- Kā zināt, ka organismam vajadzīgs tieši magnijs?
Lai organisms normāli funkcionētu, tajā noteiktā daudzumā un proporcijās jābūt zeltam, sudrabam, fluoram, kālijam, kalcijam, nātrijam, magnijam un citiem mikroelementiem.
Magnijs ir viens no mikroelementiem (precīzāk gan būtu teikt – elektrolītiem), kas nodrošina, lai nervu sistēma nebūtu pārlieku uzbudināta.
Tā ka šajā ziņā padoms padzert magniju, kad kreņķīgs prāts, ir labs. Taču svarīgi, lai magnijs būtu līdzsvarā ar citiem mikroelementiem, jo katram mikroelementam ir sava loma, un, lietojot magnija preparātus vien, var rasties citas nevēlamas reakcijas.
Starp citu, ļoti reti, veicot analīzes, izrādās, ka organismā trūkst tikai magnija. Un nav arī tā, ka tikai magnija trūkuma dēļ vien varētu attīstīties kādas noteiktas slimības.
- Kad jānosaka magnija un citu mikroelementu līmenis?
Ja ir ilgstošas sāpes, arī galvassāpes; ja ir bieži muskuļu krampji, raustīšanās, trīce; ja moka muguras sāpes ar roku un kāju tirpšanu; ja ir apātija, nespēks, aizkaitināmība; ja ir trausli kauli; ja ir bieža caureja (tad magnija var būt par daudz).
Apgalvojums, ka visiem, kam ir liela slodze, papildus jālieto magnijs, ir mīts.
Patieso situāciju (vajadzību pēc magnija) var pateikt, tikai veicot analīzes un izvērtējot veselības stāvokli.
- Vai pietiekamu magnija daudzumu organismā var nodrošināt tikai ar atbilstošu uzturu?
Vīriešiem ikdienā jāuzņem ap 400 mg magnija, sievietēm – mazliet virs 300 mg. Magnijs pietiekamā daudzumā ir pilngraudu maizē, pilngraudu putrās (īpaši daudz tā ir auzās, prosā, griķos, brūnajos rīsos, kviešos), visos zaļajos augos un dārzeņos (lapu salātos, spinātos, kāpostos), kartupeļos, pākšaugos, riekstos, sēklās, zivīs, gaļā, žāvētos augļos, banānos, avokado, piena produktos. Katrā ziņā jāēd regulāri un daudzveidīgi. Tomēr ir gadījumi, kad nepieciešams magniju lietot arī papildus.