Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Labdien!
Man jau sen uz kājām ir paplašinātas vēnas. Pirms vairākiem gadiem saņēmos operācijai. Pēc mēneša labajā kājā radās trombs, un nokļuvu slimnīcā. Šī kāja tā arī palika ievērojami resnāka nekā otra. Neorientējos terminos, bet ārsts kaut ko minēja, ka tromba ietekmē nestrādā kāds no vārstiem. Vēlāk izteikti paplašinājās arī vēnas uz labās rokas augšdelma. Vai tas saistīts ar trombozi? Tagad uz abām kājām atkal izspiedušies izteikti vēnu mezgli, vakarā kājas smagas. Droši vien vajadzētu operēt, bet baidos, vai vēlreiz neradīsies trombi. Kā rīkoties?
Aija
Virspusējo vēnu mazspēja
Ir divu veidu vēnas – dziļās un virspusējās –, kuras ārstē atšķirīgi. Biežāk mēs runājam par virspusējām vēnām, kuras var salīdzināt ar koku – ir stumbra vēnas un sānu zaru vēnas, kas pievienojas stumbram. Ja virspusējās vēnās attīstās mazspēja vai nepietiekamība, to redzam uz kājām kā kunkulīšus, zilas zvaigznītes, izspiedušos vīnogu ķekarus – tās ir varikozas vēnas.
Taču bieži stumbra jeb maģistrālās virspusējās vēnas nav manāmas, tās var apskatīt, tikai veicot dupleksultrasonoskopiju.
Veicot šo izmeklējumu, pārbaudām, vai vēnā ir adekvāta asins plūsma uz sirds pusi. Ja virspusējās vēnās atklājam mazspēju, tātad skaidrs, ka tās strādā slikti, faktiski nepilda savu funkciju vai veic to tikai daļēji. Par virspusējo vēnu mazspēju var liecināt ne tikai vizuāli paplašināti vēnu mezgli, bet arī citas izpausmes, piemēram, nogurums un tūska kājās. Smagākos gadījumos veidojas izmaiņas ādā – līdz pat nedzīstošām čūlām. Lai to novērstu, vēnas operējam, ko var darīt ar lāzeru, radiofrekvenci, tvaiku, biolīmi, skalpeli un dažādām citām metodēm.
Bīstamā dziļo vēnu tromboze
Dziļās vēnas no ārpuses mēs nevaram redzēt, jo tās atrodas dziļi kājā paralēli artērijām starp muskuļiem. Šīs vēnas neoperē, taču tām mēdz attīstīties nopietna un bīstama slimība – dziļo vēnu tromboze. Trombi jeb, vienkārši sakot, asins recekļi no kāju vēnām pa asinsriti var migrēt un nokļūt plaušu artērijā, to nosprostojot un izraisot izteiktu elpas trūkumu un reizēm pat nāvi.
Dziļo vēnu tromboze izpaužas kā tūska un sāpes kājā. Izpausmes atkarīgas no tā, kuras vēnas ir trombozētas – apakšstilba, augšstilba vai iegurņa.
Ja tās ir apakšstilba vēnas, tad izpausmes var arī nebūt un risks, ka trombs atrausies no vēnas sieniņas un aizceļos, arī ir mazs. Ja trombozētas augšstilba un iegurņa vēnas, situācija ir bīstamāka.
Dziļo vēnu trombozi ārstē, pēc noteiktas shēmas lietojot ārsta nozīmētos asinis šķidrinošos medikamentus jeb antikoagulantus un valkājot kompresijas zeķes. Medikamenti pasargā no trombu migrēšanas. Svarīgi ņemt vērā: kamēr tromboze vēl svaiga – līdz divām, trim nedēļām –, jāuzvedas ļoti piesardzīgi, jo tad ir vislielākais risks, ka trombs no vēnas sieniņas var atrauties un pa asins plūsmu nokļūt plaušu artērijā, to daļēji vai pilnībā nosprostot. Dziļo vēnu trombozi ar zālēm ārstē vairākus mēnešus – ārstēšanas ilgumu nosaka ārsts.
Trombi pāris mēnešu laikā izšķīst, un vēna atjauno savu lūmenu, tomēr – tā vairs nav pilnīgi vesela.
Ar laiku var parādīties tā dēvētais posttrombotiskais sindroms, kas nav bīstams dzīvībai, bet pasliktina dzīves kvalitāti. Tas nozīmē, ka kāja vēnas bojājuma dēļ visu mūžu ir pietūkusi – resnāka nekā otra. Lai gan asins plūsma vēnās atjaunojas, vēnu vārstuļi un sieniņa ir bojāta, un diemžēl tos atjaunot nav iespējams. Posttrombotiskajam sindromam raksturīga tūska, var būt arī sāpes kājās, dažādas ādas izmaiņas. Piemēram, ādas iekaisumi, mēdz veidoties brūni pleķi, reizēm attīstās trofiskā čūla.
Visbiežāk posttrombotiskais sindroms attīstās, ja tromboze ir bijusi iegurņa vai augšstilba vēnās, ļoti reti, ja tromboze bijusi apakšstilba dziļajās vēnās.
Ja tromboze bijusi iegurņa dziļajās vēnās, tajās iespējams implantēt speciāla materiāla stentus, kas nostiprina vēnas sieniņu un notur vēnu atvērtu, šādi atjaunojot asins plūsmu iegurņa vēnās. Taču tas nav iespējams ikvienam, jāizvērtē vēnas kājā un vēderā.
