Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
10
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Lasītājs jautā: «Pirms sešiem gadiem man Kardioloģijas centrā veica sirds asinsvadu šuntēšanas operāciju. No sirds pateicos kardiologam Artūram Korim un 16. nodaļas darbiniekiem, ka visus šos gadus varu pilnvērtīgi dzīvot un vēl 80 gadu vecumā nodarboties ar velobraukšanu un citiem sporta veidiem. Bet šoreiz gribu pakavēties pie internetā reklamētajām zālēm Cholestifin, kurās ir tikai dabīgas vielas. Teikts: šīs zāles izšķīdina holesterīna nosēdumus un tu jutīsies kā vesels cilvēks jau pēc septiņām dienām. Aptiekās piedāvā vēl citas brīnumzāles no dabas vielām. Ko par to saka Latvijas profesionālie kardiologi, kuri ir vieni no labākajiem pasaulē?» Ar cieņu Marģers
Atbild Dr. Janīna Romanova:
Kā var noprast pēc vēstulē teiktā, Marģeram iepriekš dzīvē jau ir bijusi sirds asinsvadu kaite, kuras dēļ veikta asinsvadu šuntēšana. Tas nozīmē, ka artēriju nosprostojumiem sirdī, kas radušies no holesterīna nosēdumiem jeb pangām, tiek izveidoti apvedceļi no citiem asinsvadiem.
Citi lasa
Šuntēšanas operāciju veic tad, kad aizsprostojums – jeb, kā tautā mēdz teikt, aizkaļķojums – izveidojies jau divās lielajās sirds artērijās. Tātad – visai nopietni! Tāpēc gribu sacīt, ka šādās situācijās nav variantu – lietot vai nelietot statīnus jeb medikamentus, kas samazina sliktā holesterīna līmeni asinīs. Tie vajadzīgi gluži kā maize brokastīs, ja vien Marģers nevēlas, lai iemesls, kādēļ veikta šuntēšana, atkārtotos. Un es ticu, ka tu to patiešām nevēlies.
Atkārtota asinsvadu šuntēšana, ja nu tas tomēr izrādās nepieciešams, ir iespējama, bet tā vienmēr ir gan smagāk veicama sirds ķirurgam, gan riskantāka pašam pacientam.
Kādi ir riski, ja cilvēks ārsta rekomendētos statīnus nelieto? No pieredzes zinu – ja pacients ir līdzestīgs, tic savam ārstam, izpilda visus ieteikumus un apzinīgi lieto medikamentus, situācija uzlabojas un riski, ka kaut kas nelāgs varētu atkārtoties, samazinās. Bet ir arī daļa cilvēku, kam, piemēram, veikta revaskularizācija jeb tā saucamā angioplastija, kad tiek palabotas kritiskās vietas asinsvadā vai kad asinsvadā tiek ievietots stents, un kas neizpilda ārsta norādes visai apzinīgi un nelieto pretholesterīna līdzekļus…Tad ir ļoti liels risks, ka cilvēks atkal nonāks slimnīcā – ar akūtu infarktu vai insultu. Par šīm situācijām man kā ārstei ir ļoti žēl, jo – katrs nākamais tāds notikums var beigties visai bēdīgi, ar nāvi.
Statīni atzīti par efektīvāko aterosklerozes ārstēšanas veidu.
Vēl Marģers min preparātu Cholestifin, ko reklamē internetā… Par to rakstīts, ka tas satur linsēklas, vilkābeles ekstraktu, omega 3 taukskābes un aminoskābi L-karnitīnu, kam mēdz piedēvēt vielmaiņu aktivizējošas īpašības. Viss būtu brīnišķīgi, nekas ķīmisks un kaitīgs tiešām sastāvā neparādās, tikai ir viens liels BET – tas ir uztura bagātinātājs. Tāpat kā daudzi citi, tepat Latvijas aptiekās nopērkami bezrecepšu dabas vielu līdzekļi, kas sola samazināt holesterīna līmeni asinīs. Un par to man ir īpašs stāsts!
Kāpēc jābūt uzmanīgiem ar uztura bagātinātājiem?
Galvenā problēma, manuprāt, ir tā, ka uztura bagātinātāju, tostarp dabisko pretholesterīna līdzekļu, reklāmas vilina potenciālo lietotāju ar ļoti daudzsološu aprakstu – efektīvi samazina holesterīna līmeni, veicina holesterīna vielmaiņu, satur tikai dabas vielas… Izklausās brīnišķīgi! Bet – lasot šos saukļus, nedrīkst aizmirst par kritisko domāšanu un jāatceras, kas vispār ir uztura bagātinātāji.
Proti, uztura bagātinātāji nav simtprocentīgi droši preparāti, jo tie netiek kontrolēti kā, piemēram, medikamenta statusu ieguvušie preparāti. Otrs – arī aktīvo sastāvdaļu iedarbība nav pierādīta. Raugoties uz šo tēmu filozofiski, dabas produkti, visticamāk, nevar kaitēt, taču zinātniskajā mediķu literatūrā šādām vielām netiek veltīta uzmanība.
