Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skaidro Dr. med. Harijs Čerņevskis
*Nefrologs un internists P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
*Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors.
Citi lasa
Par nieru veselību var spiest pēc vairākiem rādītājiem, izmantojot urīna un asins analīzes.
1. Glomerulārās filtrācijas ātrums
Veselas nieres arī čakli strādā, un par to liecina kopējā nieru kamoliņu (glomerulu) spēja filtrēt asinis jeb glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ).
Jauniem cilvēkiem veselas nieres minūtē filtrē 90–120 mililitru asiņu. Bet – ar gadiem nieres dabiski nolietojas. Lai kā mēs gribētu, ap 40 gadiem mūsu nierītes sāk novecot. Par to mēs atkal spriežam pēc «glomerulārās» filtrācijas ātruma. Normāli niere strādā, ja filtrācijas ātrums 40 gadu vecumā vēl joprojām ir virs 90 mililitriem minūtē. Paliek 41 gads – ātrums samazinās par vienu vienību, vēl viens gads – vēl viena vienība nost, un tā katru gadu mīnus viens mililitrs minūtē. Tas ir normāli. Taču, ja šim novecošanas procesam virsū uzklājas kāda slimība, tad jāsāk bīties, ka gada laikā filtrācijas ātrums būs nevis mīnus viens, bet mīnus četri un vairāk mililitru minūtē. Filtrācijas ātrumam krītoties zem 30 ml/min, jārēķinās ar ļoti nopietniem nieru darbības traucējumiem. Kādreiz cilvēkam ir nekoriģēts asinsspiediens – tas nemitīgi turas augsts, bet viņš par to nemaz nezina, jo asinsspiedienu nemēra un savu ģimenes ārstu neapmeklē! Un tad nieres iet bojā pat ar ātrumu mīnus 12 mililitri minūtē gada laikā. Proti, nieru funkcija pasliktinās ārkārtīgi strauji – dažu gadu laikā cilvēks kļūst jau par slimnieku, kuram jāveic hemodialīze, vai arī viņš ir kandidāts uz nieru transplantāciju.
GFĀ var noteikt ar dažādām metodēm, bet populārākā ir matemātiska aprēķināšana, izmantojot īpašu formulu. Savukārt, lai GFĀ izrēķinātu, vispirms jānosaka kreatinīna līmenis asinīs. Jo augstāks kreatinīns, jo mazāks GFĀ, jo sliktāka nieru funkcija! Aprēķinam nepieciešams zināt arī tavu vecumu, ķermeņa masu un dzimumu.
Situācijas, kad GFĀ obligāti jānosaka
1. Ja ir nieru slimības.
2. Ja ir augsts asinsspiediens.
3. Ja ir cukura diabēts.
4. Ja ir sirds kaites.
5. Ja ir ateroskleroze.
6. Ja gadiem lieto nierēm kaitīgus medikamentus (nesteroīdās pretiekaisuma un pretsāpju tabletes).
2. Kreatinīna koncentrācija asinīs
Tā arī parāda, kā strādā nieres. Kreatinīns ir vielmaiņas produkts, kas muskuļos veidojas no kreatīna. Kreatinīns no organisma tiek izvadīts, filtrējoties caur nieru kamoliņiem, tādēļ to, kā jau sacīju, izmanto nieru glomerulu funkcionālo spēju novērtēšanai. Samazinoties funkcionējošo nefronu skaitam, pieaug kreatinīna koncentrācija asinīs. Paaugstināts kreatīna līmenis asinīs nozīmē, ka nieru darbība ir pavājināta. Taču kreatinīna līmeņa kāpums asinīs var būt normas robežās līdz pat brīdim, kad jau sācies ievērojams nieru funkcijas zudums. Tāpēc ārstam ir svarīgi izvērtēt slimības riska faktorus laikus, vēl pirms kreatinīns signalizē par draudošu nieru slimību. Vajadzētu meklēt tās saslimšanas, kuras visbiežāk spēj atstāt kādas pārmaiņas nierēs.
Par ko var liecināt paaugstināts kreatinīns?
1. Par nieru funkciju traucējumiem.
2. Par urīnizvadceļu nosprostošanos.
3. Par audu destrukciju jeb sairšanu.
4. Par pastiprinātu katabolismu jeb enerģētisko vielmaiņu.
5. Par aknu slimībām.
3. Urīna analīze
Ja tev galīgi nav nekādas vainas, tad atsijājošā metode ir urīna analīze, uz kuru nosūta ģimenes ārsts. Tai ieteicams izmantot rīta urīna vidējo porciju. Pirms urīna analīzes savākšanas būtu labi apmazgāties, bet – bez ziepēm. Urīnu savāc vienreizējas lietošanas plastmasas traukā un nes uz laboratoriju.
Ko mēs skatāmies?
1. Vai nieres izdala olbaltumu vai neizdala? Nedrīkst izdalīt! Ja urīnā atrod olbaltumu, skaidrs, ka tas pakāpeniski sāk bojāt nieres. Jo tikai tad, ja ir bojāti nieru kanāliņi, olbaltums var iziet cauri to sieniņai, un tad tas parādās urīnā. Tātad šis ir ļoti svarīgs nieru slimības prognozes rādītājs. Vēl precīzāk to var noteikt, sakrājot diennakts urīnu. Pārsvarā tajā tiek izdalīts olbaltums – albumīns.
Par ko liecina albumīna daudzums analīzē?
*Mazāk nekā 30 mg/24 h – norma.
*30–300 mg/24 h – agrīns nieru bojājuma marķieris. Īpaši, ja ir cukura diabēts.
*300 mg–1 g/24 h – viegla proteinūrija (olbaltumvielu izdalīšanās ar urīnu, pārsniedzot normu).
