• Vai miega veicinātājs melatonīns ir kaitīgs veselībai?

    Jautājumi un atbildes
    Indra Ozoliņa
    24. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Marcos Mesa Sam Wordley/Shutterstock.com
    Skaidro klīniskā farmaceite P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras docētāja Alīna Kriviņa.

    Lasītājas vēstule: Kāda ir melatonīna ietekme uz veselību vispār, ne tikai uz miegu? Vai melatonīna preparātus drīkst lietot ilgstoši? Vai pievienotās palīgvielas nekaitē organismam? Līga

    • Līga, melatonīns ir miega hormons, kas pārsvarā izdalās smadzenēs un kontrolē mūsu miegu, tā kvalitāti un ilgumu. Bet ne tikai! Melatonīnam oranismā ir arī citi uzdevumi, piemēram, cirkadiānā un sezonālā ritma kontrole.

    Cirkadiānais ritms ļauj piemēroties iekšējās un ārējās vides pārmaiņām.

    Tā traucējumu dēļ cilvēkam var būt ne tikai problēmas ar miegu, bet arī garastāvokļa svārstības, var vājināties intelektuālās spējas, pieaugt audzēja, metabolisku, sirds un asinsvadu slimību un reproduktīvās sistēmas darbības traucējumu risks. Melatonīns piedalās imunitātes uzturēšanā. Tas nepieciešams arī grūtniecības laikā, jo palīdz veidot placentu, piedalās augļa attīstībā, veicinot nervu šūnu veidošanos un sinhronizējot augļa bioloģisko pulksteni. Melatonīnam ir ļoti liela nozīme mūsu emocionālā līdzsvara kontrolēšanā.

    Tā trūkums izpaužas arī kā trauksme vai depresīvs noskaņojums.

    Melatonīna līmeni organismā ietekmē dažādi faktori. Tas atkarīgs no diennakts laika. Šis hormons vairāk izdalās tumsā – vakarā un līdz diviem, trijiem naktī. Nākamais faktors ir vecums, piemēram, bērniem no gada līdz trīs gadu vecumam melatonīns izdalās vairāk nekā veciem cilvēkiem. Tā daudzums mēdz mazināties, ja ir kādas hroniskas nervu sistēmas un psihiskas slimības, kā arī tad, ja tiek lietotas atsevišķas asinsspiedienu regulējošas un pretsāpju zāles.

    • Lai gan melatonīns ir viens no vieglākajiem miega līdzekļiem, kas nerada blaknes, tomēr, ja ir miega traucējumi, tas nav pirmā izvēle. Vispirms jācenšas noskaidrot iemeslu, kāpēc miega traucējumi radušies. Iespējams, tie ir kādas slimības pavadošs simptoms. Varbūt vajag pārskatīt savu dzīvesveidu, ēšanas un gulētiešanas paradumus.

    Ja tas tomēr nepalīdz, tad var izmantot melatonīna preparātus.

    Melatonīnu iesaka lietot arī pēc gariem lidojumiem, lai atvieglotu pielāgošanos laika joslu maiņai, un bērniem, kuriem ir autisms vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms un kuri cieš no miega traucējumiem. Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka ilgstoša melatonīna lietošana ir droša, jo nerada atkarību un neietekmē dabisku melatonīna izdalīšanos organismā. Melatonīna preparāti darbojas tikai 6–8 stundas un pēc tam tiek izvadīti no organisma.

    Aptiekās ir visvisādi melatonīna preparāti – iekšķīgi lietojamas tabletes, zem mēles liekamas tabletes un strēmelītes, aerosoli.

    Pētījumi liecina, ka melatonīns labāk uzsūcas, lietojot zem mēles vai izsmidzinot mutē.

    Izvēloties iekšķīgi lietojamas tabletes, daļa preparāta inaktivēsies aknās vai mijiedarbosies ar uzturu, un organisms nesaņems tik lielu aktīvās vielas koncentrāciju.

    • Melatonīnam pievienotās palīgvielas nav kaitīgas organismam, un veselam cilvēkam tās diez vai radīs kādas problēmas. Protams, ir iespējamas individuālas alerģiskas reakcijas, tāpat kā lietojot jebkuru citu preparātu. Palīgvielām uzmanību vajadzētu pievērst cukura diabēta slimniekiem, jo melatonīna preparātu sastāvā var būt dažādu veidu cukuri. Retāk tie mēdz saturēt laktozi, uz ko reaģēs tie, kas nepanes piena produktus, un glutēnu, no kā jāsargās celiakijas slimniekiem, savukārt fenilketonūrijas slimniekiem jāuzmanās no aspartāma (E951, E962 – saldinātājs).

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē