Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Protams, kukaiņi pārtikā – tas šķiet ļoti neierasti. Bet salīdzinājumam minēsim, piemēram, tādus produktus kā suši un austeres.
Vēl samērā nesen Latvijā arī tie bija svešāda eksotika, bet tagad tiek uzskatīti par izsmalcinātiem kārumiem.
Jā, tie garšo ne jau visiem, bet, ja arī kādam riebjas jēla zivs vai gliemezis, viņš šo konkrēto produktu vienkārši neēd, un viss.
Lūk, 6 jautājumi, kas daudzus satrauc!
- Vai kukaiņu sastāvdaļas pārtikā var izraisīt alerģiju? Pašlaik tiek uzskatīts, ka var, – tiem, kas ir alerģiski pret vēžveidīgajiem un to produktiem, pret gliemjiem un putekļu ērcītēm. Tāpēc arī obligāta ir norāde uz marķējuma.
- Kā cilvēka organisms tiek galā ar hitīnu, ko satur kukaiņi? Hitīns ir nesagremojams polisaharīds, un mums organismā tiešām nav enzīmu, kas to sašķeltu. Taču tas var kalpot kā vērtīga šķiedrviela! Starp citu, hitīnu satur arī sēnes, tāpēc mēs jau no bērnības zinām, ka tās nevajag daudz saēsties uz nakti, jo spiedīs kuņģi. Tas ir hitīns, kas piebriest, un ar to jārēķinās. Tomēr tiek arī domāts, kā nākotnē hitīnu no kukaiņiem atdalīt.
- Vai kukaiņus mums grib iebarot ar viltu? Pagaidām mums tos nu nekādi nemēģina iebarot, jo šie produkti Latvijā faktiski nav nopērkami un ir dārgi (vairāk nekā 100 eiro par kilogramu). Ja nu tie varētu būt pieejami vienīgi kā ekskluzīvs produkts kādā bioloģisko produktu veikalā.
Taču ar laiku kukaiņi veikalu plauktos noteikti parādīsies – kā vēl viena produktu alternatīva.
Un uz iepakojuma obligāti jānorāda, ka produkts satur kukaiņu piedevas. Mēs taču paskatāmies uz produktu, ko pērkam, īpaši tad, ja iegādājamies to pirmoreiz.
- Vai kukaiņu piedevas tiešām satur virkni bīstamu vielu, kas minētas regulā, tostarp kadmiju, svinu, pelējuma sēnītes utt.? Šīs vielas sastopamas vidē, tāpēc kukaiņi, dzīvojot pa zemi, tās varētu uzņemt.
Taču ēdamie kukaiņi tiek audzēti kontrolētos apstākļos, kur tam nevajadzētu notikt.
Lai to varētu pārbaudīt, regulā noteikta pieļaujamā minimālā robeža, kas ir niecīgs daudzums. Šīs vielas var būt arī citos – nekukaiņu izcelsmes – produktos, piemēram, tuvu ceļam audzētos ābolos.
- Kāpēc uz pieciem gadiem noslepenoti pētījumu dati par EK regulās atļautajām kukaiņu piedevām? Lai piebremzētu konkurentus, jo pētījumos ieguldīti lieli līdzekļi.
Citiem ražotājiem, kuri šajā laikā gribēs iegūt atļauju saviem kukaiņu produktiem, pētījumi pamatojumam būs jāveic pašiem.
Taču ar pētījumu datiem ir iepazinušies Eiropas Pārtikas drošības iestādes eksperti, kas arī deva savus atzinumus un atļauju pārdošanai.
- Ko meklēt uz etiķetes, lai zinātu, ka produktam pievienotas kukaiņu sastāvdaļas? Uzrakstu, ka pievienoti EK regulā atļautie kukaiņi, minot to sugas vai latīnisko nosaukumu:
- miltu melnulis (Alphitobius diaperinus),
- mājas circenis (Acheta domesticus),
- vidējais miltu melnulis (Tenebrio molitor),
- klejotājsisenis (Locusta migratoria).
Ja produktiem pievienots karmīnsarkanais vai šellaka, uz marķējuma tie apzīmēti ar nosaukumu vai kā E120 un E904.
