kārtībā mutes dobumu, to pārtrauc.
Biežāk gan šādas blaknes rodas tiem, kam ir novājināta imūnsistēma, piemēram, onkoloģijas slimniekiem.
Otra vēl retāka bisfosfonātu un denosumaba blakne, īpaši, ja osteoporozi ārstē ilgstoši, ir augšstilba kaula atipisks lūzums bez iepriekšējas traumas. Arī to biežāk novēro, ja ir novājināta imūnsistēma, kā arī nepietiekams D vitamīna un kalcija līmenis.
Vēstulē rakstīts: anotācijā norādīts – Prolia padara kaulus trauslus… Es zāļu aprakstā šādu teikumu neatradu. Un piebildīšu, ka Prolia darbības mehānisms vērsts uz kaulu minerālā blīvuma palielināšanu un lūzumu riska mazināšanu.
Draudzeņu stāsti un atbalsts ir vērtīgi, tomēr savu ārstēšanās izvēli nevajadzētu argumentēt tikai ar dzirdēto negatīvo pieredzi.
Lai izdarītu izvēli un secinājumus, vēlams iegūt arī pozitīvu pieredzi. Tu taču pati juties labi, kad lietoji Prolia, bet, ja rodas kādas bažas, tās noteikti vajag pārrunāt ar ārstu, kuram uzticies, lai atrastu labāko risinājumu konkrētajai situācijai.
Ja Prolia lietota ilgi un radušās šaubas par medikamenta efektivitāti, pamatots būtu endokrinoloģes piedāvājums pāriet uz Aclasta. Taču vēstulē ir nepareizi minēts, ka šīs zāles injicē ik pēc trim mēnešiem. Patiesībā tās ievada ar sistēmas palīdzību vēnā vienu reizi gadā. Ik pēc trim mēnešiem injicē citu bisfosfonātu – ibandronskābi.
Pēc Aclasta injekcijas paaugstināta temperatūra parasti ir vienu dienu, taču pat tad, ja tā turētos trīs dienas, tas neliecina par preparāta nepanesību.
Ja temperatūra izteikti pasliktina pašsajūtu, var iedzert temperatūru pazeminošas zāles, taču tā pāries arī pati no sevis. Lai mazinātu iespējamo blakusparādību risku, svarīgi, lai pirms Aclasta saņemšanas būtu pietiekami daudz kalcija un D vitamīna, kā arī jāuzņem atbilstoši daudz šķidruma.
Kopumā no pieredzes varu sacīt, ka – lūdzu, nebaidies no zālēm, jo nereti nostrādā psihoemocionālais fons un blaknes patiešām parādās. Osteoporoze nav akūta kaite, kuras ārstēšana jāsāk nekavējoties – vispirms būtu jātiek galā ar bailēm, noskaņojot sevi pozitīvi.
Par lūzumiem
Tu raksti, ka aprīlī noticis piecu skriemeļu lūzums… Ņemot vērā, ka vienlaikus salūza vairāki skriemeļi, būtu svarīgi iegūt papildu informāciju – kādos apstākļos tie salūza un kāds ir vispārējais veselības stāvoklis.
Lai gan medikamenti samazina lūzumu risku, nevienas zāles negarantē, ka lūzumu nebūs vispār.
Tomēr šajā gadījumā būtu ne tikai jāapsver terapijas maiņa, bet arī vēlreiz jāpārskata osteoporozes diagnoze. Jāatceras, ka skriemeļu lūzumi mēdz notikt ne tikai pie osteoporozes, bet arī citām kaitēm, tāpēc ir ļoti svarīgi vērsties pie ārsta, lai izvērtētu situāciju.
Par izmeklējumiem
Mani vēstulē pārsteidz par osteodensitometriju rakstītais. Nevar būt, ka nekad neesi bijusi uz kaulu blīvuma mērīšanas pārbaudi, citādi osteoporozi nemaz nav iespējams atklāt. Nekāda kratīšana šajā izmeklējumā nenotiek!
Pacients atrodas guļus uz osteodensitometra galda, un mērīšanas laikā detektors nepieskaroties slīd pāri ķermenim, tātad skriemeļiem tas nekaitē.
Taču jautājums par to, vai veikt kaulu blīvuma pārbaudi, ir pamatots. Ja mērījums izdarīts pirmo reizi, tad nav nozīmes, kad noticis lūzums vai cementēšana, un var droši doties uz izmeklējumu. Vienīgi jāņem vērā, ka, veicot izmeklējumu jostas skriemeļiem, tiek saliektas kājas gūžas un ceļu locītavās un atbalstītas uz speciāla atbalsta, tāpēc jāizvērtē, vai muguras sāpes netraucē atbilstoši saliekt kājas.
Savukārt, ja mērījums tiek veikts atkārtoti, tad to nevajadzētu veikt biežāk kā reizi gadā, lai var kvalitatīvi izvērtēt izmaiņas dinamikā.
Cementētie skriemeļi vairs nav mērāmi, jo par tiem nevar iegūt korektus rezultātus – rezultātu var izvērtēt tikai veselajiem jostas skriemeļiem.
Ļoti būtiski, ka kaulu blīvuma pārbaudi veic ne tikai skriemeļiem, bet arī abiem augšstilba kauliem, jo tad vislabāk var izvērtēt ārstēšanas efektivitāti.
Par ilgumu
Osteoporoze nav jāārstē nepārtraukti mūža garumā! Zāles lieto noteiktu laiku, līdz vērojama uzlabošanās gan kaulu blīvuma rādītājos, gan analīžu bioķīmiskajos marķieros un nenotiek jauni lūzumi. Zāļu lietošanas ilgums katrā konkrētā gadījumā ir individuāls, tomēr maksimālais ārstēšanas laiks bez pārtraukuma ar tabletēm un Prolia var būt līdz desmit gadiem. Izmantojot Aclasta, pārtraukums vai terapijas maiņa nepieciešama pēc trim gadiem.
Lietojot zāles ilgstoši bez pārtraukuma, kaulu vielmaiņa palēninās un līdz ar to vairs netiek gūts vēlamais efekts.
Pārtraucot terapiju, jārēķinās ar to, ka bisfosfonāti kaulos saglabājas ilgstoši, vēl vairākus gadus, bet Prolia organismā dzīvo tikai pusgadu. Nevar pārtraukt injicēt Prolia, nelietojot citas zāles, jo tad sasniegtais rezultāts var strauji mazināties. Ja paredzēts Prolia pārtraukums, tad apmēram uz gadu izraksta kādu no bisfosfonātu grupas medikamentiem tabletēs vai Aclasta.
Bieži vien pacienti pieļauj kļūdu, nesakot ārstam, ka vairs nelieto Prolia. To spilgti varēja novērot Covid-19 pandēmijas laikā, kad cilvēki retāk apmeklēja dakterus un paši uz savu galvu pārtrauca ārstēšanos. Pēc tam, veicot osteodensitometriju, atklājās, ka kaulu blīvuma rādītāji ir pasliktinājušies.
Lai osteoporozes ārstēšana veiktos, jābūt gan pacienta līdzestībai un vēlmei ārstēties, gan labai sadarbībai starp pacientu un ārstu.
Ja radušās blaknes, iespējams zāles mainīt.
Un vēl nobeigumā gribu uzsvērt, ka veselību uzlabo gaišas domas, nevis bailes no medikamentu blaknēm, kuras patiesībā nemaz tik bieži nerodas.