Trombs pēc operācijas
Paaugstināts trombu veidošanās risks ir situācijās, kad palēninās asins plūsma vēnās, ir izmainīta recēšanas sistēma un bojāta vēnas sieniņa. Dziļo vēnu trombozes riska faktoru ir daudz. Risks palielinās, ja vairāki faktori sakrīt kopā. Kad cilvēks nokļūst pie ārsta ar dziļo vēnu trombozi, mēs cenšamies noskaidrot, kāpēc tromboze radusies.
Dziļo vēnu tromboze pēc vēnu operācijas rodas pavisam reti – mazāk nekā vienā procentā gadījumu!
Vēl jo vairāk mūsdienās, kad operācijas pārsvarā veic mazinvazīvi, piemēram, ar lāzeru vai slēdzot vēnu ar biolīmi. Turklāt operācijas un pēcoperācijas laikā pacientiem jāievēro dziļo vēnu trombozes profilakse. Tas nozīmē, ka pirms operācijas saņem antikoagulantu jeb asins šķidrinātāju injekciju vai tableti un pēc operācijas jāvalkā kompresijas zeķes. Šādi dziļo vēnu trombozes risks tiek pietuvināts nullei, taču diemžēl vienmēr pastāv neliels procents, kad var rasties kādas komplikācijas.
Pastāv speciālas skalas, pēc kurām novērtējam trombozes rašanās risku, un arī citās lielās operācijās veicam profilaktiskus pasākumus. Taču asins šķidrinātāji jeb antikoagulanti palielina arī asiņošanas risku, tādēļ ir ļoti svarīgi visus šos pasākumus prātīgi sabalansēt.
Bumbulīši pēc dziļo vēnu trombozes
Ja pēc dziļo vēnu trombozes kājās izveidojas virspusējo vēnu bumbuļi jeb varikoze, to var skaidrot šādi: dziļās vēnas strādā slikti un organisms kompensatori cenšas izveidot citus vēnu ceļus caur virspusējo vēnu sistēmu, lai asinīm būtu kur plūst uz sirds pusi. Šādas kompensatoras vēnas, kuras izskatās kā slimas, operēt nevajadzētu.
To novērtē ārsts – flebologs vai asinsvadu ķirurgs –, veicot vēnu dupleksultrasonoskopiju.
Jākonsultējas ar asinsvadu ķirurgu, kurš ar ultrasonoskopu apskatītu gan dziļās, gan virspusējās vēnas. Veselu vēnu nevajag iznīcināt, jo tā var būt noderīga asins plūsmai. Bet, ja virspusējās vēnas ir slimas, tās ir jāoperē. Cilvēki nereti prasa, kur pēc vēnu operācijas tecēs asinis… Taču tur jau tā lieta, ka mēs slēdzam ciet vai ņemam ārā tikai slimas vēnas, kuras vairs nefunkcionē.
Kas vainas roku vēnām?
Izspiedušās vēnas uz rokām neliecina par klasisku venozu mazspēju. Vēnu varikoze un tromboze rokās ir liels retums. Cilvēki bieži stāsta, ka viņiem roku vēnas ir kā striķi un tajās ir bumbuļi… Taču, tās izmeklējot, mēs neatrodam nekādu slimību. Jā, arī roku vēnām veic ultrasonoskopiju, izvērtējot, vai asinis pa tām adekvāti plūst uz sirds pusi. Palēnināta plūsma liecina par vēnu mazspēju.
Izspiedušās roku vēnas lielākoties ir kosmētiska problēma.
Iedzimtas patoloģijas vai vēnu saspiedumi pie krūšu kurvja izejas novēro reti – lielākoties vēnas vienkārši atrodas ļoti tuvu ādai un tāpēc ir redzamas. Vēnu izspiešanos var veicināt liela fiziska slodze un smagumu cilāšana, taču tas nenozīmē, ka tās ir slimas.
Protams, izmaiņas roku vēnās nevajadzētu atstāt bez ievērības un jāaiziet uz konsultāciju pie flebologa vai asinsvadu ķirurga, lai novērtētu, vai tās ir veselas.
Kad vēnās var rasties trombi?
- Pēc lielām operācijām, piemēram, gūžas vai ceļa protezēšanas, lielām ginekoloģiskām operācijām.
- Pēc ilgstoša gultas režīma.
- Pēc traumām, piemēram, kad nepieciešama imobilizācija un ir uzlikts ģipsis.
- Pēc ilgstoša lidojuma vai braukšanas automašīnā, kad nav iespējas izkustēties (ja ir vēl citi riska faktori).
- Ja ir onkoloģiska slimība.
- Grūtniecības un dzemdību laikā.
- Sievietēm, kuras lieto hormonus saturošus kontracepcijas līdzekļus vai hormonaizstājterapiju; te risku palielina smēķēšana.
- Ja ir iedzimti vai iegūti defekti asins recēšanas sistēmā vai autoimūnas slimības, piemēram, antifosfolipīdu sindroms vai vaskulīts – asinsvadu iekaisums.
- Ja ir organisma atūdeņošanās. Arī alkohols atūdeņo organismu.
- Ja ir anatomiskas īpatnības, piemēram, iegurņa artērija saspiež iegurņa vēnu.
- Ja iepriekš bijusi dziļo vēnu tromboze.
- Ja ir varikozas vēnas virspusējo vēnu sistēmā.