*1–3 g/24 h – mērena proteinūrija, var būt glomerulonefrīta pazīme (kopā ar eritrocītiem) vai, piemēram, medikamentu izraisīta nieru iekaisuma pazīme.
*Vairāk nekā 3–3,5 g/24 h – smaga proteinūrija, raksturīga nopietnām nieru slimībām.
2. Varam skatīties mikroskopā, kādas šūnas izdalās ar urīnu. Tajā nedrīkst būt eritrocītu – sarkano asinsķermenīšu. Ja eritrocīti tiek cauri nieru kamoliņu jeb «glomerulārajam» filtram, tātad tas ir slims. Proti, paveras vaļā poras, un eritrocīti spēj caur tām izlīst. Eritrocīta diametrs ir 7 mikroni, poras – 0,4 mikroni. Tātad 7 mikroniem jāizlien caur 0,4 mikronu lielu atverīti! Kā to dabū gatavu? Eritrocītam nav kodola, un tas kā amēba izplūst cauri filtram, bet, kad tas paveikts, eritrocīts ir deformējies un vairs neatgūst savu iepriekšējo skaisto izskatu, un tādu mēs saucam par akantocītu jeb dismorfisku eritrocītu. Ja urīna analīzē ko šādu ieraugām, var pateikt, ka vaina ir «nieru kamoliņu» filtrā! Tātad jāmeklē, kas tās par slimībām, kas bojā šo filtru. Savukārt, ja urīnā ir ļoti daudz parastu, neizmainītu eritrocītu, tad meklējam citu cēloni – varbūt pacientam kaut kur urīnizvadceļos ir jaunveidojums.
Kāpēc leikocīti – baltie asinsķermenīši – kādreiz parādās urīnā? Tie nekad neiet cauri «glomerulārajam» filtram, jo leikocīta šūnā ir kodols, kas neļauj tai tikt cauri mazajai poras atverītei. Turklāt leikocīts ir arī krietni lielāks – 12 mikroni diametrā… Tātad, ja leikocīti parādās urīnā, varam droši teikt, ka vaina ir nevis filtrā, bet gan nieru kanāliņos – «tubulīšos» – vai urīnizvadceļos. Tad meklējam sāļus un baktērijas urīnā.
Īpašais jautājums
«Ja tik daudz var konstatēt vienkārši pēc analīzēm, tad taču var iztikt bez ultrasonoskopijas, lai gan to dažkārt reklamē kā nieru veselības pirmo izmeklēšanas metodi?»
Atbild Dr. med. Harijs Čerņevskis:
– Kāpēc? Viss kopā ir nepieciešams. Ja atrod pārmaiņas urīna analīzē – kaut vai tos pašus eritrocītus –, vajadzētu paskatīties, kas notiek urīnizvadceļos. Vajag palūkot, vai cilvēkam vispār ir abas nieres! Ar ultraskaņu to var ļoti labi redzēt. Jā, reizēm viena niere saraujas, bet otra ir normāla – taču cilvēks pats jau to nejūt! Kādreiz saka arī tā: «Viņam ir dubultnieres…» – divas nieres vienā pusē! Patiesībā ir viena niere – dubultā ir tikai izvadsistēma. Ultrasonoskopijā to redz. Proti, atveras divas atsevišķas nieru bļodiņas, no kurām aiziet divi urīnvadi (ureteri), kas var saplūst kopā vienā, bet var arī līdz urīnpūslim aiziet kā atsevišķas caurulītes. Tas nav nekas šausmīgs, bet tādas dubultbļodiņas viena otrai traucē. It sevišķi, ja ureteri saplūst kopā. Tad mēs sakām: cilvēkam ir iedzimta anomālija. Ko darīt? Griezīsim? Nu nē, nedalīsim to nieri pušu, taču tagad cilvēks zina, ka viņam ir šāda vājā vieta, kurai pastāv lielāks risks iekaist, un tāpēc viņam jāuzmanās, lai nesaaukstētos, lai nelietotu pārāk daudz alkohola, nesmēķētu.
Tāpat, izmeklējot ar ultraskaņu, mēs varam atrast un pierādīt nierakmeņus, labdabīgas nieru cistas, ļaundabīgus veidojumus, iekaisuma procesu. Ar ultraskaņu atrod nieres abscesus, bet, lai padziļināti izmeklētu, mēs veicam datortomogrāfiju. Pēc tās ķirurgs pateiks, vai abscess ir operējams vai arī to augoni vēl iespējams izārstēt ar antibiotikām.
Tā ka vizualizācijas metodes – gan ultraskaņa, gan datortomogrāfija, gan magnētiskā rezonanse – ir labas papildu izmeklēšanas metodes, kad jau radušās aizdomas. Nav vērts visiem pēc kārtas doties uz ultrasonoskopiju un skatīties nieres! Nē, mēs pēc analīžu rezultātiem izvēlēsimies, kurus pārbaudīt ar ultraskaņu, kurus ar rentgenu, turklāt – kuriem drīkst, veicot datortomogrāfiju, ievadīt rentgena kontrastvielu, un kam tā ir bīstama nierēm. Tad datortomogrāfijas vietā varam izvēlēties citu izmeklēšanas metodi – magnētisko rezonansi.
Par krāsu
Vesela cilvēka urīnam jābūt viegli iedzeltenā krāsā. Jo vairāk dzerts, jo urīns gaišāks! Uztraukties jāsāk, ja urīns ir ļoti gaišs un izdalās ļoti daudz, salīdzinot ar izdzertā šķidruma daudzumu. Un arī tad, ja urīns pēkšņi iekrāsojas sarkanā vai brūnā krāsā, būtu jādodas pie ārsta. Izņemot tās reizes, kad iepriekš krietni ēstas sarkanās bietītes.
