– Kādas ir ādas ļaundabīgo audzēju pazīmes?
– Jāpievērš sev uzmanība. Cilvēks pats sevi redz vislabāk. Ja ir simt un divsimt dzimumzīmju, tas vēl nebūtu nekas, bet, ja jūti, ka viena no simt vai divsimt sāk mainīties, tad gan vajadzētu to parādīt dermatologam ar pieredzi, kaut arī tā būs maksas vizīte. Galvenais trauksmes zvans ir izmaiņas.
Ja viena dzimumzīme pilnībā atšķiras no pārējām ar kaut ko, piemēram, visas ir mazas, brūnas, apaļas un viena – citā krāsā, tad tai tūlīt vajadzētu pievērst uzmanību. Tā ir pavisam nesen diagnostikā ieviestā jaunā brīdinājuma pazīme – ugly duckling jeb neglītā pīlēna simptoms – viens atšķirīgais. Proti, lielāka varbūtība, ka problēmas būs ar to atšķirīgo.
Sākums 85 procentiem melanomu ir jauns veidojums!
– Vai ir kādas pazīmes, kas jāuztver nopietnāk?
Ir arī plaši pazīstamie klasiskie ABCD kritēriji, kas raksturo dzimumzīmes izmaiņas: A (asymmetry – asimetrija), B (border – robeža), C (color – krāsa), D (diameter – diametrs).
Daži zinātnieki iesaka pievienot E (evolving – attīstība) kritēriju. Bet meklēt melanomas pēc ABCD kritērijiem nozīmē meklēt progresējušas, vēlīnas melanomas, kam prognoze a priori ir slikta. Mūsdienās aktuāls kļūst jautājums par agrīnu melanomu diagnostiku, tādu, kam klīniski vēl nav attīstījušās ABCD pazīmes. Šādu iespēju piedāvā dermatoskopija.
– Ļaundabīgu audzēju ādā var atklāt ar to mazo lupiņu, kam piestiprināta lampiņa, – ar visvisvienkāršāko instrumentu?!
– Ar absolūti vienkāršāko. Pirmā skrīninga diagnoze būs ar dermatoskopu.
– Cik uzticama ir dermatoskopija?
– Palaist garām var vienmēr, medicīnā nekas nav simtprocentīgi. Taču pieredzējis dermatologs, rūpīgi izmeklējot katru veidojumu, spēj konstatēt bīstamās izmaiņas. It sevišķi, ja cilvēks regulāri nāk uz atkārtotām vizītēm.
Proti, ir pierādīts, ka tieši daudzveidīgas dzimumzīmes – lielas, mazas, gaišas, tumšas, plakanas, piepaceltas – ir melanomas riska faktors. Šie cilvēki ir īpašas uzmanības vērti! Tāpēc laba lieta ir dzimumzīmju karte mole mapping, kad tiek dermatoskopiski fotodokumentētas visas dzimumzīmes, lai pēc laika tās varētu objektīvi salīdzināt, un, novērojot izmaiņas, ārsts pieņem lēmumu par tālāko rīcību – radikālu ārstēšanu vai novērošanu.
– Vai ādas vēža diagnostika pie dermatologa vienmēr ir par maksu?
– Jā, bet citas opcijas te laikam nebūs, jo ģimenes ārstam uzkraut vēl vienu pienākumu – specifisku izmeklējumu ar dermatoskopu, nebūtu prātīgi. Turklāt vajadzīga uztrenēta acs, pieredze.
– Kad ādas vēzi var diagnosticēt caur zaļo koridoru?
– Zaļais koridors, kad pacients pie onkologa tiek desmit dienu laikā, attiecas uz visiem pirmreizējiem ļaundabīgajiem audzējiem. Bet nav tā, ka tagad katrs ādas veidojums jāpārbauda caur zaļo koridoru. Savukārt, ja ģimenes ārstam radušās tiešām pamatotas aizdomas par ādas vēzi vai par melanomu, jā, tad viņš var izmantot zaļās diagnozes kodu un sūtīt pacientu uz ārstniecības iestādi, kas nodarbojas ar vēža ārstēšanu.
– Vai jums ir visas iespējas pārbaudīt vēža tipu?
– Atkarībā kādam vēža veidam. Krūts vēzim apakštipi tiek noteikti pilnīgi standartizēti, melanomām BRAF mutāciju arī nosakām. Kolorektālajam vēzim mutācijas tiek noteiktas. Problemātiskāk ir ar plaušu vēzi, jo tam šo mutāciju ir ļoti daudz, un Latvijā gēnu sekvenēšanas analīzi neveic. Gēnu kartēšanu var veikt ārzemēs, cena – vairāk nekā trīs tūkstoši eiro.
Bet – mums ir ļoti daudz klīnisko pētījumu, kur, piemēram, salīdzina esošo labāko terapiju ar terapiju, kas būs varbūt labākā pēc pieciem gadiem, un šo pētījumu ietvaros arī vienmēr tiek pārbaudīti audu bloki, un daļa pacientu šādā veidā iegūst informāciju par gēnu mutācijām. Ja mums ir atbilstošs klīniskais pētījums, mēs vienmēr piedāvājam pacientiem šādu izdevību – saņemt varbūt labāku ārstēšanu, nekā to pašlaik apmaksā valsts.
– Vai netiek pārspīlēts ar aizdomīgo dzimumzīmju likvidēšanu? Paturpinot jautājumu: Manām trim kolēģēm izgrieza aizdomīgas dzimumzīmes, un – nevienai, paldies Dievam, neatrada ļaundabīgas šūnas. Par valsts naudu to nedara, toties ķirurgi izveidojuši savas privātprakses. Reizēm tas izskatās pēc labi atstrādāta biznesa. Arī kāda IEVAS Veselības lasītāja savā vēstulē atstāstīja savu sāpi… Kāda daktere viņai bija ieraudzījusi sliktu dzimumzīmi un teica, ka nepieciešams ķirurģiski noņemt. Sieviete sabijusies, pieteicās pie dermatologa. Reģistratūrā laipni pateikts, ka tas maksās 180 eiro. OK, kas jādara, jādara! Tomēr 180 eiro šķitusi milzīga nauda. Aizgājusi pie onkologa Onkoloģijas centrā viņš pateicis, ka dzimumzīmeim nav ne vainas un nost var neņemt.
– Tas ir ārsta profesionalitātes un ētikas jautājums. Ārsts ar pieredzi neliks lieki griezt un tajā pašā laikā mēģinās pārliecināt pacientu par operāciju tajos gadījumos, kad būtu vēlams veidojumu pārbaudīt. Ja ir kaut nelielas aizdomas, manuprāt, drošāk ir veidojumu izgriezt. Tā nav traumatiska operācija. Lai pateiktu, vai veidojums ir ļaundabīgs, audu paraugam jābūt izmeklētam laboratorijā ar mikroskopu. Un to var izdarīt tikai tad, kad veiveidojums izgriezts. Ja ir veidojums uz ādas, ar vislielāko varbūtību tas būs labdabīgs, un to var ļoti viegli noskaidrot, dermatologam paskatoties uz veidojumu ar dermatoskopu.
– Ko domājat par potenciāli ļaundabīga audzēja nokasījumu kā diagnosticēšanas veidu?
– Ja tas būs ļaundabīgs veidojums, ar pakasīšanu mēs varam veicināt tā augšanu. Kasīt labāk nevajag! Ja dermatologs paskatās un konstatē, ka veidojums izskatās pēc iekaisuma, tad, jā, var veikt nokasījumu.