Ne vienmēr var ticēt brīnumlīdzekļu aprakstiem un tam, ka tajos iekšā ir tieši tas, kas rakstīts uz iepakojuma, jo uztura bagātinātāju kontroles mehānismi ir stipri apšaubāmi.
Šis bija stāsts – kā nevajag darīt… Bet – kā tad vajag? Tātad, ja paaugstināts holesterīns ir pirmoreiz dzīvē, vajadzētu sākt ar ēšanas režīma maiņu – vairāk ēst dārzeņus, augļus, zivis, riekstus, lietot olīveļļu, mazāk uzturā iekļaut treknu gaļu… Kategoriski atteikties no smalkmaizītēm, saldumiem, konfektēm, mazāk lietot treknus piena produktus. Un jānodarbojas ar mērenām fiziskām aktivitātēm.
Samazini svaru, ja tam ir tendence būt augstākam, pārtrauc smēķēt, jo nikotīns ir ļoti kaitīgs sirds asinsvadiem. Jāraugās arī, lai asinsspiediens nebūtu augsts – tas samazinātu kopējo risku, ko var radīt paaugstināts holesterīns.
Holesterīna ierobežošana ir komplekss process, kurā ļoti liela nozīme ir arī dzīvesveida maiņai.
Vai sliktajam holesterīnam uzreiz mesties virsū ar zālēm? Arī te nav vienas atbildes, jo rūpīgi jāapspriež visi riska faktori. Man ļoti patīk teiciens: «Labs ārsts ārstē slimību, kura vēl nav sākusies. Viduvējs ārsts ārstē slimību, kura vēl nav pilnīgi uzplaukusi. Slikts ārsts ārstē tad, kad slimība jau ir aizgājusi par tālu…» Un tā patiešām ir! Bet jebkurā gadījumā svarīgi būtu censties samazināt holesterīnu ar izmaiņām dzīvesveidā. Jo, pat ja nāksies jau lietot zāles, turpinot dzīvot kā līdz šim, medikamentiem tik un tā nebūs jēgas.
Vai taisnība, ka statīniem var būt nopietnas blaknes?
Jā, es saprotu, kāpēc klīniski pierādītajiem pretholesterīna līdzekļiem izdomāts tik daudz dabisku alternatīvu – jo pār tiem valda maldu mākonis, kas saistīts ar iespējamām blakusparādībām… Tādas vai šādas blakusparādības var būt visām zālēm, bet jāsaprot, ka holesterīna samazināšanas vadlīnijās galveno vietu mūsdienās ieņem tieši statīni – tas atzīts par efektīvāko aterosklerozes ārstēšanas veidu.
Veikti ārkārtīgi daudzi pētījumi, kas pierāda šo zāļu pozitīvo iedarbību, un arī mūsu, kardiologu, prakse rāda, ka zālēm ir efekts un statīni tomēr ir ļoti labi panesami.
Jā, var būt mialģijas jeb muskuļu sāpes, arī aknu fermentu paaugstināšanās, bet tie ir atsevišķi gadījumi, tad var pārskatīt esošo terapiju un kaut ko pamainīt. Katrā ziņā pozitīvi, ka šīm zālēm nav atmešanas sindroma – kad, pārtraucot lietot medikamentu, situācija varētu pasliktināties. Turklāt ir citas zāles, ar kurām statīnus var nomainīt.
Pacienti bieži jautā, vai statīni būs jālieto visu dzīvi… Paaugstināts holesterīns ir kompleksa lieta, un tā pati no sevis tiešām nepāriet, pie tā jāpiestrādā visu turpmāko dzīvi. Bet – katrs gadījums ir individuāls. Ja ārstējoties tiek labi sasniegts mērķa rādītājs, proti, zema blīvuma jeb sliktais holesterīns ir zem 1,8 mmol/l, un samazinot zāļu devu, sliktā holesterīna rādītāji nepaaugstinās, zāles varētu lietot arī mazākā devā.
Kas attiecas uz statīniem un aknām – ik pēc kāda laika vajadzētu noteikt aknu rādītāju ALAT. Ja rādītājs vairāk nekā divas ar pusi reizes pārsniedz normu un cilvēks lieto statīnus, un nav citu faktoru, kas bojā aknas (piemēram, hroniska alkohola lietošana, kāds no vīrushepatītiem), vainīgi tiešām mēdz būt statīni. Bet – pamainot zāles vai to devas, aknu rādītāji normalizējas. Nebūt nav tā, ka aknas uz visiem laikiem ir sabeigtas! Dabas līdzekļi var noderēt tad, ja pirmo reizi dzīvē ir tikai mazliet paaugstinājies sliktā holesterīna līmenis un ir zems sirds un asinsvadu slimību risks.
