Prettrauksmes un nomierinošo bezrecepšu zāļu pamatā pārsvarā ir baldriāns (starptautiski lietotais nosaukums – Valeriana officinalis). Bieži vien pievienoti arī māteres, apiņa, vilkābeles, citronmētras un citu augu ekstrakti.
Taču šīs palīgvielas nenosaka preparāta būtību – galvenais ir baldriāns.
Tas nomierinoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, samazina uzbudināmību, darbojas spazmolītiski – noņem spriedzi muskuļos un atslābina tos.
Zinātniski pierādīts gan tas nav, taču ir viedoklis, ka baldriāns iedarbojas uz GABA receptoriem (tie ir nervu signālu pārvades mehānisma mezgli, kas bremzē nervu šūnu aktivitāti) un pozitīvi ietekmē arī serotonīna līmeni, paaugstinot to (serotonīns ir viela, ko izstrādā mūsu smadzenes, – to dēvē arī par laimes hormonu, jo serotonīns atbildīgs par labu garastāvokli).
Ne velti Amerikā baldriānu saturošus bezrecepšu preparātus izmanto kā aizvietojošo terapiju, lai palīdzētu atradināties no trankvilizatoriem – spēcīgiem nomierinošiem līdzekļiem.
Pozitīvi, ka šo preparātu sastāvs nav tik stipri ķīmisks kā recepšu medikamentiem, tomēr arī bezrecepšu pretstresa zāles nedrīkst lietot nemitīgi un bez apdoma.
Nav tā – ja reiz preparāts veidots uz augu bāzes, tad to drīkst lietot bieži un daudz, – tabletes ir tikai īslaicīga palīdzība.
Ilgāk par mēnesi baldriānus saturošas tabletes regulāri dzert nav ieteicams.
Arī šie it kā nevainīgie preparāti var veicināt pieradumu un, ilgstoši lietoti, var pasliktināt atmiņu, pazemināt koncentrēšanās spējas.
Šīs bezrecepšu pretstresa zāles arī neiesaka lietot kopā ar alkoholu vai citiem nomierinošiem līdzekļiem, jo tādējādi var pastiprināties visu zāļu iedarbība. Lietošanas instrukcijā jāizlasa, kāda ir preparāta ieteicamā dienas deva, un šie norādījumi noteikti jāievēro.
Ja ir iespējama izvēle starp baldriānu saturošām tabletēm, kapsulām vai šķidrajām produkta formām, optimāli izvēlēties pilienus vai tinktūras, jo no šķidrās produkta formas ārstniecības augu aktīvās vielas uzsūcas un nonāk asinsritē daudz ātrāk.